Vlads Jacenko: Mākslīgā intelekta kritiķi visvairāk bīstas par savas varas zaudēšanu
Foto: Publicitātes foto

Augustā Pasaules ekonomikas forums iepazīstināja ar atskaiti "Jaunākā finanšu pakalpojumu darbība: kā mākslīgais intelekts maina finanšu ekosistēmu", kuras slēdzienos mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās piemērošana tiek vērtēta kā riskanta un, iespējams, finanšu sektoru destabilizējoša.

Atskaites un slēdzienu apstiprināšanu vadīja lielo tradicionālo banku pārstāvji, to starpā "HSBC", "Credit Suisse", "Lloyds", "JP Morgan Chase", "Deutshe Bank", "Scotiabank" u.c. Starp atskaites secinājumiem kā draudi tiek minēta arī tehnoloģisko kompāniju ieiešana finanšu tirgū un to lietotie mākslīgā intelekta rīki.

Ja paraudzīsimies uz cilvēku uzvārdiem, kuri vadīja šīs atskaites veidošanu un apstiprināja šos slēdzienus, uzreiz kļūst skaidrs, kādēļ noformulētas tādas drūmas prognozes. Tādus un līdzīgus augstus amatus ieņemošas personas noreaģēja kā ierasts – šie secinājumi vairāk atgādina mēģinājumus čukstēt ausī regulējošām institūcijām, lai iegūtu papildu laiku un paši sevi aizsargātu.

Patiesībā viss, ko tagad dēvējam par "mākslīgo intelektu" – it sevišķi tas, kas tiek lietots finanšu sektorā – nav nekas vairāk kā mehānisku, monotonu uzdevumu automatizēšana, kurus iespējams veikt, netērējot cilvēka talanta un smadzeņu spējas. Daļēji tā ir tādēļ, ka industrijas regulēšana veicina produktu standartizāciju.

Kopš pirmās industriālās revolūcijas laikiem cilvēce sapņojusi par to, ka varētu mazāk laika veltīt darba veikšanai un tā vairāk paliktu personīgajai dzīvei un personības izaugsmei, sabiedrības attīstīšanai, kā arī lai to visu būtu iespējams darīt bez bailēm zaudēt ienākumus, taču pagaidām mums nav izdevies to sasniegt. Un tā tas ir noticis ne jau robotu un mākslīgā intelekta radīto draudu dēļ – to bremzē noteikts sabiedrības mazākums, personas ar parocīgiem nosacījumiem, lai bremzētu šo izaugsmes un attīstības procesu, tādā veidā saglabājot savu esošo varu un turpinot kontrolēt sabiedrību. Pasaulē, kurā būs vairāk dažādības – vairāk automatizētu rīku un automatizēta darba, kas pakļauti atklātai regulēšanai – samazināsies cilvēciskās vienpusības faktors un iespēja izmantot pakalpojumu patērētājus, kā tas tiek darīts tagad.

Protams, institūciju sadarbība ir obligāta, lai nepieļautu noziedzīgas rīcības, taču visiem citiem uzņēmējdarbības aspektiem būtu jābūt balstītiem uz tirgus konkurences principiem. Turklāt es nenoliedzu regulēšanas nozīmību, pat, ja reizēm tai nākas dzīties pakaļ sparīgi attīstītam tirgum.

Būtu ievērojami lietderīgāk, ja eksperti vairāk uzmanības veltītu izglītībai un obligātām tās reformām – mums ir jāgarantē, lai nākotnes paaudzes saprastu un spētu pārvaldīt tādus atzarojumus, kā statistika, algoritmi un programminženierija (viss tas, kas patiesībā ir mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās), lai viņi spētu pēc iespējas labāk saprast, radīt un izmantot mākslīgo intelektu.

Turklāt visiem centieniem radīt mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanās algoritmus būtu jābūt novirzītiem konkrētu problēmu risināšanai. Tāpat kā jebkuru citu programmatūras iekārtu, pirms ieviešanas un iepazīstināšanas masu lietošanai, to obligāti ir jātestē ar automatizēšanas palīdzību.

Sharing Options

Source

DELFI Bizness

Tags

Jaunuzņēmumi Credit Suisse HSBC
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus