Nozaru pārstāvji ne tikai norādīja būtiskākās problēmas, kas ir saistītas ar ēnu ekonomiku un kontrabandu konkrētajā nozarē, bet arī kopīgi ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem meklēja risinājumus situācijas uzlabošanai. Daži piemēri:
- Kontrabandas apjoma mazināšanai nepieciešams veicināt ciešāku sadarbību starp tiesībsargājošajām iestādēm Latvijā, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un operatīvāku savstarpējās informācijas apmaiņu.
- Nepieciešama dažādu partneru piesaiste, tostarp sadarbība tiesībsargājošajām iestādēm ar privāto sektoru, NVO, lai palīdzētu identificēt kontrabandas gadījumus.
- Viens no veidiem kā cīnīties ar kontrabandu ir nevis izsolīt, bet iznīcināt atsavinātās iekārtas, ar kurām veikta nelegāla darbība, tādējādi liedzot atkārtotu iekārtu izmantošanas iespējamību.
- Lai vecinātu kontrabandas apjoma mazināšanu, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā - fizisko personu ierobežošana attiecībā uz minimālo akcīzes preču apjomu, ko tā drīkst diennakts laikā legāli pārvest pāri robežai. Vienlaikus nepieciešamas izmaiņas soda politikā un piemērošanā - sodiem ir jābūt tādiem, lai tie nestu labumu sabiedrībai, piemēram, piespiedu darbs.
- Lai nodrošinātu kvalitatīvāku tiesībsargājošo iestāžu darbību, nepieciešams kompetenču sadalījums un tā ievērošana, robežsardzes dienesta materiālās un tehniskās bāzes stiprināšana, kā arī darbinieku motivācijas pasākumu ieviešana. Vienlaikus jārisina jautājums par cilvēkresursu un tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti un motivāciju.
- Neskatoties uz to, ka likuma pārkāpēji tiek atklāti un saukti pie atbildības, nepieciešama aktīvāka lietu nodošana tiesai.
- Nepieciešams veicināt lielāku sabiedrības īpaši jauniešu izglītošanu par to, kas ir nelegāla darbība un kādi sodi par to ir piemērojami. Jāveicina izglītības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu sadarbība jauniešu izglītošanā.
Paralēli nozaru ekspertiem, LDDK apkopoja un izvērtēja Latvijas iedzīvotāju viedokļus, kas iesūtīti sociālajos medijos. Daži piemēri:
- Iesaku uz pusi samazināt nodokļus. Latvijas iedzīvotāji visā Eiropā ir visvairāk cietuši no ekonomiskās krīzes. Nav brīnums ,ka tagad iepērk kontrabandas preces. Naudas ir kļuvis uz pusi ,lai neteiktu vairāk ,ka uz 65 % mazāk, bet nodokļi likti klāt nemaz neinteresējoties par Latvijas tautas labklājību. Elektroenerģijas cenas palielinātas uz pusi. Degvielas cenas tāpat .Apkures cenas identiski palielinātas elektrības izcenojumiem. Pārtika kļuvusi uz 30 % dārgāka .Komunālie pakalpojumi cenā auguši utt.
- Kamēr šeit būs drastiskie nodokļi, zema pirktspēja, ienākumi tāpat un būs lobēta kāda interese iepirkumu tenderos par valstij neizdevīgām cenām, kā arī dārdzība it visās jomās - cilvēki izmantos iespēju pirkt kontrabandas preces, jo citas iespējas vienkārši nav!
- Pilnībā atbalstu jūsu veikto akciju, vienīgā problēma ir tāda, ka cilvēki, kuri strādā valsts iestādēs, dara visu iespējamo ar savu piemēru nevis lai apkarotu nelegālās darbības valstī, bet tieši pretēji veicina tās. Ja es redzu ka policist pērk kontrabandas degvielu, tādejādi nemaksājot akcīzes nodokli, un pēc tam ierodas piketā pie saeimas ēkas un prasa algas pielikumu. Un ja VID darbinieks konsultē cilvēkus, kā var nemaksāt valstij nodokļus un darboties pa pusei legāli. No kurienes tad sākās valstī problēmas?!
- Ja Latvijas Valdība nav spējīga mani nodrošināt ar preci, ko varu no kaimiņu valstīm nopirkt par 70% lētāk, tad preci, ko pērku no kaimiņvalstīm NAV KONTROBANDA!!! Tā ir Latvijas Valsts galvu nemākulība!!! Jo pastāv iespēja pašai Valstij tur iegādāties preces!!!
Diskusija par Kontrabandu bija pēdējā, ko LDDK organizēja diskusija cikla ietvaros. Tajā piedalījās SIA British American Tobacco Latvia korporatīvo attiecību vadītāja Marita Jansone, AS Latvijas Balzams zīmola vadītājs Valters Kaže, Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, kā arī VID Muitas pārvaldes Muitas kontroles organizēšanas daļas vadītājs Gennādijs Maškovs.
Lai veicinātu uzņēmumu un tajos strādājošo darbinieku izpratni par ēnu ekonomikas izpausmes veidiem, ietekmi uz ikviena Latvijas sabiedrības pārstāvja ikdienas dzīvi, kā arī aicinātu sabiedrību aktīvi iesaistīties risinājumu meklēšanā, kā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā LDDK četru nedēļu garumā kopā ar dažādu nozaru pārstāvjiem, vadošajiem ekspertiem un atbildīgo institūciju pārstāvjiem diskutēja par tādām tēmām kā "Pirkumi bez čeka", "Strādāšana bez darba līguma", "Publiskie iepirkumi" un "Kontrabanda".
Par kampaņu:
LDDK diskusiju ciklu organizē kampaņas "Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci" ietvaros. Kampaņas noslēgumā, pēc diskusiju norisēm un sabiedrības viedokļa apkopošanas, LDDK vērsīsies pie atbildīgajām valsts iestādēm un 11. Saeimas deputātiem, lai pārrunātu izstrādātos priekšlikumus un aicinātu pieņemt lēmumu par labu iesniegtajiem ierosinājumiem.
Kampaņas "Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci" īstenošanā iesaistās organizācijas un uzņēmumi no dažādām tautsaimniecības nozarēm - Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kā arī RIMI Latvia, Latvijas Dzelzceļš, Latvija Statoil, Lattelekom un Microsoft Latvia, Aldaris.