Nekad nav par agru sākt apgūt svešvalodas. Balstoties uz zinātnisko pētījumu rezultātiem, jo agrāk to sākam darīt, jo labāk: īpaši svarīgi, lai bērni jau pirmsskolas vecumā tiktu iesaistīti svešvalodu apguvē. Tomēr daļa vecāku par to šaubās: varbūt bērnudārzniekiem tas ir krietni par agru, iespējams pat var kaitēt?
Mēs diskutējām par šiem jautājumiem ar starptautiskā bērnudārza "6 Senses International Preschool" (Rīgā) dibinātāju, pedagoģi Dr. Austeju Landsbergieni.
Kādā vecumā bērnam būtu ieteicams sākt mācīt svešvalodu (-as)?
Mēs uzskatām, ka mācīties svešvalodas nekad nav par vēlu, taču, balstoties uz starptautiski zinātnisko pētījumu rezultātiem, vislabākais laiks, kad bērnu iepazīstināt ar svešvalodām, ir līdz septiņu gadu vecumam, īpaši svarīgi ir viņa pirmie dzīves gadi (1-3 gadi).
Diemžēl Baltijas valstīs joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka divvalodība kaitē cilvēkam, vēl pavisam nesen svešvalodu apguve no otrās klases tika saukta par "agrīnu" un valsts valodas komisija bažījās, ka tāda "agrīnā" mācīšanās var kaitēt dzimtās valodas apguvei (lai arī tas nav zinātniski pierādīts).
Kādas prasmes iegūst bērni, mācoties svešvalodas agrīnā vecumā?
Jaunākie Northwestern Universitātes pētījumi rāda, ka bērns, kurš runā vairāk nekā vienā valodā, labāk apgūst svešvalodas. Zinātnieki strādāja ar cilvēku grupu, kuri otro valodu apguvuši, vēl būdami mazi bērni. Viņi pētīja divvalodīgo cilvēku spējas, apgūstot jaunas valodas (vajadzēja iemācīties jaunus vārdus, kuri patiesībā bija izdomāti). Rezultāti parādīja, ka divvalodīgie tajā pašā laikā iemācījās divreiz vairāk nekā tie, kuri runāja tikai vienā valodā. Tiek uzskatīts, ja vienreiz iemācies svešvalodu, tad tie paši principi būs piemērojami, mācoties citas jaunas valodas. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk iemācāmies, jo vieglāk mācīties!
Ko darīt, ja vecāki runā atšķirīgās valodās?
Saka, ka, ja vēlaties, lai bērns runātu abās vecāku valodās, katram vecākam ar bērnu jārunā savā valodā. Nav noslēpums, ka reizēm dzīvesbiedrs jūtas kā izstumtais no "tuvinieku loka", kad otrs dzīvesbiedrs ar bērnu runā valodā, kas viņam nav saprotama, taču būtu jāmeklē kompromiss. Vai tas tiešām ir slikti, ja mamma runā latviski, tētis – krieviski, bet vecmāmiņa – poliski?
Izskan viedoklis, ka ar bērnu vienlaikus var runāt pat četrās valodās. Taču saskaņā ar zinātnisko pētījumu datiem, bērnam ir jādzird valoda 30% no laika, ko viņš ir nomodā, lai to labi iemācītos. Tā kā laiks ir ierobežots (jo bērns nebūs nomodā 24 h diennaktī), tad tā ir robeža, cik valodu viņš patiešām spēs "uzsūkt". Loģiski domājot, tām vajadzētu būt trim valodām. Ja dzirdat, ka kāda no valodām sāk "pieklibot", tad izmantojiet ieteikumus, kuri paredzēti svešvalodas apguvējiem: komunicējiet ar tās valodas runātājiem, klausieties dziesmas, skatieties filmas tajā valodā, lasiet, izvēlieties citvalodas bērnudārzu, pieņemiet darbā auklīti, kas runā tajā valodā, u.tml.
Eksistē ļoti daudz mītu un patiesību par agrīno valodu apguvi. Vai varat komentēt visbiežāk dzirdētos?
Mīts: Jūsu bērns nerunās normāli ne vienā no valodām
Šis mīts ir ļoti aktuāls slēgtās sabiedrībās, kur "politiķu" ietekme ir lielāka nekā zinātniskiem pētījumiem. Jau šovakar varat mierīgi iet gulēt, jo jūsu bērna smadzenes ir vairāk nekā spējīgas, lai tiktu galā ar divām valodām vienlaicīgi. Pēdējo desmitgažu laikā veikti neskaitāmi pētījumi, un tie visi norāda, ka vairāku valodu mācīšanās/mācēšana ir veselo bērnu priekšrocība. Turklāt ir valstis, kurās bērni aug un mācās vairākas valodas jau no bērna kājas. Nekad nepateiktu, ka Kanādā, Beļģijā, Šveicē vai Somijā dzīvo "normāli nerunājoši" un "valodu lietojumā apjukuši" cilvēki.
