Tomēr tirdzniecības bilances iztrūkums bija 126.7 miljonu latu apmērā, kas ir par aptuveni vienu piektdaļu mazāk nekā šajā laika periodā pērn. Latvijas eksporta apjomi pērn turpināja veiksmīgi palielināties. Tā pieauguma temps pērn otrajā ceturksnī nokritās uz pusi līdz 7.5% no pirmajā ceturksnī uzrādītā (+14.4%). Taču gada otrajā pusē, spītējot globālajām tendencēm, tas atguvās un pieaugums trešajā un ceturtajā ceturksnī palielinājās attiecīgi līdz 16% un 20%. Sagaidāms, ka eksports šogad saglabās pozitīvo tendenci, lai arī, visticamāk, krietni mērenākā tempā.
Pozitīvo eksporta attīstību ļauj prognozēt galveno eksporta tirgu izaugsmes perspektīvas. Galvgalī atrodas Baltijas jūras reģiona valstis – Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Polija, kā arī pamazām nostiprinās arī eksotiskāku valstu tirgi, kuru izaugsmes perspektīvas ir labvēlīgākas par daudzu attīstīto valstu izaugsmes izredzēm. Lielu lomu uz kopējiem rādītājiem atstās arī starptautiskās tirdzniecības un attiecīgi reeksporta attīstība.
