Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto ātro Iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī bijusi vien 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.
Tajā pašā laikā arvien pozitīvi pieauguma tempi vērojami būvniecības nozarē, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu augusi par 16%, un mazumtirdzniecībā, kas gada laikā augusi par 4%. Jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas attīstību otrajā ceturksnī negatīvi sākusi ietekmēt arī ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija reģionā, kā rezultātā vēl pirms Krievijas ieviestajām sankcijām bija vērojams eksporta samazinājums uz Krieviju un izlaides kritums ar Krievijas tirgu vairāk saistītajās rūpniecības apakšnozarēs.
Tikmēr pozitīvas tendences vērojamas darba tirgū, kur turpinās gan algu, gan nodarbinātības pieaugums, taču šobrīd iedzīvotāju ienākumu pieaugums apsteidz patēriņa pieaugumu, kas liecina par pieaugošiem iedzīvotāju uzkrājumiem. Normālā situācijā uzkrājumu pieaugums ir vērtējams pozitīvi, jo tas ļauj palielināt investīcijas tautsaimniecībā, tomēr pašreizējā situācijā, kad pieaug nenoteiktība un palielinās ārējie riski, šādi uzkrājumi lielākoties netiek investēti, kas daļēji izskaidro arī vājos izaugsmes tempus.
Publicētie IKP dati norāda, ka izaugsmes prognozes vajadzēs koriģēt un izaugsme šogad būs ievērojami zemāka, nekā Finanšu ministrijas (FM) līdz šim prognozētie 4%. Papildu tam FM turpina analizēt, cik lielā apmērā Latvijas ekonomikas turpmāko attīstību ietekmēs Krievijas noteiktie importa ierobežojumi.
FM tuvākajā laikā plāno aktualizēt vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju prognozes, gatavojot 2015. gada budžeta projektu. Prognožu izstrādes procesā FM ņems vērā ne tikai līdzšinējo ekonomikas attīstību un Krievijas noteikto sankciju ietekmi, bet arī ekonomiskās tendences reģionā un potenciālos riskus, kas varētu ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
