Ļoti iespējams, ka lielākā daļa no šiem aizņēmējiem nekad nespēs nokārtot savas saistības. Tomēr pārāk maz no viņiem ir pietiekami informēti par jaunajām Latvijas likuma iespējām, kas jau pāris gadus paredz arī fiziskās personas maksātnespējas procesu, kurš turklāt ir samērā vienkārši realizējams.
Latvijas iedzīvotājiem vairs nav jāslēpjas vai jāmēģina īstenot fiziskās personas maksātnespējas process citās valstīs, - to tagad var veikt arī Latvijā un liela daļa kredīta ņēmēju šo iespēju izmanto. Latvijas tiesās jau sākuši vērsties arī kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai lūgtu īstenot fiziskās personas maksātnespējas procesu mūsu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Jebkuram cilvēkam, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijis nodokļu maksātājs Latvijā – nav jābūt obligāti bijušam iedzīvotāja ienākuma nodokļa vai sociālā nodokļa maksātājam – ir tiesības uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Tomēr ir savi likumā noteiktie ierobežojumi, kad to nevar darīt. Svarīgākie no tiem ir, ja persona sniegusi kreditoram apzinātas nepatiesas ziņas, vai vairāk nekā 30% iztērējusi ne tam mērķim, kas noteikts kredīta līgumā. Maksātnespējas process nav pieejams, ja ir iestājies tiesas nolēmums krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Tāpat jāņem vērā, ka fiziskā persona, kura jau ir realizējusi maksātnespējas procesu un dzēsusi visas saistības nevar to atkārtoti darīt desmit gadu laikā. Likums neļauj individuālajam komersantam uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, jo IK ir paredzēts juridisko personu maksātnespējas process.
Tomēr jebkurai personai, kas godprātīgi izmantojusi kredītu paredzētajam mērķim, nevajadzētu būt nekādu šķēršļu iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Fiziskās personas maksātnespējas process pašlaik ir vienkāršs un nav dārgs. Piecdesmit lati valsts nodeva un četri simti latu vienreizējā atlīdzība maksātnespējas administratoram ir vienīgās izmaksas, kas tieši saistītas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, kam jāpieskaita jurista atlīdzība dokumentu sagatavošanai, kas ir pēc vienošanās, tomēr nav augsta.
Pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir nepieciešamas izziņas par savu mantisko stāvokli no CSDD, Zemesgrāmatas un Uzņēmumu reģistra par to, ka personai ir, vai nav īpašumi vai kapitāldaļas. Rajona tiesa, kurai lieta piekrīt pēc deklarētās dzīvesvietas, astoņu dienu laikā izlemj jautājumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, turklāt tas notiek rakstveida procesā – tiesā pašam nav jāpiedalās.
Būtiski, ka parādniekam tiesai ir jāapliecina, ka jau uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ir jau iestājušās parāda samaksas pienākums, kas ir vismaz 5 000 latu lielas, vai ir jāpierāda, ka gada laikā būs jāmaksā vismaz 10 000 latu liels parāds. Nevar iesniegt pieteikumu, tikai tāpēc, ka persona jūt, ka nespēs samaksāt, bet pašlaik vēl maksā par kredītu. Ir jābūt bankas vai kāda cita kreditora brīdinājuma vēstulei, ka līgums tiek lauzts un iestājas parāda atmaksas saistības.
Brīdī, kad sākas maksātnespējas process, fiziskā persona ir aizsargāta no visām tiesvedībām un tiesu izpildes lietām. Cilvēkam maksātnespējas procesa laikā ir aizliegts slēgt darījumus, kas lielāki par vienu minimālo mēnešalgu bez administratora atļaujas. Pēc maksātnespējas pasludināšanas visa manta un uzkrājumi ir jānodod administratoram.
Maksātnespējas procesa laikā viena trešdaļa no saviem ikmēneša ienākumiem ir jāpārskaita uz administratora norādīto kontu. Administrators pēc maksātnespējas pasludināšanas atver kontu uz fiziskās personas vārda. Šis nosacījums sāk darboties, kad tiek pasludināts personas maksātnespējas process.
Fiziskās personas maksātnespējas procesam ir divi posmi. Pirmais posms ir bankrota procedūra, kuras ietvaros tiek pārdota visa fiziskajai personai piederošā manta. Tā notiek pamatojoties uz administratora sastādītu mantas pārdošanas plānu, kurā tiek noteikti pārdošanas nosacījumi, termiņi un prognozējamie ieņēmumi no mantas pārdošanas. Likumā noteikts, ka bankrota procedūras termiņš ir seši mēneši no maksātnespējas pasludināšanas brīža. Likums pieļauj, ka bankrota procedūras termiņu pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt, bet no prakses varu teikt, ka sešu mēnešu laikā var sarīkot divas izsoles un šis termiņš ir optimāls, ja vien nav sūdzības.
