'airBaltic' pārmet BAS ieinteresētību maksātnespējas pasludināšanā  (12)

"airBaltic" pārstāvju Aivja Leimaņa un Roberta Rimšas skatījumā, "Veriko" nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

"airBaltic" pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

"Veriko" advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta "airBaltic" iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja "airBaltic" vēlas samaksāt BAS parādu "Veriko" pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji tiesas sēdē atstāstīja dinamiskos mēģinājumus samaksāt BAS parādu "Veriko", kas noslēgušies ar strīdus naudas summas iemaksāšanu glabāšanā notāram. "airBaltic" pārstāvji sacīja, ka "Veriko" naudu pie notāra var saņemt jebkurā brīdī, tāpēc strīdus parāds uzskatāms par samaksātu.

Tiesas sēdē "airBaltic" pārstāvji atstāstīja, kā mēģinājuši vairākos piegājienos ieskaitīt naudu "Veriko" kontā "Norvik bankā", taču tas izrādījies neiespējami, jo ienākošie maksājumi bijuši slēgti, par ko saņemta attiecīga bankas izziņa, kā arī norādīja uz "Veriko" rīcību, kas janvāra nogalē tiesas procesa gaitā mainījis juridisko adresi no Rīgas uz Valkas rajonu. Lidsabiedrības pārstāvju skatījumā, tas saistīts ar mēģinājumiem izvairīties no saistību izpildes pieņemšanas.

Sjademe uz to atbildēja, sakot, ka tad, ja kontā vairs nav iespējams ieskaitīt naudu, tas varētu būt saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu rīcību, kas pamanījušas nelikumības "airBaltic" rīcībā un, iespējams, sākušas pārbaudes lietu. Savukārt juridiskā adrese mainīta, lai būtu tuvāk uzņēmuma vadītāja dzīvesvietai.

Tāpat "airBaltic" pārstāvji trešdien arī piedāvāja naudu samaksāt tiesas sēdē, lai parādsaistības tiktu dzēstas. Sjademe ironizējot sacīja, lai "airBaltic" pārstāvji uz tiesas galda uzrāda naudu, tad viņš lems, vai to pieņemt. Viņš pauda sašutumu par šo amorālo "airBaltic" piedāvājumu, sakot, ka uz to neatbildēs, jo skaidras naudas darījumi starp juridiskām personām ir aizliegti.

Tāpat "airBaltic" pārstāvji trešdien tiesas sēdē pauda uzskatu, ka neviena saprātīga un domājoša persona neizvairās no tā, lai saņemtu parāda samaksu, kā arī sasaistīja "Veriko" un BAS, sakot, ka saskaņā ar "Latvijas Krājbankas" sniegtajiem skaidrojumiem tos abus dibinājis Bertolts Fliks. Sjademe gan sacīja, ka "Veriko" dibinātājs ir Aivars Sjademe, kas noteikti nav Fliks, bet ir R.Sjademes brālis, un, lai gan ir 13 gadus vecāks par R.Sjademi, arī šos 13 gadus nav bijis Fliks, un arī iepriekšējā dzīvē viņš tas nav bijis.

Lidsabiedrības intereses pārstāvošie juristi arī pauda neizpratni par pašas BAS rīcību, kas tā vietā, lai samaksātu parādu 'Veriko" gandrīz parādam identisku summu samaksājusi kā valsts nodevu par 24.janvārī tiesā iesniegto prasību, kurā apstrīdēts BAS piederošo "airBaltc" akciju atsavināšanas darījums.

BAS advokāts Viktors Tihonovs uz to atbildēja, sakot, ka tā bijusi konkrēta BAS valdes locekļa labā griba panākt taisnīgu risinājumu, un tāpēc viņš valsts nodevu samaksājis no saviem līdzekļiem.

"airBaltic" pārstāvji trešdien tiesas sēdē arī sacīja, ka nav saprotams, kāpēc BAS nav piedāvājis samaksāt kaut daļu parāda, kaut vai 600 latus, jo tad tas būtu mazāks par likumā noteikto 3000 latu slieksni un uzņēmuma maksātnespēja vairs nebūtu atzīstama.

Viņi arī vairākkārt uzsvēra, ka likums dod tiesības trešajai personai samaksāt citas personas parādu, neprasot pašas personas piekrišanu. Pret to gan iebilda BAS pārstāvis Tihonovs, taču viņš atzīmēja, ka neatkarīgi no tā, pret kuru parāds būtu, tas turpinātu pastāvēt un BAS savas saistības būtu jākārto.

