Mazie divvalodīgie
Kas ir divvalodīgie? Vienkārši sakot, tie ir bērni, kuri ikdienā runā divās vai vairāk valodās. Tādi mazuļi jau no dzimšanas zina, ka katru lietu var saukt divos atšķirīgos vārdos, bet paaugoties pavisam vienkārši pāriet no vienas valodas citā. Daudzi speciālisti un vecāki ir vienisprātis, ka divvalodība ir lieliska dāvana bērnam. Jau no dzimšanas viņš iepazīst divas kultūras, pārmanto tradīcijas un nākotnē apgūst vēl vairāk valodu. Skeptiķi baidās, ka divvalodīgie vai daudzvalodīgie paaugoties nezinās ne vienu valodām labā līmenī un jutīsies nedroši, jo jauks vārdus. Taču patiesībā pirmsskolas vecuma bērni tiek galā arī ar trīs valodām. Piemēram, mamma ar mazuli runā latviešu valodā, tētis – zviedru valodā, un bērns apmeklē bērnudārzu, kur komunikācija notiek angļu valodā. Kā šī mazā galviņa spēj atšķirt tik daudz valodu? Izrādās, ka cilvēka smadzenēs ir daudz neironu, kas var apstrādāt divas un vairāk valodas.
Ja esat gatavi divvalodībai
Jau no dzimšanas katram vecākam ar mazuli būtu jārunā savā dzimtajā valodā, jāievēro princips "viens cilvēks – viena valoda". Protams, bērns ātrāk apgūs to valodu, kurā runā tas no vecākiem, kurš ar mazuli pavada kopā visvairāk laika: uzrunā viņu, dzied šūpuļdziesmas un lasa pasaciņas. Parasti pirmskolas vecuma bērni diezgan labi apgūst abas valodas.
Cits veids kā audzināt divvalodīgu atvasi – izvēlēties metodi "viena vide – viena valoda". Tas nozīmē, ka mājās ar bērnu būtu jārunā, piemēram, latviešu valodā, bet ārpus mājas – angļu valodā. Tāda situācija varētu rasties, ja, teiksim, latviešu ģimene dzīvo Anglijā vai Latvijā izvēlas bērnudārzu, kur apmācības notiek angļu valodā. Vecāku valodu mazulis apgūst mājās, bet otru – bērnudārzā vai skolā.
Piemēram, "6 Senses International" starptautiskais bērnudārzs Latvijā, mācot angļu valodu, izmanto "padziļināto principu" un visas bērnudārza dienas nodarbības, kā matemātika, dabaszinības, rakstpratība, emocionālā inteliģence, notiek angļu valodā. Svarīgi, lai bērns justos droši, lai viņam būtu patīkami, interesanti, lai viņš darbotos radoši, spēlētos, vērotu. Tāpēc angļu valodas un audzināšanas speciālisti, kas komunicē latviešu un krievu valodā, ja būs tāda vajadzība, var palīdzēt bērnam iejusties vai paskaidrot kādu uzdevumu.
Taču jāatceras - jo vēlāk bērns iepazīsies ar otru valodu, jo mazāk iespēju to iemācīties tādā līmenī kā pirmo. Lai abu valodu mācīšanās būtu raita, vecākiem būtu jāpainteresējas par šo tēmu, un viņi nedrīkst pieļaut pamatkļūdas. Viena no tām ir mācīt bērnam valodu, kuru vecāki paši nezina. Piemēram, krievu valodā runājoši vecāki pēkšņi izlemj ar bērnu runāt tikai angļu valodā. Lai valodas apgūšanas process būtu patīkamāks un interesantāks, izmantojiet divvalodīgas grāmatas, rādiet bērniem multfilmas divās valodās un ļaujiet klausīties dziesmiņas.
Visbiežākās bailes
Nereti vecāki, ejot divvalodības ceļu, nobīstas, kad mazie sāk jaukt vārdus. Taču pat bērns, kurš runā vienā valodā, līdz 4 gadu vecumam vēl var kļūdīties un reizēm runā "savā valodā", tāpēc rodas sajūta, ka viņi nesaprot, visu laiku dzirdot divas atšķirīgas valodas. Reizēm bērni vienā teikumā lieto abu valodu vārdus. Par to nav jāraizējas – tas ir normāli. Pat bērni, kuri dzīvo vienas valodas vidē, aptuveni 2-4 gadus runā "savā valodā". Četrgadnieks jau lieliski spēs atšķirt abas valodas un atbildēt uz jautājumiem tajā valodā, kurā pie viņa vēršas kāds no vecākiem. Vecāki arī bieži satraucas, ja viņu mīluļi sāk runāt vēlāk nekā vienaudži, kas ir vienvalodīgie. Tas nav zinātniski apstiprināts, bet ir novērots, ka zīdainis, kurš no dzimšanas brīža dzird vairākas valodas, sāk runāt par 3-6 mēnešiem vēlāk. Tas ir normāli, jo viņam tajā pašā laikā ir jāiemācās divreiz vairāk vārdu, smadzenēm ir jāapgūst divas atšķirīgas valodu sistēmas.
Pēc "6 Senses International" vadītājas Daļas Petkevičienes (Dalia Petkevičienė) teiktā, būtu jānovērtē, ka reizē ar jauno valodu, starptautiskajā bērnudārzā bērnam ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iegūt plašāku kontekstu, iepazīties ar citu kultūru ģimenēm, viņu paražām. Atvērtība un spēja skatīties no perspektīvās puses 21. gadsimtā ir ļoti svarīga īpašība.
Daudzvalodīgas ģimenes piemērs
Uz dzimteni no Londonas atgriezās draudzenes māsas daudzvalodīgā ģimene. Latviete Evita El-Lameha ir precējusies ar libānieti Charlesu. Viņiem ir dēls Patriks un meita Šarlote. Vienpadsmit gadus vecais dēls un septiņus gadus vecā meita brīvi runā latviešu, arābu un, protams, angļu valodā. Skolā mācās arī spāņu valodu. Vecāki bija izlēmuši, ka Patrikam kopš dzimšanas mācīs savas dzimtās valodas. "Ļoti gribēju, lai bērni varētu sarunāties ar saviem vecvecākiem. Uzskatu, ka valodu zināšanas jaunam cilvēkam ir ļoti noderīgas," stāsta Evita. Un viņai izdevās to panākt! Esot Latvijā, bērni runā latviešu valodā, bet pie vecvecākiem Libānā – arābu valodā. Patriks un Šarlote sestdienas apmeklē arābu skolu, bet latviešu valodu mācās mājās. Evita ar prieku sūtītu bērnus latviešu skolā, bet tā atrodas ļoti tālu no mājām, un bērni ikdienā jau tā ir aizņemti. Neraugoties uz to, viņas dēls Patriks prot lasīt un rakstīt latviešu valodā, lai gan ar kļūdām. Rakstīt mātes dzimtajā valodā viņš iemācījās internetā, sazinoties ar brālēnu. Kāda valoda dominē Evitas ģimenē? Šķiet, ka tādas dominējošās valodas nemaz nav, jo vīrs Charless prot latviešu valodu, bet Evita – arābu valodu, lai gan sākotnēji laulātie runājuši angļu valodā. Viņu bērni sola, ka nākotnē skolā izvēlēsies latīņu un itāļu valodu. Lūk, cik daudz valodu var dzirdēt vienā ģimenē.
Liela nozīme ir mācību metodei
"6 Senses International" ir kontekstuālās izglītības aizsācēji Baltijas valstīs. Šajā starptautiskajā bērnudārzā pedagogi lielu uzmanību pievērš saiknei starp disciplīnu un kontekstu - bērniem angļu valodu māca ar rotaļu palīdzību. Rotaļas, jautri uzdevumi, interesanta, saistoša nodarbošanās – tas ir ceļš, kā visvieglāk pierast pie svešvalodas. "6 Senses" tiek radīta vide, kurā bērni pēc iespējas vairāk cenšas sazināties angļu valodā, izvēloties atbilstošu tēmu vai projektu. Piemēram, ja tēma ir "Zeme un cilvēks", tās apgūšanas ietvaros bērns iepazīst medicīnu, bioloģiju, ķīmiju, rakstpratību, matemātiku, sportu. Bērns sastopas ar dažādām lietām un procesiem, sākot ar mums apkārt esošo vidi (gaisu, ūdeni, zemi, sauli...), dzīvniekiem, un beidzot ar mūsu ķermeni, tā uzbūvi un funkcijām. Veicot dažādus eksperimentus, bērni noskaidro, kā rodas oglekļa dioksīds, vēro karstā un aukstā ūdens mijiedarbību, izzina, kā mainās pH līmenis dažādos pārtikas produktos, un tamlīdzīgi. Tātad mēs kopā ne tikai iesoļojam noslēpumainajā un brīnumainajā zinātnes pasaulē, bet to visu darām angļu valodā.
Interesanti
- ASV ļoti populāri ir nolīgt svešvalodā runājošu auklīti, lai bērni apgūtu attiecīgo valodu.
- Kanādā, Beļģijā, Somijā un Šveicē divvalodība jau sen ir kļuvusi par normu.
- Speciālisti uzskata, ka mazi bērni vienlaikus var saprasties pat četrās valodās.
- 1997. gadā Jorkas universitātē, Lielbritānijā, veiktie pētījumi pieradīja, ka divvalodīgie bērni rakstu valodu saprot labāk nekā viņu vienaudži, kas prot tikai vienu valodu.
- Par divvalodīgo var kļūt, apgūstot valodas ģimenē (līdz 5 vai 6 gadiem) vai citas valodas vidē, piemēram, starptautiskā bērnudārzā, bet ne pēc svešvalodas mācīšanas metodes.
- Nav pierādīts, ka divvalodība kaitētu pat tādiem bērniem, kuriem ir valodas traucējumi.
Visi interesenti aicināti iepazīties ar papildu informāciju par šo pirmsskolas izglītības iestādi un tajā izmantotajām mācību metodēm mājas lapā www.6sensesinternational.com un Facebook lapāwww.facebook.com/SixSensesPreschool/info. Ar bērnudārza pasniedzējiem var sazināties pa tālruni + 371 25133508 vai rakstot uz e-pastu riga@6sensesinternational.com.