Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tas ir palielinājies par 0,2%. Piņķe piebilda, ka ekonomikas izaugsme šajā gada ir krietni lēnāka nekā pagājušā gadā.
"Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors ir investīciju samazināšanās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu lēnās uzsākšanas dēļ. Būvniecības līmenis šogad trešajā ceturksnī bija par 22% mazāks nekā gadu iepriekš. Nepiepildījās arī cerība, ka gada otrajā pusē šīs aktivitātes palielināsies; uzsākti tiek galvenokārt maz apjomīgi projekti," stāstīja EM eksperte.
Arī privāto investīciju dinamika joprojām ir ļoti lēna. Galvenokārt to ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar nenoteiktību ārējā vidē gan ekonomiskā, gan politiskā, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika un vēl arvien relatīvi augstais uzņēmumu un mājsaimniecību parādu saistību līmenis. Privātās investīcijas daļēji arī aizkavējas, gaidot ES struktūrfondu atbalsta pieejamību.
Viņas vērtējumā, pozitīvi izaugsmi ietekmē privātā patēriņa pieaugums, kas trešajā ceturksnī sasniedza 3,2% un eksporta pieaugums - par 2,4%.
Nozaru griezumā pieaugums bija vērojams apstrādes rūpniecībā - par 3,7%. Labi izaugsmes rādītāji ir gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, bet vislielāko ieguldījumu nodrošināja elektrisko un optisko iekārtu, kā arī kokapstrādes ražošanas apjomu palielinājums. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem - par 10,6%.
"Bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku ekonomikas izaugsmi, kas tuvotos vismaz 3% gadā. Tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt aktīvāku ES struktūrfondu programmu īstenošanu un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu," uzsvēra EM pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
