Vienlaikus arī Eiropas Centrālās bankas februārī veiktie ārkārtas pasākumi, aizdodot komercbankām pret ķīlu naudas līdzekļus vairāk nekā viena triljona eiro apmērā uz trim gadiem, ir nomierinājuši finanšu tirgu un netieši palīdzējuši arī vairākām parādu krīzes skartām valstīm atsākt aizņemties naudu par likmēm, kuras tās spēj maksāt ilgtermiņā. Situācijas stabilizēšanās finanšu tirgū neapšaubāmi pozitīvi ietekmē arī pircēju pārliecību un pieprasījumu. Tādējādi ekonomikas kritums eiro zonā šogad varētu būt mazāks nekā iepriekš gaidīts. Tāpat arī Ziemeļvalstīs ekonomika varētu piedzīvot mērenu izaugsmi iepriekš prognozētās stagnācijas vietā.

 

Situācijai Latvijai būtiskos eksporta tirgos attīstoties nedaudz labāk nekā to gaidījām decembra sākumā, kad gatavojām mūsu iepriekšējo ekonomikas apskatu, šobrīd jau uzskatām, ka prognoze par Latvijas eksporta apjomu stagnāciju šogad ir bijusi pārāk pesimistiska un eksportā tomēr varētu būt pieaugums dažu procentu apmērā. Arī Latvijas vietējā tirgū ir bijuši vairāki pozitīvi pārsteigumi, piemēram, straujais mazumtirdzniecības pieaugums janvārī, kas ļauj domāt, ka pagājušā gada straujās izaugsmes iekustinātais pozitīvais attīstības cikls arī šī gada sākumā nav pilnībā apstājies. Lai gan joprojām ir saskatāmi vairāki būtiski riski ekonomikas izaugsmei šogad, Nordea ir paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2012. gadam līdz 2%.

 

Protams, situācijas attīstību Latvijai būtiskos eksporta tirgos un netieši arī vietējā tirgū joprojām var negatīvi ietekmēt vairāki faktori. Būtiskākais no tiem šobrīd šķiet naftas cenu ilgstoša atrašanās augstā līmenī vai to tālāks pieaugums. Tāpat jāņem vērā, ka strauji pieaugušo degvielas cenu ietekme uz inflāciju un pieprasījumu pilnā mērā būs redzama tikai gada otrajā ceturksnī, kad Latvijas ekonomikā varētu būt vērojama stagnācija vai pat neliels kritums, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Ievērojamu risku joprojām rada arī iespējamā reformu procesa apstāšanās vairākās eiro zonas valstīs, piemēram, Spānijā, kas jau paziņojusi par nespēju samazināt valdības budžeta deficītu tik strauji kā iepriekš solīts. Jāņem vērā, ka Eiropas Centrālā banka lielu daļu savas munīcijas šobrīd jau ir izšāvusi, tāpēc atsevišķu valstu valdībām atkārtoti zaudējot šobrīd šķietami atgūto, bet trauslo investoru uzticību, parādu krīze var atsākt izplatīties ar jaunu spēku.