Foto: Privātais arhīvs
Statistika rāda, ka cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl ap 20 gadu. Lai pensijas laiks nebūtu jāpavada trūkumā, jāparedz finansiālais "drošības spilvens".

Daudzi, kas nav savlaicīgi veidojuši uzkrājumus un parūpējušies par savu pensiju, sasniedzot pensionēšanās vecumu, piedzīvo nepatīkamu pārsteigumu.

Nauda, ko pensionārs mēnesī saņem no 1. pensiju līmeņa strādājošo solidaritātes iemaksām, labākajā gadījumā sasniedz vien 40% no vidējās mēnešalgas, kas saņemta pēdējos pirmspensijas gados.

Pētījumi liecina, ka optimāls uzkrājumu veidošanas laiks ir 30–40 gadu. Jo agrāk sāk krāt, jo mazāka summa ik mēnesi ir jāatliek. Turklāt valsts uzkrājuma periodā katru gadu atmaksā ienākuma nodokli 23% apmērā par veiktajām ilgtermiņa iemaksām. Tas ir ļoti būtisks stimuls uzkrājumiem.

Kas notiek ar ārvalstīs strādājošo pensijām?

Ideja izveidot vienotu, standartizētu privāto pensiju produktu, kas darbosies visā Eiropas Savienībā, radās jau pirms daudziem gadiem. Tas nozīmētu, ka cilvēks, kas strādā, piemēram, Anglijā, tur arī veidos savus uzkrājumus, taču, pienākot pensijas vecumam, uzkrājušos pensiju saņems Latvijā. Svarīga šī produkta nianse – ja cilvēks pēc pāris gadiem konstatē, ka uzņēmums, pie kura viņš krāj savus pensijas līdzekļus, nav nodrošinājis pietiekamu peļņu pārvaldāmajam uzkrājumam, tad viņam būs tiesības pārvest savu uzkrājumu uz citu uzņēmumu, turklāt – ne mazāku par neto iemaksu apmēru (atskaitot visus administrēšanas izdevumus).

Respektīvi, uzkrājumā esošā summa nezaudēs savu vērtību. Paredzēts, ka šis produkts būs pieejams pēc diviem gadiem.

Ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēki apzinātos, ka vislielākajā mērā par savu nākotni ir atbildīgi viņi paši. Ja agrāk pensijas apjoms bija atkarīgs no nostrādātā darba stāža, tagad tas atkarīgs no līdzekļiem, ko attiecīgais cilvēks pats ir uzkrājis.

Attīstītajās valstīs šāda kārtība darbojas jau sen. Piemēram, viens no mūsu klientiem 25 gadu vecumā atgriezās Latvijā no ASV pēc tur nostrādātiem gadiem un uzreiz šeit iegādājās privātās pensijas apdrošināšanas polisi. Viņam tas šķita pilnīgi pašsaprotams solis, jo ASV laikus pašiem rūpēties par savas nākotnes materiālo labklājību ir ierasta prakse.

Skaidrs ir viens – lai vecumdienas būtu mierīgas un pārtikušas, tās tādas jāsāk veidot jau tagad.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!