Kopējais Latvijas preču eksports pērn bija par 2,2% lielāks nekā 2013. gadā, ko ekonomikas eksperti vērtēja kā labu sniegumu.[1]
Analizējot jaunāko informāciju, vērts minēt Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina, ka 2015. gada pirmajā mēnesī salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo mēnesi eksporta apjoms no Latvijas uz NVS valstīm ir samazinājies par vairāk 21 milj. eiro, savukārt, šajā pašā periodā eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm pieaudzis par vairāk kā 30 milj. eiro.[2]
Analizējot preču eksporta dinamiku pa valstu grupām, jāmin, ka uz lielāko Latvijas eksporta noieta tirgu - ES valstīm - eksports 2015. gada janvārī bija par 5,4% lielāks nekā pirms gada, savukārt, uz NVS valstīm eksporta apjomi janvārī saruka par 24,7%. Uz pārējām valstīm eksporta apjomi janvārī bija par 34,6% lielāki nekā pirms gada. Tas liecina, ka, saglabājoties vājai ekonomiskajai situācijai Krievijā, Latvijas ražotāji spēj pakāpeniski atrast jaunus noieta tirgus.[3]
Latvijas eksports ir sasniedzis vairāk kā 200 valstis, starp tām arī tādas, uz kurām iepriekš netika veikti eksporta darījumi, piemēram, Madagaskara, Burkinafaso, Maroka, Libērija, Čada u.c. Latvijas eksportētājus izaicinājumi nebaida, piemēram, viens no lielākajiem sieviešu apakšveļas ražotājiem Baltijas valstīs SIA "New Rosme" pērnā gada nogalē atvēra veikalu Irākā. Tāpat "New Rosme" veļa nonāk veikalu plauktos Ukrainā, Baltkrievijā, Vācijā, Skandināvijā, Itālijā, Izraēlā un citviet.
Uzņēmuma vadītājs Edgars Štelmahers stāsta: "Lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju un apgūtu jaunus noieta tirgus, visbūtiskākais ir rūpīga analīze, kas ietver sevī arī konkurējošo produktu un mērķa auditorijas paradumu izpēti. Latvijas zīmoliem ir grūti konkurēt pasaules mērogā, tāpēc uzsvars jāliek uz kvalitatīvu vai unikālu produktu izstrādi."
Latvijas uzņēmumi, īpaši pārtikas ražotāji, ne vienreiz vien ir saskārušies ar dažādiem ierobežojumiem, t.sk. no Krievijas puses, un tāpēc ir gatavi pielāgoties jaunajai situācijai un strādāt arī alternatīvos tirgos. Būtisku ieguldījumu reputācijas un konkurētspējas veicināšanā jau veicis AS "Rīgas Piena kombināts", kas pirmais Latvijā saņēmis specifisku produkcijas drošības sertifikātu - FSSC 22000, kas apliecina uzņēmuma atbilstību starptautiskajiem standartiem, un ir ļoti nozīmīgs solis uzņēmuma eksporta tirgu attīstīšanā.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs stāsta: "Alternatīvu tirgu apgūšanā būtiskākais ir potenciālo patērētāju izpēte, respektīvi, nevajag piedāvāt pilnīgi svešu un nepazīstamu produktu un censties audzināt patērētāju. Ja produkts ir iecienīts un pieprasīts Latvijā, tas nenozīmē, ka tāds tas būs arī Ķīnā un Austrālijā. Būtiskākā uzmanība jāvērš uz produkta kvalitātes palielināšanu. Runājot par pārtikas produktiem, jāatzīmē, ka liela nozīme ir pietiekami ilgam derīguma termiņam. Latvijas konkurētspēja slēpjas produktos ar augstu pievienoto vērtību".
Latvijas eksportētāju piedāvājums kopējā preču tirgū ir neliels, tāpēc katram jāspēj atrast sava veiksmes atslēga, ar kuru iekļūt mērķa tirgū. AS Sakret Holdings ir viens no veiksmīgajiem piemēriem - pērn uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 41%. Galvenie koncerna eksporta tirgi ir Somija, Zviedrija, Norvēģija un Īslande. AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags dalās pieredzē: "Manuprāt, uzņēmuma eksports uz ES valstīm ir audzis, jo savā darbībā maksimāli cenšamies iesaistīt konkrētās valsts pārstāvjus. Piemēram, Igaunijā, Somijā, Lietuvā mūsu uzņēmumos strādā vietējie iedzīvotāji, kas ne tikai veicina uzticību starp ražotāju un patērētāju, bet arī pozitīvi ietekmē noietu".
Runājot par eksporta apjomiem uz Krieviju, Vanags uzsver, ka "problēma neslēpjas sankcijās, bet gan rubļa vērtības kritumā, kas ir būtiski samazinājis patērētāju pirktspēju. Tomēr Latvijai ir jāspēj veiksmīgi izmantot ģeogrāfiskais stāvoklis - Krievijai nav lielas pieredzes sadarbībā ar rietumvalstīm un otrādi, tāpēc Latvijai, izmantojot zināšanas, pieredzi un tehnoloģijas, ir visas iespējas kļūt par tiltu starp šiem tirgiem".
Prognozes liecina, ka 2015. gadā kopumā straujš eksporta pieaugums nav gaidāms - Latvijas eksporta iespējas ietekmēs procesi ārējos tirgos, it īpaši ekonomiskās situācijas attīstība Krievijā. Šādos apstākļos būtiska loma būs uzņēmēju spējai pielāgoties un atrast alternatīvus tirgus. Lai sniegtu iespēju ielūkoties eksporta diversifikācijas veiksmīgajos piemēros un analizētu eksporta attīstības iespējas nākotnē, Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un eksporta konsultāciju uzņēmuma "GatewayBaltic" 29. aprīlī rīko starptautisku diskusiju "Latvijas eksporta tirgi: pieredze un alternatīvas" ar nozares ekspertu piedalīšanos. Diskusiju aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Ekonomikas eksperti uzsver, ka galvenais globālās ekonomikas virzītājs būs ASV izaugsmes tempa paātrinājums, būtisku ietekmi joprojām radīs ģeopolitiskās attiecības ar kaimiņvalstīm, turklāt, Latvijas uzņēmēji sākuši aktīvāk lūkoties arī strauji augošā Āzijas tirgus virzienā, tāpēc šo reģionu pārstāvji piedalīsies diskusijā, lai iepazīstinātu ar tirgus īpatnībām un valdošajām tendencēm.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu eksportu, Latvijas uzņēmējiem jāspēj vienlaicīgi lūkoties divos virzienos - jaunu preču/pakalpojumu noieta tirgu apgūšanā un jau eksportējošo Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā.
[1] http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/makroekonomika/49979-fm-koksne-bijis-galvenais-latvijas-eksporta-dzinejspeks-2014-gada
[2] http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html
[3] http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/atirdz/atirdz__ikgad__atirdz/?tablelist=true&rxid=0a7a0c9c-acf6-4285-a65c-0fec8c8ce937
