Šobrīd, pie visas paļaušanās uz brīvo tirgu, Latvijas eksporta pīlāri joprojām ir uzņēmumi, kas ir izveidoti vēl padomju laikā ar ļoti būtisku valsts resursu ieguldījumu - tādi kā 'Latvijas Finieris', 'Liepājas Metalurgs', Grindeks', 'Bolderāja', 'Latvijas Balzāms', 'Valmieras Stikla Šķiedra' un citi.
Atšķirībā no padomju laikiem, valsts, protams, vairs nevar uzņemties simtprocentīgo iniciatīvu un izmaksas par šādu uzņēmumu rašanos. Taču tā var sniegt stimulu privātajam sektoram ieguldīt uz eksportu orientētajās ražotnēs. Viens no ekonomikas pamatlikumiem- uzņēmēji reaģē uz stimuliem, viss pārējais ir komentāri. Latvijas Eksportētāju un investoru kluba ideja ir īstenot ambiciozu rūpniecības attīstības programmu, līdzvērtīgu "Maršala plānam", kas ir padarījis Vāciju par lielāko eksportētāju pasaulē. Proti, katru gadu izsludinot konkursu 5-6 nacionālā mēroga industriāliem projektiem katrs 50- 100 miljonu Eiro apjomā, no kuriem Struktūrfondu programma līdzfinansētu 15- 20 miljonus Eiro. Tādā veidā valsts uzņemsies tikai daļu no nastas, taču stimulēs privāto sektoru investēt tieši eksportspējīgas ražotnēs, darīt to tieši Latvijā un, ņemot vērā uzņēmēju pašu risku, ražot produktus, kurus var pārdot. Izšķirošie kritēriji atbalsta piešķiršanai būtu eksporta apjoms, darba vietu skaits, nodokļu ieņēmumi un ietekme uz saistītajām nozarēm Latvijā.
Konkursa projekti būtu jāvērtē augsta līmeņa speciālistu komisijai, ieskaitot zinātniekus un nozares profesionāļus, un jāuzrauga īstenošanas laikā, tai skaitā valdības līmenī, izmaksājot atbalstu tikai (!) veiksmīgi īstenotiem projektiem.
Līdz šīm viens mēģinājums radīt jaunas ražotnes bija LIAA administrētā programma "Investīcijas ar augstu pievienoto vērtību". Viena vienīgā uzsaukuma rezultātā tiek īstenoti 30 projekti- gan esošo eksportētāju jaudas palielināšana, gan pilnīgi jaunas rūpnīcas. Investējot 77 miljonus Latu ES Struktūrfondu līdzekļu, tiek panākts, ka privātais sektors iegulda gandrīz 200 miljonus Latu. Mums vajadzētu nevis apstāties pie viena veiksmīga eksperimenta, bet koncentrēt daudz vairāk resursu pašu pasludinātai prioritātei- apstrādes rūpniecības attīstībai.
Pats interesantākais- mums ir nauda! No Latvijai paredzētiem 3,2 miljardiem Latu ES Struktūrfondu līdzekļiem 2007- 2013 gadu periodam, ir iztērēti 1,7 miljardi Latu un palika vēl 1,5 miljards Latu. Šie ir milzīgie līdzekļi, domāti tam, lai Latvija modernizētu savu ekonomiku un no nabaga radinieces kļūtu par valsti, kas pati spēj sevi nodrošināt.
Šobrīd atlikusī ES Struktūrfondu daļa ir domāta programmām, kas finansē IT programmu iegādi valsts iestādēm, kultūras pieminekļu restaurāciju, ūdenssaimniecību mazajās pašvaldībās, pašvaldību attīstību (it kā labi domāta programma, kuras rezultātā gan pārsvarā tapa pašvaldību sporta halles un kultūras nami), ceļu remontu utt. Šķiet acīmredzami, ka sporta halles, kultūras pieminekļi un valsts iestāžu IT programmas, kaut gan pašas par sevi labas lietas, nav prioritāte pašreizējos apstākļos. Mums vajadzētu iegādāties makšķeri, nevis zivi. Prātīgi investējot naudu rūpniecības attīstības programmā, mums paliks taustāms rezultāts- modernas lieljaudas ražotnes, kas ģenerēs eksporta ienākumus.
Pretējā gadījumā- kādas ir mūsu alternatīvas? Pastāv viedoklis, ka atliek vien uzlabot uzņēmējdarbības vidi un atvieglot dzīvi maziem uzņēmumiem, ka bezdarbnieki metīsies uzņēmējdarbībā. Jebkuri soļi mazo un mikro uzņēmumu dzīves atvieglošanai ir tikai apsveicami. Taču kāds tiem būtu pamats uzplaukt, ja pašlaik apkārt nav pirktspējīgu klientu? Mazie uzņēmumi tipiski nav eksportētāji. Tie sniedz pakalpojumus iekšzemē un, tā teikt, apgroza no vienas kabatas uz otru valstī jau esošo naudu, bet neienes 'jauno' naudu no ārvalstīm. Realitāte ir tāda, ka eksportētāji, kas ienes naudu no ārvalstīm, ir uzņēmumi ar zināmu kapacitāti. Jo tiem nav jākonkurē ar blakus pagasta krodziņu- tiem ir jākonkurē ar tās pašas nozares uzņēmumiem no Zviedrijas, Vācijas, Somijas utt., kuriem jauda ir daļa no konkurētspējas. Pie tam pat Latvijas lielākie uzņēmumi starptautiskajā mērogā ir tikai vidējie.
Ja kaut vai desmitā daļa no Latvijai atlikušā pusotra miljarda Latu Struktūrfondu līdzekļu tiks izlietota, mērķtiecīgi stimulējot investīcijas uz eksportu orientētās ražotnēs, mums ir cerības no postulātiem par apstrādes rūpniecību un eksportspēju pāriet pie darbiem- ekonomikas pārstrukturēšanas ražošanas un augsto tehnoloģiju virzienā. Tik būtiski ES Struktūrfondu līdzekļi mums ir doti tikai vienreiz, un vajadzētu izmantot tos tā, lai pēc tam nebūtu mokoši sāpīgi par bezjēdzīgi iztērēto naudu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
