"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja bruto algas 2015.gadā Latvijā varētu palielināties par 4,5-5%.
Viņš norādīja, ka bruto algu pieaugums 2015.gadā gaidāms varākās tautsaimniecības jomās, bet straujāk algas kāps tajos sektoros, kuros palielināsies ražīgums un tiem strādājošajiem, kuriem ir labākas prasmes.
"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka nākamgad algu kāpums piebremzēsies par 1-2 procentpunktiem salīdzinājumā ar šā gada līmeni, taču strādājošo reālie ienākumi turpinās diezgan strauji augt.
Viņš prognozēja, ka Latvijas lielākajās tautsaimniecības nozarēs algu kāpums nākamajā gadā būs labs, taču izņēmums varētu būt transporta joma, kuru ietekmēs tranzīta apmēru kritums.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka pašreizējais algu kāpums Latvijā, tajā skaitā arī Igaunijā un Lietuvā, uz citu Eiropas Savienības valstu fona ir gana straujš, bet tas nav tik visaptverošs un straujš, lai atbilstu plašu iedzīvotāju slāņu gaidām.
"Lūkojoties turpmāk, noteiktības trūkums un izaugsmes palēnināšanās atstās nospiedumu uz turpmāko algu dinamiku. Piezemētākas ekonomikas perspektīvas vien nedaudz piebremzēs darbinieku ambīcijas, kā arī darba devēju biznesa plānus un peļņas prognozes, kas automātiski palielinās pretestību izmaksu - algu palielināšanai. Tomēr no otras puses spiediens palielināt algas nezudīs, tāpat kā saglabāsies pieprasījums pēc darbaspēka, jo īpaši jomu speciālistiem. To apliecina gan tendences darba tirgū, gan uzņēmēju aptaujas," sacīja Gašpuitis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka ir pieaugošs spiediens palielināt algas valsts iestāžu darbiniekiem, ko pilnībā ignorēt nebūs iespējams, taču valsts budžeta iespējas vēl ilgi nespēs apmierināt pieprasījumus pēc algu pielikuma. Vienlaikus krietni lielākas iespējas piedzīvot algas pielikumu ir pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem, bet privātā sektora darba samaksas noteiks katras nozares un uzņēmuma pelnītspēja un apstākļi darba tirgū.
"Izmaiņas starp nozarēm, uzņēmumiem saglabās krasi nevienmērīgu dabu un atšķirīgu tempu, kā rezultātā pietiekami lielai daļai strādājošo jūtamas izmaiņas atalgojumā izpaliks. Algu kāpums nebūs visaptverošs, bet drīzāk selektīvs. Labākā situācijā būs nozaru speciālisti un to nozaru darbinieki, kuri strauji attīstīties. Tāpat pirmām kārtām tiks motivēti labākie un tie, kas uzņēmumam nodrošina ieņēmumus. Nozīmīga ietekme uz statistiku nākamgad būs gan nodokļu samazinājumam, gan minimālās algas kāpumam," teica Gašpuitis.
Jau vēstīts, ka 2014.gada trešajā ceturksnī Latvijā mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 775 eiro, kas ir par 7,4% jeb 53 eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Savukārt vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 566 eiro, kas ir pieaugums par 8,7% salīdzinājuma ar pagājušā gada trešo ceturksni.