"airBaltic" pārstāvji uzsvēra, ka vienīgās atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem ir tās, ka BAS un tās valdes locekļi ir ieinteresēti maksātnespējas pasludināšanā, tāpēc arī "Veriko" nevēlas pieņemt saistību izpildījumu no lidsabiedrības.

Kā ziņots, BAS trešdien Rīgas rajona tiesā atzina "Veriko" iesniegto maksātnespējas pieteikumu, sakot, ka šāds parāds ir, tas nav nokārtots un šīs saistības BAS nav iespējams izpildīt.

BAS pārstāvis Tihonovs savos paskaidrojumos sacīja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un "Latvijas Krājbanka" rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās "airBaltic" akcijas. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.

Tihonovs sacīja, ka BAS nespēj nokārtot konkrētās vairāk nekā 3000 latu saistības pret "Veriko". Turklāt formāli saskatāma vēl viena maksātnespējas pazīme - nespēja kārtot saistības, kam iestājies termiņš, tādējādi maksātnespējas pieteikums būtu jāsniedz pašām BAS. Ar to gan izlemts nogaidīt līdz šīs lietas izskatīšanai.

Tihonovs arī apliecināja, ka BAS Rīgas apgabaltiesā cēlušas prasību saistībā ar "Latvijas Krājbankā" ieķīlāto akciju atsavināšanu. Viņš atzīmēja, ka BAS līdz pagājušā gada novembrim piederēja 224 000 "airBaltic" akciju, kā arī uzņēmums veicis ap 45 miljonu latu aizdevumu lidsabiedrībai un tās finanšu stāvoklis bija labs.

Jau pagājušajā nedēļā "airBaltic" piedāvāja BAS vietā samaksāt parādu par brokeru pakalpojumiem, kura dēļ "Veriko" maksātnespēju pieprasījusi. Tiesa arī pieaicināja "airBaltic" ieinteresētās personas statusā BAS maksātnespējas lietā.

Parāda summa ir 3600 latu.

Iepriekš "airBaltic" pārstāvji tiesā apgalvoja, ka jau piektdien pārskaitījuši uz "Veriko" kontu 3600 latu, vienlaikus "Veriko" pārstāvis R. Sjademe uzrādīja bankas apliecinājumu, ka naudas summa kontā nav ieskaitīta, un izteica minējumu, ka "airBaltic" kā valsts akciju sabiedrība, kura strādā ar zaudējumiem un ir parādniece, nemaz nedrīkst izmantot līdzekļus šādiem mērķiem, tāpēc tiesībsargājošās institūcijas šo pārskaitījumu ir fiksējušas un, iespējams, "nauda ir ģenerālprokuratūrā".

Rīgas rajona tiesa BAS maksātnespējas lietu ierosināja 9.janvārī. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Levkānu.

Pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām.

BAS īpašnieki ir Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited".

Pēc "Firmas.lv" datiem, 2007.gadā reģistrētās SIA "Veriko" 100% īpašnieks kopš pērnā augusta ir Luksemburgā reģistrētā "Aerienne Services Group S.A.". Iepriekš uzņēmuma īpašnieku skaitā bijuši gan A. Sjademe, gan advokāts R. Sjademe.

Pērn jūlijā portāls "Pietiek.com" vēstīja, ka ievērojama "airBaltic" akciju daļa no BAS pārgājusi "Veriko" īpašumā vai arī īpašnieku mainījusi daļa BAS kapitāldaļu.

R.Sjademe šādas ziņas portālam tolaik nevis noliedza, bet atteicās no komentāriem par iespējamo darījumu un tā iemesliem.

Savukārt dienu vēlāk R.Sjademe speciālā paziņojumā informāciju par iespējamo darījumu jau kategoriski noliedza: "Informēju, ka "Veriko" nav iegādājies uzņēmuma "airBaltic" akcijas, kā arī nav iegādājies daļas uzņēmumā BAS. Nekādas pārrunas par šāda darījuma iespēju nav notikušas, un daļu iegādes piedāvājums "Veriko" nav saņemts."

Ziņas par iespējamo "airBaltic" akciju īpašnieka maiņu tolaik atteicās komentēt arī "Snoras" bankas īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis un "Latvijas Krājbankas" vadības padomnieks Antons Fiļimonovs. Viņš šīs ziņas ne noliedza, ne apstiprināja.

"airBaltic" konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija.

2011.gada 11 mēnešos kopumā "airBaltic" pārvadājusi 3,15 miljonus pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā. 2011.gadā "airBaltic" pēc provizoriskiem aprēķiniem stradājis ar apmēram 60 miljonu latu zaudējumiem.

"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 34 lidmašīnas - sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", divas "Boeing 757-200", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen".