Apstrādes rūpniecības stāvoklis no gandrīz visaptveroši laba gadu iepriekš kļuvis par kontrastainu. Kopējais gada izaugsmes temps ir krasi samazinājies, tas februārī bija tikai 1.9%, kas turklāt ir vairāk nekā pirms mēneša, februārī pret janvāri ir bijis neliels pieaugums : 0.2%. Divciparu izaugsmes laiki ir palikuši pagātnē.
Labā ziņa šajā stāstā ir caurmērā visai labvēlīgā situācija nozarēs, kuru produkcijā ir liels pašas nozares radītās pievienotās vērtības īpatsvars pārdošanas cenā, kuru lūdzu šeit nejaukt ar augstu pievienoto vērtību uz strādājošo vai produkcijas fiziskā apjoma vienību. Pie šādām nozarēm es pieskaitītu kokapstrādi (apjomu izmaiņas gada griezumā februārī bija 8.7%); tekstilrūpniecību (-0.3%), kā arī apģērbu ražošanu (1.4%), poligrāfiju (-0.8%), farmāciju (-22.4%), elektriskās iekārtas (18.8%), citas iekārtas un mašīnas (-5.4%), elektroniku (11.2%), auto un piekabes (0.2%), citus transportlīdzekļus (-15%), mēbeles (16%). Šeit aina ir visumā labvēlīga, strauja izaugsme saglabājas kokapstrādē, arī mazāko nozaru vidū aina ir sabalansēta, bet ar pozitīvu ievirzi, ja ņem vērā, ka farmācijas apjomu kritumu nosaka pārejoši faktori.
Apstrādes rūpniecības apgrozījumu šobrīd ļoti izteikti uz leju velk metālu ražošana (-27.2%). Tā ir nozare, kas ļoti daudz spiesta tērēt izejvielām un enerģijai un pievienotās vērtības attiecība pret produktu cenu ir mazāk nekā puse no rūpniecības vidējā rādītāja. Pretēja ietekme bija dzērienu ražošanai (9.8%), bet tā ir apjomu ziņā daudz mazāka nozare. Gumijas un plastmasas ražošanai (0.6%) februārī nebija būtiskas ietekmes uz kopējiem rādītājiem.
Pēc šī parametra var grūti klasificēt nemetāliskos minerālus (7.9%), stikla šķiedras ražošanā uzņēmuma pievienotās vērtības īpatsvars būs augstāks, bet būvmateriālu ražošanā - zemāks. Ir zināms, ka Valmieras Stikla šķiedras rādītāji šogad ir lieliski. Arī ķīmiskajā rūpniecībā (-17.0%) ir ļoti krasas atšķirības starp apakšnozarēm, ir pamats domāt, ka kritumu rada biodegviela, kas ir ļoti izteikta „apgrozījuma" nozare, kamēr citiem sektoriem klājas labāk. Tāpat, runājot par metālizstrādājumu nozari (-9.4%), būtu jāzina sīkāk par sekmēm būvkonstrukciju un „smalkāko" produktu ražošanā.
Pārtikas pārstrāde, kura šobrīd ir strauji augoša (8.1%) ir nozare ar samērā zemu pievienotās vērtības un apgrozījuma attiecību, lielā mērā dēļ graudu un svaigā piena iepirkumu milzīgās ietekmes uz ražošanas izmaksām. Taču šīs komponentes ir vietējas izcelsmes, kas liek augstu vērtēt nozares devumu ekonomikā kopumā, turklāt novirze no rūpniecības vidējā rādītāja pēc šī parametra ir daudz mazāka nekā metālu ražošanā.
Balstoties uz iepriekš teikto, var izvirzīt hipotēzi, ka šobrīd izlaides apjoma dinamikā ir vērojama ievērojami atšķirīga aina nekā rūpniecības pievienotās vērtības dinamikā.
Sagaidāms, ka turpmākie mēneši nozarei būs izaicinājumu ziņā tikpat pilni kā gada sākums. Eiropas ekonomikas atkopšanās izredzes martā ir krasi pasliktinājušās, jaunākie iepirkumu vadītāju (PMI) indeksi rāda krasu aktivitātes kritumu. Tāpat skaidrs, ka Kipras notikumi neveicinās izeju no recesijas. Latvijai nozīmīgs faktors būs arī nepārprotamā izaugsmes bremzēšanās Krievijā, kas līdz šim bijusi spēcīgs atbalstošs faktors eirozonas krīzes apstākļos. Jaunākie dati liecina, ka gada izaugsmes temps 1.ceturksnī varētu būt pazeminājies pat līdz 1%. Krievijas loma eksportā ir lielāka nekā izskatās statistikas datos, jo daļai tai domāto produktu tiek nosūtīti caur citām Baltijas valstīm.
Runājot par rūpniecību, šobrīd nevar neizteikties par uzmanības lokā nonākušo Liepājas Metalurgu. Uzņēmuma problēmas lielā mērā saistītas ar to, ka iepirkto komponenšu (lūžņi, enerģijas) izmaksas veido lielu daļu produktu pārdošanas cenas. Tas nenozīmē, ka uzņēmumā un nozarē ir zema pievienotā vērtība uz strādājošo, tās ir divas dažādas lietas. LM stāsts ir sarežģīts, taču nevajag zaudēt cerības par uzņēmuma nākotni, jo:
LV ir vienīgais lielais melno metālu ražotājs Baltijā, tātad tam vajadzētu būt priekšrocībām izejvielu iepirkšanā, tās saprātīgi izmantojot.
Uzņēmumam ir nozarē modernākās iekārtas Ziemeļeiropā.
Tam joprojām ir samērā zemās darbaspēka izmaksas.
Pieprasījums pēc tērauda var svārstīties, taču tas ekonomikai vienmēr būs nepieciešams un krīzes neturpinās mūžīgi.
Ekonomikas ministrija šobrīd enerģiski strādā, lai risinātu elektrības cenu jautājumu.
Rezumējums - šobrīd ir daudz vairāk iemeslu bažām par apstrādes rūpniecības tuvāko nākotni nekā jebkurā brīdī kopš 2009.gada. Taču pagaidām tas neapdraud nozares spēju sniegt pozitīvu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē šogad, kaut arī tas būs mazāks nekā pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
