Latvijas mājsaimniecībai ar patēriņu vidēji 200 kilovatstundas mēnesī pēc septembra, kad tiks atvērts elektroenerģijas tirgus, kopējie izdevumi par elektrību varētu pieaugt par aptuveni 20%, prognozē Igaunijas energoapgādes uzņēmuma "Eesti Energia" meitaskompānijas Latvijā "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Viņš atgādināja, ka septembrī plānota elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, atsakoties no esošās kārtības, kad publiskais tirgotājs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju saskaņoja kopējās izmaksas par elektrību, tā vietā ļaujot tirgum noteikt elektroenerģijas vērtību.
Pēc Bethera teiktā, pašreizējā elektroenerģijas tarifu noteikšanas sistēma Latvijā paredz, ka elektrības gala tarifa sastāvdaļu izmaksas var tikt mainītas atsevišķi, nekoriģējot gala tarifu - tas saglabājas iepriekš noteiktā apmērā. "Tādējādi regulētais gala tarifs ir bijis gluži kā no iluzionista cepures izvilkts zaķis – neviens nezina kā tas tur radies pēc tam, kad cepurē tiek salikts neierobežots daudzums dažādu lietu. Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā ir skatījušies šo priekšnesumu, neapzinoties, cik tad īsti maksā elektroenerģija un par ko papildus vēl tiek maksāts. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm esam gājuši unikālu ceļu," viņš atzina.
"Enefit" vadītājs norādīja, ka Igaunijā jau tagad visi patērētāji ir atvērtajā tirgū, savukārt Lietuvā, kura šo soli plāno īstenot ne agrāk kā 2015. gada 1.janvārī, regulētā tarifa struktūra ir pārskatāmāka un elektroenerģijas cena atbilst reālajai tirgus situācijai - 3,42 santīmi par kilovatstundu.
"Turpretim Latvijā regulāri tiek mainīta sastāvdaļu proporcija tarifa iekšienē, ko pamana tikai retais, jo norēķināmies pēc kopējās summas - Starta vai Pamata tarifa. Laika gaitā ir izveidojies paradokss, ka Starta tarifā ietvertās elektroenerģijas izmaksas ar šī gada aprīli būs vien 0,9 santīmi par kilovatstundu, savukārt, pamata tarifā tie būs 2,9 santīmi. Pārējo vietu tarifā ir aizņēmušas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un "Sadales tīkla" pakalpojumu izmaksas.
Tagad iestājas šoks, uzzinot reālās tirgus cenas. Jāpiezīmē, ka visai bieži izskan mierinājumi, ka tūlītējas ietekmes uz regulēto gala tarifu vienam vai otram lēmumam nebūs. Tai pašā laikā, Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir gan augsts "Sadales tīkla" tarifs, gan arī samērā liels maksājums par OIK, kas pēc tirgus atvēršanas rezultēsies situācijā, ka Latvijas mājsaimniecības par elektrību maksās vairāk nekā kaimiņos," norādīja Bethers.
Viņš pauda uzskatu, ka tieši sadrumstalotā un nepārskatāma tarifu struktūra, kas vienmēr ir pastāvējusi Latvijā bez plašāka tirgus skaidrojuma, ir par pamatu tam, ka brīvajā tirgū patērētājus sagaida ne viens vien pārsteigums. Turklāt, aplūkojot pagājušā gada vidū publiskotos datus, redzams, ka 48% mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tiek izcenota tieši pēc Starta tarifa. "Pašlaik izskanējušie apgalvojumi par 6-7% cenu kāpumu ir balstīti tikai uz Pamata tarifa salīdzinājumu – aizmirstot par to, ka puse mājsaimniecībām pārdotās elektroenerģijas Latvijā tiek iegādāta par krietni zemāku, subsidētu cenu," uzsvēra Bethers.
Pēc "Enefit" vadītāja teiktā, ja salīdzina ar elektrību saistītās izmaksas Baltijas valstīs, ir redzams, ka vislielāko spiedienu uz elektrības izmaksām Latvijā un Lietuvā rada maksa par OIK. Turklāt Lietuvā tā ir pat augstāka nekā Latvijā. Tomēr aplūkojot OIK maksājumu mērķi, var secināt, ka tieši par atjaunojamās enerģijas atbalstu visvairāk maksā Igaunijas patērētāji. Latvijas un Lietuvas gadījumā iespaidīgu daļu OIK maksājuma veido atbalsts dažādām spēkstacijām, tai skaitā tādām, kas izmanto dabasgāzi un brīvā tirgus apstākļos bieži ir nekonkurētspējīgas. Igaunija ir izņēmums, jo tur subsīdijas tiek maksātas tikai un vienīgi par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, papildus maksājot arī elektroenerģijas nodokli, kas Latvijā mājsaimniecībām pārdotai elektronerģijai netiek piemērots, viņš klāstīja.
"Kopumā elektroenerģijas cenu situācija visās Baltijas valstīs ir līdzvērtīga, atšķiras tikai risinājumi atsevišķu elektroenerģijas ražotāju atbalstam un tas cik labi cenas tiek vai netiek skaidrotas patērētājiem. Latvijas vēsturiski izvēlētais cenu regulācijas mehānisms paredz novēlotu cenu palielināšanu, tātad kādu brīdi cenas tiek subsidētas, taču vienlaicīgi tas paredz būtiskus cenu kāpumus brīžos, kad tās tiek pārskatītas," norādīja Bethers un atzīmēja - balstoties uz jau izsludinātā OIK tarifa kāpuma un aptuvenām elektoenerģijas cenu prognozēm, tipiskai Latvijas mājsaimniecībai ar vidējo patēriņu 200 kilovatstundas mēnesī pēc septembra kopējie izdevumi par elektrību pieaugs par aptuveni 20%.
Bethers arī uzsvēra, ka ir svarīgi sabiedrībai atklāti skaidrot to, kā veidojas elektrības cenas un kādi ir to pieauguma iemesli.
Jau vēstīts, ka Latvijā no šā gada 1.septembra pilnībā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus, kas nozīmē, ka arī mājsaimniecībām elektroenerģijas piegādātājs būs jāizvēlas brīvajā tirgū.
"Enefit" (iepriekšējais nosaukums "E.Energy") darbību Latvijā sāka pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas. Līdz tam Latviju ar elektrību nodrošināja tikai valstij piederošā kompānija "Latvenergo". "Enefit" Komercreģistrā reģistrēts 2006.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 200 tūkstoši latu un vienīgais īpašnieks – Igaunijas energokompānija "Eesti Energia".
