"DnB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš Latvijas IKP izaugsmi šī gada pirmajā ceturksnī dēvē par apbrīnojamu, "jo īpaši, ievērojot pārējā pasaulē notiekošo". "Swedbank" ekonomisks Dainis Stikuts pieļauj, ka Latvijas IKP izaugsme šogad aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 6,8% varētu būt straujākais IKP pieaugums Eiropas Savienībā šogad 1.ceturksnī.
Arī Strautiņš pauž, ka Latvija šobrīd ir Eiropas izaugsmes līderis ar lielu atrāvienu. "Diez vai kādai citai ES valstij izaugsmes temps pārsniedzis 4%, vismaz būtiski. Kā lai te nepiemin, ka nepilnu piecu gadu laikā esam kļuvuši no Eiropas straujāk augošās ekonomikas par straujāk krītošo un atkal par straujāk augošo," klāsta Strautiņš.
"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds skaidro, ka uz izaugsmes turpināšanos Latvijas ekonomikā šī gada sākumā norādīja jau, piemēram, salīdzinoši labie mazumtirdzniecības apjoma rādītāji, kas pirmajā ceturksnī uzrādīja pieaugumu par 3,4%, salīdzinājumā ar pagājušā gada beidzamo ceturksni.
"Tāpat pozitīvas tendences šī gada sākumā bija vērojamas rūpniecībā. Salīdzinoši labie izaugsmes rādītāji ekonomikā kopumā norāda uz to, ka vismaz neliela pozitīva dinamika ir vērojama arī lielākajā daļā pārējo nozaru un tiktāl eiro zonas valstu valdību parādu krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku šogad ir izrādījusies mazāka nekā sākotnēji gaidīts," norāda Strazds.
Tikmēr "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pieļauj, ka gada laikā iespaidīgu izaugsmi noteica vāji rezultāti pagājušā gada sākumā. Stikuts paredz, ka izaugsme šī gada otrajā ceturksnī būs lēnāka, "visticamāk, apstrādes rūpniecība nevarēs noturēt tikpat strauju pieaugumu arī turpmākajos mēnešos".
Gašpuitis arī pauž, ka straujie eksporta pieauguma tempi atslābst, bet nedaudz spēcīgāks kļuvis privātā patēriņa pieaugums, kas krīzes gados taupības politikas ietekmē bija ievērojami samazināts. Viņš gan uzsver, ka ilgtermiņā izaugsme tomēr būs atkarīga no panākumiem eksportā. Gašpuitis brīdina, ka nedrīkst nenovērtēt eirozonā un pasaules ekonomikā valdošo tendenču nepastāvību un nestabilitātes risku mērogu.
Arī Stikuts norāda uz nenoteiktu situāciju Eiropā, kur "ekonomiskā aktivitāte ir gaidāma zema, kas noteikti atstās iespaidu uz Latvijas eksportētājiem". "Piemēram, aprīlī apstrādes rūpniecības noskaņojums jau nedaudz pasliktinājās. Arī patērētāju noskaņojums ir kļuvis piesardzīgāks, kas nozīmē to, ka mazumtirdzniecības izaugsme var sabremzēties," uzskata Stikuts.
Strautiņš savukārt spriež, ka "šobrīd nekas neliecina, ka mūsu tautsaimniecība būtu iekūlusies lielās nepatikšanās, kaut arī redzamas samērā ticamas izaugsmes piebremzēšanās pazīmes dažās nozarēs".
Strazds norāda, ka eirozonas valstu valdību parādu krīze joprojām nav atrisināta, un, šķiet, ka dažus mēnešus ilgais atelpas brīdis, kādu sniedza Eiropas Centrālās bankas februārī veiktie likviditātes nodrošināšanas pasākumi, tuvojas beigām. "Pēc nesen notikušajām vēlēšanām Grieķijā ir būtiski pieaugusi varbūtība, ka Grieķija būs spiesta pamest eiro zonu jau šī gada laikā, kas neizbēgami būs saistīts ar jauniem satricinājumiem finanšu tirgū un negatīvi ietekmēs arī pieprasījumu Latvijai svarīgos eksporta tirgos," brīdina Strazds.
"Neskatoties uz IKP rezultātiem, bezdarba skaitļos nozīmīgu pavērsienu nebija novērojami, ka norāda, ka pastiprināta uzmanība jāvērš uz darba tirgus problēmu risināšanu un ražīguma pieauguma veicināšanu," uzskata Gašpuitis. "SEB Banka" prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs 3%, pie mēreni negatīva scenārija tas var noslīdēt līdz 2,5%, savukārt pie labvēlīgākas ārējās konjunktūras IKP pieaugums var pārsniegt arī 4%.
"Swedbanka" prognozē šī gada IKP izaugsmei ir 2,5%. Bet "Nordea" banka pieļauj, ka tās martā izteiktās prognozes par Latvijas ekonomikas pieaugumu 2% apmērā 2012.gadā izrādīsies pārāk pesimistiskas, tomēr izaugsme šogad būs lēnāka pērn.
Savukārt "DnB bankas" kopējo 2012.gada izaugsmes tempa prognozi, kura jau pavisam nesen tika paaugstināta līdz 3,5%, šobrīd netiek mainīta, "taču katra diena, kurā eirozonas finanšu sistēma nepiedzīvo "Absolūto Vētru", tuvina vēl vienu prognozes pārvērtējumu tajā pašā virzienā". "Šobrīd ir jau atsevišķas konkrētas ziņas no uzņēmumiem par grūtībām eksporta tirgos. Taču, pat ievērojot to, diez vai 1.pusgada izaugsmes temps būs mazāks par 6% un līdz ar to pat 3,5% gada kopējā pieauguma prognozei ir "nepieciešami" ļoti triecieni no ārpuses un ļoti drīz," skaidro Strautiņš.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda: "Lai arī ārējos tirgos joprojām ir saglabājušās neskaidrības un vairāki riski, kas var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, līdzšinējie procesi rāda, ka mūsu uzņēmēji ar piesardzīgu skatu turpina iesākto – kāpina izlaides apjomus, drošāk veic investīcijas, rada jaunas darbavietas, iekaro jaunus tirgus un nostiprina pozīcijas jau esošajos, ceļ produktivitāti, lai, pieaugot kopējām izmaksām, saglabātu konkurētspēju. Arī turpmāk sagaidām ekonomikas atkopšanos un aktuāla prognoze ir, ka IKP kāpums šogad sasniegs vismaz 3%."
Finanšu ministrija savukārt aicina pirmā ceturkšņa labā izaugsmi vērtēt piesardzīgi, un saglabāt konservatīvu redzējumu par ekonomikas turpmāko attīstību, jo situācija eirozonā saglabājas nestabila.
Arī "Danske Bank" norāda, ka izaugsme turpināsies mērenākā tempā, "tomēr izskatās, ka Latvijas ekonomika ir noturīgāka pret eiro zonas problēmām, kā mēs domājām". Latvijas eksporta struktūra ir sabalansēta un izskatās, ka eksports būs galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks 2012.gadā, neskatoties uz negatīvajām norisēm eiro zonā. Tas ļauj domāt, ka ir pamatots iemesls sagaidīt 2012.gada IKP prognozes (2%) paaugstināšanu.
Jau ziņots, ka šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011. gada ceturto ceturksni, bija 1%, bet, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, kāpums sasniedza 6,8%.