Mīts: viena papildu valoda vēl ir normāli, bet divas – tiešām nē
Ja padomāsim, cik daudz mazajam bērnam ir jāiemācās savos pirmajos dzīves gados, tad sapratīsim, ka papildu valoda tiešām neradīs lielu atšķirību. Tikai tajā valodā būtu regulāri jākomunicē vismaz 30% no laika. Ne velti saka, ka divdesmitgadniekiem sinapšu (sinapse – savienojums starp diviem neironiem) ir par 50% vairāk nekā pieaugušajiem. Un vēl, ja jūsu bērns runā vienā valodā, bet otrā, jūsuprāt, nerunā vispār, nenovērtējiet šo pasīvo valodas apguvi par zemu (bērns vēl nerunā tajā valodā, bet lieliski visu saprot).
Mīts: valodas juks kopā
Kāpēc šis mīts ir dzīvs? Tāpēc, ka dažreiz sākumā izveidojas neliels juceklis, kas jau ir pierādīts, ir pārejošs un nekaitīgs. Paplašinoties vārdu krājumam, tas izzudīs. Tikai padomājiet: vai jūsu bērns pareizi runā vienā valodā? Jo daudzi bērni saka "es", nevis "man", jūk dzimtes utt. u.tml. Un tas viss ir pārejoši. Pilnveidojot valodu, pat nejūtam, kā tas viss pazūd. Parasti šis valodu juceklis izzūd, kad bērnam ir 4-5 gadi. Un vēl. Padomājiet: arī jums reizēm ir grūti atrast vārdus. Kur nu vēl mazam bērnam! Taču divvalodīgs bērns, kad mēs esam bezizejas ("nav vārdu") situācijā, varēs izpausties citā valodā.
Mīts: kāpēc mācīt mazus bērnus? Viņi daudz vieglāk iemācīsies, kad būs tam gatavi
Katram, kurš domā, ka bērnam ir grūti mācīties citu valodu, atradīsies kāds pieredzējis cilvēks, kurš pateiks, ka tas bija viegli! Svarīgākais – dzirdēt to pēc iespējas biežāk.
Piemēram, daži bērni uz starptautisko bērnudārzu "6 Senses" atnāk no divvalodīgām (piem., krievu un latviešu) ģimenēm. Pilnīgi neticami, cik apņēmīgi un dabiski bērni sāk mācīties trešo valodu, esot angļu valodas vidē.
Mīts: lasīt un rakstīt vairākās valodās? Viņš taču vēl pat normāli nelasa un neraksta savā valodā!
Taisnība, ka dažiem bērniem ir grūti gan lasīt, gan rakstīt. Taču lasīšana un rakstīšana nav saistīta ar to, cik valodu bērns māk/mācās. Tieši otrādi, ir novērots, ka bērni, kuri māk vairākas valodas, spēj labāk un ātrāk apgūt valodas nianses un struktūru, tāpēc viņu rakstītprasmes ir augstākā līmenī nekā tiem bērniem, kuri runā tikai vienā valodā. Pētījumi apstiprināja to, par ko vecāki, kuru bērni runā vairākās valodās, jau sen zināja, ka šo bērnu lingvistiskās spējas ir vairāk attīstītas.
Mīts: bērni, kuri runā vairākās valodās, sāk runāt vēlāk un runā sliktāk
Lai arī nav zinātnisku pierādījumu, kas pamatotu šo apgalvojumu, taču ir novērots, ka šie bērni parasti sāk runāt apmēram pusgadu vēlāk. Kad padomājam, tad viss it kā ir saprotams, jo šim bērnam vajadzēja iemācīties divreiz vairāk vārdu. Turklāt arī ne visi sāk staigāt desmit mēnešu vecumā! Taču visi sāk un noteikti ne sliktāk!
Dr. Austeja Landsbergiene ieradīsies Rīgā 2016. gada 2. maijā plkst. 12:00. Viņa uzstāsies seminārā "Svešvalodas (-u) apguve agrīnā vecumā", kas notiks starptautiskajā bērnudārzā "Six Senses".
Vecāki ir aicināti reģistrēties un apmeklēt semināru bez maksas ŠEIT.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
