"Latvijai ir svarīgi izanalizēt, kā ES nauda ir izlietota," sacīja Godmanis, piebilstot, ka savulaik ES mēģināja dalībvalstīm uzlikt par pienākumu reizi trijos gados veikt par ES naudu īstenoto projektu analīzi.

EP deputāts arī pauda, ka šādas analīzes veikšana palīdzētu Nacionālajā attīstības plānā (NAP) minēto mērku sasniegšanai. "Fondu apguves ziņā esam labā vietā ES, taču nav analizēts, kā nauda reāli ir izmantota," teica Godmanis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd Eiropas Parlamentā panākta vienošanās par Kohēzijas politikas finansējumu nākamajam plānošanas periodam, kas paredz, ka sliktākajā gadījumā Latvija saņems 4,52 miljardus latu. Tomēr Godmanis uzsvēra, ka par šo pozīciju vēl būs sarežģītas diskusijas ar Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju. "Tomēr, ja to izdosies izcīnīt, tad ir svarīgi zināt, kur tā nauda tiks izlietota, un cik efektīvi," piebilda EP deputāts.

Godmanis arī pauda, ka Latvijā būtu jāieceļ atbildīgā amatpersona par ES fondu projektu uzraudzību. "Nav pieļaujama situācija, ka nav atbildīgā par ES fondu naudas izlietojuma uzraudzību," sacīja Godmanis.

Tomēr deputāts arī atgādināja, ka vēl nav noslēgušās sarunas par kopējo ES budžetu periodam no 2014. līdz 2020.gadam, piebilstot, ka dažas dalībvalstis vēlas kopēja budžeta samazināšanu. "Ja šīs valstis, kas ir vienas no lielākajām iemaksu veicējām, turpinās uzstāt uz budžeta samazināšanu, bilde sagriezīsies pavisam otrādāk," atzina Godmanis.

Jau vēstīts, ka atbilstoši auditorkompānijas "KPMG Baltics" pētījumam par ES fondu apguvi Centrālajā un Austrumeiropā, Latvija ieņem otro vietu, apgūstot 87% jeb 4,3 miljardus eiro pieejamā finansējuma, atpaliekot tikai no Igaunijas. Vienlaikus pētījums arī atklāj, ka no 2007. līdz 2012.gadam Latvija uz vienu iedzīvotāju no ES fondiem saņēmusi 943 eiro (660 latu), kas ir mazākā summa starp Baltijas valstīm.

Laika periodā no 2007. līdz 2013.gada Latvijai no ES fondiem kopumā atvēlēti 4,9 miljardi eiro (3,43 miljardi latu).