Otrais posms ir saistību dzēšanas procedūra, kas nozīmē, ka pēc visas mantas pārdošanas fiziskā persona sastāda saistību dzēšanas plānu, kurā viņš norāda, kādā veidā tiks dzēsti atlikušie nesegtie kreditora prasījumi. Plānā paredz to, ka persona dos vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, kas nevar būt mazāki kā viena minimālā mēnešalga, kreditora prasību dzēšanai. Viens no galvenajiem noteikumiem ir tas, ka saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir jāstrādā algotu darbu, saņemot atalgojumu, kas ir ne mazāka par minimālo mēnešalgu, kas patlaban ir 200 lati pirms nodokļu nomaksas. Daži administratori uzskata, ka minimālā iemaksa tiek rēķināta no šiem 200 latiem, kas nav pareizi, jo tā ir jāmaksā no ienākumiem, ko cilvēks reāli saņem uz rokas, nevis no bruto algas kopā ar nodokļiem.
Iepriekš likums paredzēja, ka personai bija jāsastāda maksātnespējas plāns, tagad fiziskajai personai ir nepieciešams tikai iesniegt pieteikumu un sniegt informāciju administratoram, kurš sastāda šo plānu.
Ja cilvēks paredz, ka viņš segs vairāk nekā 50% kreditora prasību, viņš plānu sastāda uz gadu un pēc gada viņa saistības tiek dzēstas, bet ja cilvēks segs 35% no kreditora prasību summas viņš sastāda plānu uz diviem gadiem. Tomēr Latvijā populārs ir plāns, kad parāds ir lielāks par 100 tūkstošiem latu – trīs ar pusi gadu laikā maksājot trešo daļu no ienākumiem, kas var būt arī minimālā alga, visas prasības dzēšas.
Maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai nav uzņēmējdarbības ierobežojumu, jo tas arī ir mērķis gūt pēc iespējas lielākus ienākumus, lai segtu kreditora saistības. Tomēr sensitīvs jautājums ir kapitāla daļas uzņēmumos, tāpēc es saviem klientiem maksātnespējas laikā neiesaku dibināt jaunus uzņēmumus.
Cilvēki mēdz pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas slēgt laulības līgumus, jo maksātnespējas procesā tiek pārdota arī kopdzīves laikā iegūtā kopējā manta, bet ne tā, kas iegūta pirms kopdzīves uzsākšanas. Tomēr jāņem vērā, ka tiesa var nepasludināt maksātnespējas procesu, ja parādnieks piecu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir veicis darījumus, kas ir nodarījuši zaudējumus kreditoram. Arī pirms paša maksātnespējas procesa slēgts laulības līgums var kļūt par strīdīgu jautājumu, jo tiesas ieceltais administrators to var censties uzskatīt par tādu, kas nodara kreditoriem zaudējumus un apstrīdēt to.
Fiziskās personas maksātnespējas procesu nākas iet arī personām, kuras savulaik ir vieglprātīgi galvojušas, un tagad ir spiestas to darīt, jo nav citas izejas. Bieži fiziskās personas maksātnespējas pieteikumus iesniedz– gan parādnieks, gan galvotājs un šajā gadījumā banka nevar saņemt vairāk no abiem diviem, bet tikai parāda apmērā.
Likums paredz, ka kreditoriem ir pašiem jāseko līdzi saviem parādniekiem, kas nozīmē, ka kreditori savus kreditora prasījumus piesaka mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas, nosūtot administratoram savu kreditora prasījumu. Tie kreditori, kuri nav laicīgi pieteikušies pēc sešiem mēnešiem no maksātnespējas pasludināšanas zaudē savas prasības, bet bankas un līzinga kompānijas, protams, šim procesam seko.
Procesa beigās ar tiesas nolēmumu visas maksātnespēja procesu izgājušās fiziskās personas saistības tiek dzēstas un cilvēks turpina dzīvi bez saistībām. Tātad maksimums līdz brīvībai no parādiem ir 4 gadi – pusgads bankrota procedūra un 3,5 gadi saistību dzēšanas procedūras ilgākais termiņš, nevis kā saskaņā ar civilprocesu, kad saistības saglabātos faktiski visu mūžu.
Latvijas tiesas spriedums par maksātnespēju principā tiek atzīts visās valstīs, kur persona dzīvo, bet viennozīmīgi visās ES valstīs. Lietuvas un Igaunijas pilsoņi arī ir sākuši izmantot Latvijas maksātnespējas procesu, kurš gan nav tik labs kā Anglijā.
Ņemiet vērā, ka aizvainotā puse šajā procesā ir kreditors, kas var censties kavēt vai nepieļaut maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja tā viņam var būt ārkārtīgi neizdevīga. Tomēr domāju, ka bankas ir ņēmušas nekustamā īpašuma ķīlu, ko pašas ir novērtējušas un atzinušas, tāpēc nevajadzētu būt sašutušām, ja tagad tiek realizēta personai piederošā ķīla, visa manta un vēl trīs ar pus gadus persona maksā trešo daļu no algas. Latvijas likums solidāri sadala atbildību par savulaik pieļautajām kļūdām starp kreditoru un parāda ņēmēju, kuri savulaik uzņēmās katrs savu riska daļu.