Ja šī ietekme pārdošanas apjomos tiešām ir izpaudusies, tad ļoti nedaudz — apgrozījums ir mainījies, neizejot no ierastā ikmēneša svārstību "procentiņš turp, procentiņš šurp" ritma. Tātad, pret iepriekšējo mēnesi tas sezonāli izlīdzinātajos datos ir samazinājās par 1.2% un, pateicoties straujajam janvāra kāpumam, joprojām ir otrs augstākais līmenis krīzes pārvarēšanas periodā. Gada pieauguma temps ir samazinājies maigi un plūstoši, no 6.6% līdz 5.7%.
Jāpiebilst, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukumu februārī galvenokārt izskaidro degvielas pārdošanas samazināšanās pret janvāri par 4.9%, tirdzniecība ar pārējo nepārtiku un pārtiku saruka tikai par 0.4% un 0.3%. Turpinās apbrīnojami labs apģērbu, apavu un tekstilpreču tirdzniecības nozares sniegums, februārī pārdots par 18.7% vairāk nekā pirms gada un par 1.5% vairāk nekā pirms mēneša, tas skaidrojams ar nozares pāriešanu kvalitatīvi jaunā attīstības fāzē.
Jau iepriekš rakstīju, ka apkures izmaksām pievērstā uzmanība jau kļūst pārspīlēta (skatīt šo rakstu). Siltuma cenas ziemas sākumā tikai par dažiem procentiem pārsniedza iepriekšējo cenu pīķi un tagad jau ir būtiski samazinājušās. Citu enerģijas produktu — gāzes, elektrības, malkas cenas gada laikā mainījušās pavisam nedaudz, 1% ietvaros. Nav šaubu, ka apkures cenas smagi skar trūcīgus cilvēkus, kuri dzīvo ar dabasgāzi strādājošu centralizēto siltumapgādes sistēmu apkalpotās mājās. Tā ir pietiekami precīzi definējama cilvēku grupa, kurai var sniegt labi mērķētu palīdzību. Tāpēc nav nepieciešams samazināt PVN uz apkuri, kas maksātu dārgi un radītu aplamus ekonomiskos stimulus.
Ļoti iespējams, ka apkures rēķini vēlreiz iespaidos tirdzniecību, tas varētu notikt maijā, apbrīnojamie šī gada marta laika apstākļi ir ļoti interesants temats, kura apspriešana nav gluži šī komentāra mērķis.
Gan DNB Latvijas Barometrs, gan Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma pētījumi rāda, ka februārī kaut kādu iemeslu dēļ sabiedrības noskaņojums pasliktinājās, izteiktāk par valsts ekonomisko situāciju kopumā, bet nedaudz arī par ģimenes finansēm. Taču EK dati jau rāda, ka marta sākumā noskaņojums atkal ir uzlabojies. Iemesls varēja būt gan jau nosauktā apkure, gan neizlēmības un nesaticības pieaugums politiskajā sistēmā.
Taču iedzīvotāju vairākums joprojām prognozē, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies un tam ir pamats, jo algu un darbavietu skaita kāpums turpināsies. Tāpēc arī sagaidāma mazumtirdzniecības gada pieauguma saglabāšanās vismaz pašreizējā līmenī.
