"Tagad ir pēdējais brīdis, lai saņemtos un sakārtotu šo situāciju, lai nākotnē tas vairs neatkārtotos. Nozares un visas valsts uzdevums ir pasargāt godprātīgos maksātājus un nepieļaut komunālo pakalpojumu sniedzēju sava veida šantāžu attiecībā uz nepārtrauktu pakalpojumu piegādi," skaidro Briķena.
"Hausmaster" šonedēļ tikšanās laikā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski un citiem ministrijas pārstāvjiem pārrunāja un vēlreiz aktualizēja šī brīža situāciju saistībā ar bezcerīgo parādu problēmu, kā arī dažus citus jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju interesēm dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā.
Briķena norāda, ka tagad, tieši gadu pēc tam, kad spēkā stājās Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kas paredz risinājumu bezcerīgo parādu problēmai, situācija ir tieši tāda pati kā pirms grozījumiem, proti, iedzīvotāji, kuru mājā ir bezcerīgais parāds, visbiežāk sedz to no saviem līdzekļiem, maksājot par kaimiņiem, vai iedzīvotājiem palīdz apsaimniekotājs, īslaicīgi kreditējot šajā situācijā nonākušos ēkas iedzīvotājus, lai viņi nezaudētu attiecīgā komunālā pakalpojuma pieejamību. Neskatoties uz to, ka likuma grozījumi paredz bezcerīgo parādu norakstīšanu, komunālo pakalpojumu sniedzēji turas katrs pie sava varianta šī likuma interpretēšanā un norāda, ka jaunās normas ir piemērojamas tikai tiem parādiem, kas veidojušies pēc likuma stāšanās spēkā. Reālā situācija joprojām ir tāda, ka parādu segšanu pieprasa no nama iedzīvotāju kopības.
Patlaban ir identificētas vairākas problēmas, kurām jāmeklē komplekss risinājums, un jārīkojas ātri, jo nesakārtotie jautājumi visbiežāk nostāda iedzīvotājus beztiesiskā situācijā un apgrūtina apsaimniekotāju darbu iedzīvotāju interesēs, uzsver Briķena.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma šī brīža redakcija skaidri nosaka, ka bezcerīgā parāda gadījumā, ja iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojumu sniedzējiem ir jānoraksta bezcerīgie parādi - uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma. Praksē šāda kārtība netiek ieviesta, un likuma redakcija pēc būtības attiecas tikai uz tiem parādiem, kas izveidojušies pēc likuma stāšanās spēkā, skaidro Briķena.
Savukārt Lazdovskis aicināja apsaimniekotājus apkopot un iesūtīt visu to problēmu aprakstus, kas skar dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomu un kuru risinājums jāmeklē nekavējoties. Valsts sekretārs solīja drīzumā pārrunāt šos jautājumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī tikties ar Tieslietu ministriju, lai kopīgi meklētu iespējas likumdošanas ceļā noregulēt šos joprojām aktuālos jautājumus, informē Briķena.