Foto: LETA
Ļoti sarežģītos ārējos apstākļos Latvijas apstrādes rūpniecība oktobrī spējusi panākt nelielu izaugsmi mēneša griezumā: par 0.3%, kā arī par 5.3% gada griezumā. Tradicionāli no laika apstākļiem atkarīgā enerģētika un ieguves rūpniecība pavilka rūpniecības kopējo izaugsmes gada rādītāju uz leju, līdz +3.1%.

Runājot par apstrādes rūpniecības galvenajām nozarēm, oktobrī var atzīmēt kādu ievērības cienīgu notikumu - pieaugums pārtikas rūpniecībā (gada griezumā) pārsniedzis pieaugumu rūpniecībā kopumā. Nozarei palīdzēja arī „izdevīgā" pērnā gada oktobra bāze, taču liels nopelns te ir jau ilgstoši straujajam nozares eksporta kāpumam, kas ļāvis ārējiem tirgu ietekmei uz izmaiņu virzienu kļūt izšķirošai. Iekšējais tirgus joprojām ir bāze, kas nodrošina vairāk nekā pusi apgrozījuma, bet nav galvenais izmaiņu noteicējs.

Pavisam cits stāsts par koksni - tā pirmo reizi kopš 2009.gada jūnija iegrimusi mīnusos. Kritums par 1.4% pret pērno oktobri acīmredzami saistīts ar vispārējo ekonomisko situāciju Eiropā un konkrēti celtniecības nozarē, kā arī resursu ierobežotību. Diezgan smagi iet zāģētavām, kur kritums par 12.5%, par laimi, precīzi pretējas izmaiņas notikušas tālākas pārstrādes produktu ražošanā. Tāpat ar kokapstrādi saistītajā mēbeļu ražošanā gada pieaugums, turklāt sen nepieredzēts: +15.8%.

Ļoti kontrastaina aina šobrīd metālapstrādē un mašīnbūvē, kas kā kopums ir lielākā rūpniecības nozare. Starp labajām ziņām - metālizstrādājumu ražošana pieaugusi par 3%, samazinot gada kritumu līdz -3.2%. Šī nozare iepriekšējos trīs mēnešos nepārprotami bija sajutusi pasaules krīzes ietekmi. Ja atkopšanās pirmie vēstneši pasaules rūpniecībā novembrī  (skatīt pēdējo rindkopu) izrādīsies noturīgi, tas būs lūzuma punkts, jo investīciju aktivitāte sektorā pieļauj izlaides kāpumu, ja vien ir pieprasījums. Taču tieši šajā brīdī pasaules vājuma ietekme, iespējams, sasniegusi mašīnbūvi. Gan elektrisko iekārtu, gan citu iekārtu, mašīnu un mehānismu ražošanā nopietns kritums pret oktobri, attiecīgi par 3.9% un 9.5%. Elektriskās iekārtas joprojām plusos gada griezumā (+14.7%), bet pārējās - jau mīnusos: (-7.1%). Straujš kritums mēneša griezumā metālu ražošanā, bet no ļoti augstas bāzes un gada griezumā joprojām lieli plusi (+29.5%). Lielākais mēneša izlaides apjoms vairāk nekā 10 gadu laikā bijis citu transportlīdzekļu, tātad kuģu un sliežu transporta ražošanā.

Septembrī piedzīvoto izejvielu trūkumu acīmredzot pārvarējuši ķīmiķi, izlaidi atjaunojot apmēram augusta un arī pagājušā oktobra līmenī. Labs gada izaugsmes rādītājs ir farmācijā, bet janvārī-oktobrī kopumā reģistrētais izlaides pārmaiņu rādītājs joprojām ir mulsinoši -2.8%. Vēsturiski labāko postpadomju līmeni gandrīz aizsnieguši papīra ražotāji, bet vairākumam citu mazāko nozaru šobrīd nav skaidra pārmaiņu virziena.

Apstrādes rūpniecība šogad priecējusi ar labiem gada izaugsmes rādītājiem, bet statistiski tie bijuši iepriekšējā gada laikā panāktā progresa atbalss, līmenim šī gada ietvaros nav bijis skaidras virzības. Tiek veiktas investīcijas, lai kāpums būtu, Latvija pēckrīzes periodā ir starp ES līderēm ar ieguldījumiem mašīnās un iekārtās attiecībā pret ekonomikas lielumu.

Tāpēc pietiktu ar kaut mērenu situācijas uzlabošanos pasaulē, lai izlaide augtu. Rūpniecība ir ārējām norisēm visvairāk pakļautais sektors. Šis gads un jo īpaši laiks kopš vasaras sākuma nav bijis patīkams pasaules rūpniecībai un pagaidām izmaiņu virziens nav pilnīgi skaidrs, taču ir redzami gaismas stariņi. JP Morgan apkopotais indekss, kas apkopo pasaules rūpniecības uzņēmumu pasūtījumu vadītāju sniegtos situācijas vērtējumus (PMI), novembrī drusku uzlabojas - no 48.8 līdz 49.7, gan tātad paliekot zem 50 robežas jeb norādot vien uz iespējamu lejupslīdes tempa samazināšanos. Mums īpaši svarīgajā eirozonā PMI indekss novembrī uzlabojās, taču arī lejupslīdes tempu variāciju ietvaros, indekss zem 50 robežas bijis 16 mēnešus. Ļoti nejaukie dati par pakalpojumu nozari, kas veido krietni >1/2 ekonomikas liecina, ka recesija eirozonas ekonomikā 4.ceturksnī ir padziļinājusies. Rūpniecībai nelielu cerību sniedz eksporta sniegums, kamēr situāciju iekšējā pieprasījuma nozarēs varētu raksturot kā lejupejošu spirāli. Arī Lielbritānijā situācija mainījusies vien lēnākas lejupslīdes virzienā. Tas pats sakāms par Centrāleiropu, taču situācija uzlabojusies šobrīd mums ļoti svarīgajā Krievijas tirgū. Arī „tālajās" jaunattīstības valstīs rūpniecībā jaunākajos datos virziens uz augšu - gan Ķīnā, gan Indijā un Brazīlijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!