"Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norādīja, ka nākamā gada budžets pieņemts bez lieliem pārsteigumiem.
"Nākamā gada budžets plānots fiskāli piesardzīgs ar nelielu deficītu. Pozitīvi, ka valdība ir centusies mazināt nevienlīdzību un pieskarties demogrāfijas problēmu risināšanai, tiesa, apstiprinātie priekšlikumi ir tikai mazs solītis uz priekšu - vien neliels neapliekamā minimuma kāpums, augstāki atvieglojumi par apgādājamajiem. Tādējādi, visticamāk, vien pavisam nedaudz mazinot ienākumu nevienlīdzību un nodokļu slogu uz darbaspēka izmaksām," sacīja Skrūzkalne, piebilstot, ka Latvijas rādītāji šajos aspektos ir starp vājākajiem Eiropas Savienībā (ES).
Viņa arī atzina, ka pieņemtais budžets ir piesardzīgs strukturālo reformu aspektā.
"No diskusijām par reformām pabalstu sistēmā, veselības aprūpē, izglītībā līdz šim diezgan maz ir atspoguļots budžetā. Turklāt plānots, ka valsts budžeta izdevumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) tuvāko gadu laikā saruks. Tas saistāms ar nodokļu sloga mazināšanos (darbaspēka nodokļu dēļ), proti, ja iekasējam mazāk nodokļos attiecībā pret IKP, tad arī tēriņi relatīvi mazāki. Tas nenozīmē, ka tēriņi absolūtā izteiksmē mazināsies, bet pieņemts, ka ekonomika augs straujāk nekā valsts tēriņi. Ja tomēr vēlamies atrast vairāk līdzekļus veselības aprūpei, aizsardzībai, investīcijām infrastruktūrā utt., ir jādomā, kur ņemt nepieciešamos ieņēmumus. Proti, ja samazinām darbaspēka nodokļu slogu, tad to ir jāpalielina kaut kur citur. Šajā ziņā nekustamais īpašums šķiet labākā alternatīva, jo tas mazāk kaitē ekonomikas izaugsmei un no šiem nodokļiem ir grūtāk izvairīties. Darbaspēka nodokļus tā kā pamazām mazinām, tomēr par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanas iespējām politikas veidotāji ir vairījušies runāt," sacīja "Swedbank" ekonomiste.
Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka dažu biznesa organizāciju viedoklis attiecībā uz nākamā gada budžetu kā ekonomikas izrāviena budžetu ir diezgan stingrs "nē", bet nevajadzētu būt tik kategoriskiem un, lai arī neatbildētu ar tikpat stingru "jā", ir argumenti par labu abām atbildēm.
"Vai par izrāvienu var uzskatīt situāciju, kurā Latvija ir straujāk augošā valsts Eiropā, bet tās izaugsmes temps nepaātrinās? Piebildīšu, ka tādas ir gan Latvijas valdības, gan starptautisko institūciju prognozes, kurām es daļēji nepiekrītu, es domāju, ka nākamgad izaugsmes temps paātrināsies un būs ap 5%. Taču pieņemsim, ka būs ap 4% un tikpat apmēram arī sekojošajos gados. No vienas puses gribētos paātrinājumu un tas arī izriet no vārdā "izrāviens" ietvertā vēstījuma. Taču arī citas valstis jau cenšas panākt to pašu – straujāku izaugsmi," sacīja Strautiņš.
Viņš norādīja, ka Baltijas un Centrāleiropas reģiona valstīm ir samērā līdzīgi priekšnosacījumi, argumenti un arī līdzīgi šķēršļi. "Ja tomēr esam pirmie, to nevar neuzskatīt par panākumu. Ja sprintā sportists ieņem pirmo vietu, bet neuzlabo savu iepriekšējo sasniegumu, viņu vienalga uzskata par uzvarētāju. Turklāt jāpiebilst, ka noturēt to pašu izaugsmi, kāda bija pirmskrīzes periodā, kad ekonomikā bija daudz neizmantotu jaudu, arī būtu panākums, tas nebūt nebūs tik viegli. Valstij, tuvinoties attīstītāko valstu darba ražīguma līmenim, paliek arvien mazāk viegli izmantojamu darba ražīguma celšanas iespēju, viegli aizsniedzamo augļu," teica Strautiņš.
Viņš norādīja, ka nozarēs, no kurām ir visvairāk atkarīga ekonomikas ilglaicīga izaugsme, tātad eksporta nozarēs, notiek diezgan straujas un dziļas kvalitatīvas pārmaiņas. Uzņēmumi uzlabo produktus, palielina ražošanas jaudas, iegūst jaunus tirgus. Tāpat vienu uzņēmumu panākumi neplānotā un iepriekš neprognozējamā veidā palīdz citiem uzņēmumiem, darbojoties tā saucamajiem klāsteru efektiem, piemēram, metālapstrādes uzņēmumu tehnisko spēju pieaugums palīdz mašīnbūves attīstībai, Latvijas finanšu pakalpojumu nozares augstais tehniskais līmenis ir laba attīstības bāze programmatūras uzņēmumu ekspansijai pasaulē. "Šādu piemēru ir daudz. To nekādi nevar precīzi aprēķināt, bet intuitīvi vērtējot, šķiet, ka šie procesi jau ir pietiekami, lai vismaz 4% pieaugumu panāktu," sacīja Strautiņš.
Tāpat Strautiņš atzīmēja, ka finansiāli ietilpīgas un straujas pārmaiņas ir reālistiskas tikai tad, ja palielina nodokļu ieņēmumus procentuāli no IKP. Tīkamākais risinājums būtu maksāšanas disciplīnas uzlabošanās, bet tas notiks pakāpeniski. Daudz varētu dot lielāki nodokļi no nekustamajiem īpašumiem, kā arī, iespējams, no dažāda veida ienākumiem, kas gūti no kapitāla daļām uzņēmumos. "Pretējā gadījumā vienkārši pārmest valdībai, ka nepietiekami daudz naudas tiek dots infrastruktūrai vai zinātnei vai kam nu vēl, nav nekādas jēgas," viņš teica.
Runājot par jau veiktajām nodokļu izmaiņām, Strautiņš norādīja, ka nevar sniegt ne kopumā pozitīvu, ne negatīvu vērtējumu.
"Es noteikti atbalstu subsidētās enerģijas nodokli, tas būtībā ir Latvijas atteikšanās veikt ekonomisku pašnāvību, kas, diemžēl, bija ietverta līdzšinējos elektrības ražošanas atbalsta mehānismos. Nemainītā veidā tie varētu izraisīt lavīnveidīgu Latvijas rūpniecības krahu. Sākumā pazustu visvairāk skartie uzņēmumi, proporcionāli pieaugtu slogs atlikušajiem un tā tālāk. Tāpat es atbalstu mikrouzņēmumu nodokļa pieaugumu, domāju, ka kāpums drīzāk ir novēlots un pārāk pakāpenisks. Savukārt neesmu pārliecināts par tā saucamā valdes locekļa nodokli, jo tas varētu radīt diezgan absurdas situācijas. Centieni ierobežot drukātās reklāmas izplatīšanu ar nodokli ir leģitīms mērķis, bet šajā gadījumā ir jādod uzņēmumiem vairāk laika pielāgoties, pārkārtojot savas jaudas, tad nozare ciestu ļoti minimāli," viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka Saeima naktī uz ceturtdienu galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kas paredz deficītu 0,9% apmērā no IKP.
