Lai gan Eiropas sliežu projektam "Rail Baltica" oficiāli ir apsolīts 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums, nebūs viegli to reāli arī nodrošināt, norāda Eiropas starptautisko attiecību veidošanas tīkla "Fipra" pārstāvis Jans Ahlskogs.
Viņš skaidro, ka kopumā Eiropas Savienības budžeti ir samazināti, un, neskatoties uz nodomu piešķirt 85% līdzfinansējumu "Rail Baltica", tas nebūs viegli, jo arī citi projekti cīnās par šiem pašiem naudas līdzekļiem.
Ir arī iespējams, ka ne visi līdzekļi, kas piešķirti iepriekš, tiks izmantoti saistībā gan ar laika termiņiem, gan ar iesaistīto valstu kavēšanos nākt klajā ar nepieciešamajām darbībām.
Vēl esot vērts apdomāt, kāda ietekme būs faktam, ka transporta komisāram Sīmam Kallasam drīzumā beigsies transporta komisāra amata termiņš, skaidro eksperts.
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
