Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (asociācija) ir sagatavojusi un nosūtījusi viedokli Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamajiem uzlabojumiem un precizējumiem Eiropas maksātnespējas regulējumā, portālu “Delfi” informēja asociācijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa.
Administratoru asociācijas iesniegtajos priekšlikumos galvenā uzmanība tiek vērsta uz pārrobežu maksātnespējas jautājumu risinājumiem, piemēram, vienota Eiropas Savienības (ES) maksātnespējas reģistra ieviešanu, dalībvalstu maksātnespējas administratoru sadarbību, kā arī likumdošanas harmonizēšanu ES ietvaros.
„Palielinoties Latvijas uzņēmumu sadarbībai ar uzņēmējiem ES dalībvalstīs, var nākties sastapties ar bieži par teorētiskiem uzskatītiem riskiem. Sadarbības partneru maksātnespēja, par ko uzņēmējam Latvijā ir gandrīz neiespējami uzzināt, var sagādāt pietiekami lielas galvassāpes un arī finansiālus zaudējumus," uzskata asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.
Viņa norāda, ka, nepastāvot vienotam maksātnespējas reģistram ES ietvaros, nākas paļauties uz sadarbības partneru pašu sniegto informāciju, jo citā dalībvalstī reģistrēta uzņēmuma maksātspēju nav iespējams ātri un ērti pārbaudīt.
„Taču sekas var būt nepatīkamas - nenorēķināšanās par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem un naudas līdzekļu zaudēšana. Vienots reģistrs ļautu piekļūt aktuāliem datiem par pasludinātiem maksātnespējas procesiem visās dalībvalstīs," uzsver asociācijas vadītāja.
„Bieži pie maksātnespējas procesa pasludināšanas ir grūti vai pat neiespējami noteikt, vai konkrētajam maksātnespējas procesam piemīt starptautiskā dimensija," norāda Strode un rekomendē arī pirms apjomīgu sadarbības līgumu noslēgšanas ar vietējiem uzņēmējiem, pārbaudīt, vai nav uzsākts maksātnespējas process, kā arī, ja iespējams, iegūt atsauksmes par konkrētā uzņēmuma attiecībām ar citiem darījumu partneriem.
Otrs svarīgs pārrobežu maksātnespējas jautājums ir nacionālo maksātnespējas regulējumu harmonizēšana.
Asociācija uzskata, ka starptautisko maksātnespējas procesu atvieglošanai nepieciešams salāgot maksātnespējas procesu reglamentējošos normatīvos aktus visās dalībvalstīs, tādēļ nepieciešams izstrādāt atbilstošu direktīvu. Direktīvā būtu jāprecizē, piemēram, subjekti, attiecībā pret kuriem var tikt ierosināts maksātnespējas vai restrukturizācijas process, kreditoru prasījumu iesniegšana, kā arī maksātnespējas procesa administratoriem izvirzāmās prasības.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu piekritība uzsākt maksātnespējas procesu ir tās valsts tiesai, kurā atrodas parādnieka t.s. galveno interešu centrs.
Asociācijas pārstāvis, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus norāda, ka ES tiesa līdz šim, interpretējot „galveno interešu centra" jēdzienu attiecībā uz juridiskām personām, ir vadījusies no pieņēmuma, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas tā juridiskajā adresē, taču praksē bieži tā nemaz nav.
Bunkus uzsver, ka nacionālo regulējumu atšķirības noved pie parādnieku „migrācijas", izvēloties labvēlīgāku jurisdikciju maksātnespējas procesa uzsākšanai. „Šāda „migrēšana" ļoti sarežģī maksātnespējas procesa norisi.
Piemēram, ja kreditoru vairums atrodas uzņēmuma mītnes zemē, ar viņiem sazināties ir apgrūtinoši, jo īpaši gadījumos, kad, piemēram, parādnieks nenodod administratoram grāmatvedības dokumentāciju. Rezultātā kreditori savus līdzekļus no parādnieka var arī neatgūt, jo neviens nav informēts par attiecīgo maksātnespējas procesu," norāda Bunkus.
„Precīzāka juridiskās personas galveno interešu centra definīcija palīdzētu vienveidīgai un paredzamai maksātnespējas procesa piekritības noteikšanai, jo līdz šim dalībvalstu tiesu nolēmumi nereti ir bijuši pretrunīgi", uzskata Mārtiņš Bunkus.
Piemēram, Anglijas un Velsas tiesas ir bijušas drošākas noteikt parādnieka galveno interešu centru ārpus tā juridiskās adreses (ja uzņēmuma vadība, grāmatvedība un citas funkcijas faktiski atrodas citā vietā), savukārt citu dalībvalstu biežāk ir atturējušās no pārāk plašas galveno interešu centra jēdziena interpretācijas.
Savukārt attiecībā uz fiziskām personām, maksātnespējas procesa piekritība ES līmenī praktiski nav atrunāta. Šobrīd Latvijā konstatēti jau vairāki gadījumi, kad Latviju kā maksātnespējas pieteikšanas valsti izvēlas ārvalstu fiziskās personas. Bunkus uzsver, ka šāda prakse liecina par to, ka Latvijas maksātnespējas regulējums ir konkurētspējīgāks par attiecīgo ārvalstu regulējumu. Ja ārvalsts fiziskās personas galveno interešu centrs tiešām atrodas Latvijā un šī ārvalstu persona šeit maksā nodokļus, tad tas nerada jautājumus.
Vēl viens pārrobežu maksātnespējas procesu efektīvai norisei būtisks jautājums ir maksātnespējas administratoru savstarpējā sadarbība maksātnespējas procesu ietvaros. Bunkus norāda, ka līdz šim salīdzinoši veiksmīgs lielu pārrobežu maksātnespējas procesu iznākums galvenokārt saistīts ar administratoru brīvprātīgu vienošanos par sadarbību ārpus Eiropas maksātnespējas regulējuma. Šobrīd nav noteikta kārtība, kādā administratoriem būtu jāsadarbojas pārrobežu maksātnespējas procesu ietvaros.
Tāpat pēdējā laikā arvien biežāk speciālisti runā par nepieciešamību paredzēt īpašu regulējumu starptautiskām uzņēmumu grupām (holdingiem, koncerniem).
Asociācija viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem un precizējumiem Eiropas maksātnespējas regulējumā EK izsludinātās sabiedriskās apspriešanas ietvaros.
Sagaidāms, ka vēlāk rudenī EK būs apkopojusi iesniegtos priekšlikumus un nāks klajā ar savu redzējumu Eiropas maksātnespējas regulējuma uzlabošanai.