Portāls "Letidor" piedāvā speciālistu sagatavotu padomrakstu, kurā stāsta, kādēļ šāda un līdzīga vēstījuma frāzes attiecas uz aizliegumiem, un ar ko šos vārdus aizstāt tajos brīžos, kad mazais sācis raudāt tev šķietami neīstā laikā un vietā.
Iespējams, kāds varētu noliegt, ka būtu lietojis tieši šo frāzi: "Tā, pārstāj raudāt!", bet kā ir ar šīm:
- "Nemaz nedomā!"
- "Kušš, uz tevi skatās."
- "Pārtrauc šo trokšņošanu tūliņ pat!"
- "Pārtrauc raudāt, citādāk es tev parādīšu, par ko tiešām ir vērts raudāt!"
Visas šīs frāzes var pielīdzināt "Pārtrauc raudāt!" un arī ir galēji nevēlamas bērna audzināšanā.
Kāpēc tās ir aizliegtas? Tāpēc, ka katru reizi, kad vecāki ignorē vai uzspiež kādas bērna jūtas, viss tiek padarīts vēl sliktāks.
Bērnu emocijas diezin vai izdosies apstādināt, nerodot izeju, tās tikai sāks bendēt bērna psihi.
Ko nedrīkst darīt, kad bērns raud
Sarunu novirzīt uz citu tēmu
Kad tu bērnu novērs no viņa jūtām, tu palaid garām iespēju viņam palīdzēt uzlabot savu emociju kontrolēšanas prasmes, kuras būs nepieciešamas nākotnē. Tāpat tu liec noprast, ka viņa jūtas nav svarīgas vai tev ir pārāk neizturamas.
Bērniem ir jāzina, ka tu esi spējīgs saprast un mīkstināt viņu emocijas, un tad viņi paši iemācīsies to darīt.
Pāriešana uz citu tēmu būs ļoti nepieklājīga. Iedomājies, ka tu nule kā draugam esi atklājis savu sāpi, izkratot sirdi, bet viņš teiks: "O, paskaties uz manu kucēnu! Skaists, vai ne?" – vai kaut ko citu ne par tēmu.
Tu uzreiz jutīsies lieks, nevajadzīgs, apmulsis un diezin vai vēl kādreiz "atvērsies" šim cilvēkam.
Sodīt
Sodi un apbalvojumi nav pareizas audzināšanas daļas. Nekad nesodi, nedraudi, nepazemo, neaizvaino un neapspried bērnu par viņa jūtām!
Izmantot "bet"
Tas nozīmē, ka vecāki emocionāli atbalsta bērnu, atturoties no dažādiem "bet". "Tu esi sabēdājies, jo vēlējies paņemt vēl vienu gabaliņu kūkas, bet tu tāpat to nedrīksti darīt".
"Bet" atzīst par spēkā neesošu visu, kas pateikts iepriekš. Bet tas ir jādara. Pietiks izrādīt līdzjūtību – bez "bet".
Uzdot daudz jautājumu
Kad tavs bērns ir pilns nepārvaramu jūtu, viņš nav spējīgs ģenerēt atbildes uz lielu daudzumu jautājumiem. Sākumā nomierini bērnu, bet tikai pēc tam sāc izprašņāt.
Teikt "viss ir labi!"
Cilvēki vēl tikai labu, sakot "viss ir labi", "tev viss būs kārtībā", "kuš, kurš", bet lieta tāda, ka tavs bērns tagad nejūtas "kārtībā". Viņam nav labi, lai gan tu centies viņā "ielikt" šo cerību. Var šķist, it kā pietiekami nenovērtētu viņa jūtu svarīgumu.
Noteikt laika rāmjus
Neizmanto empātiju kā tehniku, lai pilnībā apturētu bērna raudāšanu. Tas nav galvenais mērķis! Pats galvenais – ļaut bērnam sajusties sadzirdētam, saprastam un vajadzīgam.
Tas var aizņemt laiku, īpaši, ja iepriekš viņa jūtām nepievērsi pietiekamu uzmanību. Bet necenties bērnu nomierināt piecu minūšu laikā, lai pēc tam teiktu "tas nestrādā", jo viņš vēl nav pārstājis raudāt.
Līdzjūtība – tā nav kontroles tehnika, bet veids, kā saprast un atbalstīt bērnu. Kad nākamreiz tavs bērns izjutīs spēcīgas jūtas, atceries šīs frāzes un pasaki tās, ietverot līdzjūtības un sapratnes daļu. Jo bērni to ir pelnījuši. Jūtas – tas nav tas, no kā būtu jāizvairās, bet gan satuvināšanās veids.
Lai labāk saprastu iepriekš teikto, ir vērts apzināties, lūk, šīs divas lietas:
Raudāt ir labi. Tas ir bērnam veselīgs un nepieciešams veids, kā izteikt jūtas. Pieprasot pārtraukt raudāt, vecāki sūta vēstījumu, ka viņu jūtas nav svarīgas, ir muļķīgas un nepatīkamas. Ja vecāki vēlas, lai viņu bērni iemācītos kontrolēt savas emocijas, lai viņi uzticētu savas problēmas un jūtas, tad nedrīkst bērniem aizliegt raudāt.
Nav jākaunas par raudāšanu. Lai kāds nebūtu iemesls, kādēļ bērns raud, viņam tas ir svarīgi. Tas var šķist maznozīmīgi tev, bet mazulim vēl nav nobriedusi pasaules uztvere.
Bieži vecāki neļauj bērniem raudāt publiskās vietās, jo baidās no apkārtējo reakcijas un apspriešanas. Tomēr nevajadzētu bērnam mācīt savas jūtas apslēpt. Pakāpeniski viņi apgūs noteikumus, kas ir pieņemami sabiedrībai, un iemācīsies kontrolēt savas emocijas. Tomēr vecākiem obligāti ir jāatbalsta šī "emociju regulatora" attīstība ar līdzjūtības un atbalsta palīdzību.
Un visā nopietnībā noteikti klausies visu, ko saka tavs bērns. Ja tu viņā neieklausīsies, kamēr viņš ir mazs, viņš nedalīsies savos noslēpumos, kad izaugs.
10 frāzes, ar kurām iespējams aizstāt 'Pārstāj raudāt!'
Pat ja tu zini, ka bērnam nevajadzētu teikt "Tā, pārstāj raudāt!", ir sarežģīti nereaģēt vispār nekā. Tu jūti, ka tev kaut kas jādara, bet nezini, kas tieši.
Tātad, ko tu vari teikt? Lūk, dažas idejas!
- Būt bēdīgam ir normāli;
- Tev patiešām nav viegli;
- Es vienmēr būšu blakus;
- Pastāsti man par to;
- Es tevi dzirdu;
- Tas patiešām bija ļoti briesmīgi/nepatīkami/skumji…;
- Es tev palīdzēšu ar to tikt galā;
- Klausos tevi;
- Es saprotu, ka tev nepieciešams padomāt. Zini, es vienmēr esmu ar tevi. Es būšu blakus, un tu vari atnākt, kad būsi gatavs;
- Tas, kas notika, šķiet netaisnīgi.
Patiesībā tu vari arī neko neteikt. Vienkārši apskauj mazuli un esi līdzās.
