Foto: Shutterstock
Tiek uzskatīts, ka grūtākais posms mazuļa aprūpē ir līdz gada vecumam. Daļa patiesības jau tajā ir, lai gan katrā vecumposmā ir savas problēmas. Piedāvājam iepazīties ar psiholoģijas zinātņu doktores Diānas Zandes sagatavotiem ieteikumiem vecākiem, kā labāk izprast savu mazuli, kā bērns attīstās konkrētā vecumposmā un ko viņš sagaida no vecākiem.

Zande, kura arī ir daudzbērnu māmiņa, nu jau kādu laiku ir arī labdarības akcijas "Palīdzi trūcīgiem mazuļiem" vēstnese, kura braukā pa visu Latviju, lai vecākiem no mazturīgām ģimenēm, kurām akcijas laikā vāc naudu bērnam nepieciešamo lietu iegādei, lasītu lekcijas "Kā izprast savu mazuli".

Zande ir sagatavojusi arī nelielu bukletu, un daļu no šīs informācijas doktore piedāvā arī portāla Cālis.lv lasītājiem. Savās lekcijās Zande par šiem tematiem runā paplašinātāk. Rīgā psiholoģes lekcija norisināsies 4. aprīlī pulksten 11 biedrības "Svētā Ģimenes Māja" telpās Klostera ielā 5 (Vecrīgā).

Šoreiz par bērnu vecumā no gada līdz divu gadu vecumam, bet iepriekš jau piedāvājām iepazīties ar Zandes ieteikumiem vecākiem par bērnu no dzimšanas līdz 11 mēnešu vecumam.

Bērns vecumā no 12 līdz 17 mēnešiem


Mazulim jau gadiņš! Pirmā torte, pirmā svecīte. Bērniņš apguvis daudz dažādu prasmju. Dažreiz var šķist, ka viņš jau ir pavisam liels, tomēr bērnam joprojām nepieciešams daudz tava atbalsta, iedrošinājuma un mīlestības. Vairums bērnu gada vecumā spēj stāvēt, ātri rāpo, daži jau visai droši sper solīšus un ar katru dienu kļūst arvien kustīgāki. Bērniņš sīkus priekšmetus ņem ar īkšķi un rādītājpirkstu, prot uzcelt un izjaukt torni no diviem – trijiem klucīšiem, liek priekšmetus citu citā, velk pie sevis vai stumj mantas.

Mazulis sarunājas, izmantojot gan pirmos vārdiņus, gan mīmiku un žestus. Bērni iemācās to saskarsmes veidu, kāds ir ģimenē. Tāpēc rūpējies, lai tavs saziņas veids būtu draudzīgs. Viņš atdarina mammu un tēti un zina, kā vislabāk pievērst sev vecāku uzmanību. Mazuļiem patīk darboties kopā ar vecākiem – viņš atnes tev bumbu vai rotaļlietu. Parotaļājieties ar bērnu – rādi bilžu grāmatiņas, lieciet piramīdu, cepiet smilšu kūkas. Pieskaņojies bērna tempam un nesteidzini – ļauj mazulim pašam tikt galā ar situācijām, kas rodas spēlē. Tas sekmēs viņa iniciatīvu. Kad mazulis ar kaut ko netiek galā, viņš skaļi raud, saucot palīgā vecākus.

Arvien biežāk gadās, ka brīžos, kad viņš ir dusmīgs, bēdīgs vai noguris, bērniņš nokrīt zemē, skaļi kliedz, spārdās ar kājām vai pat sit vecākiem. Dusmu lēkmes mazulis var piedzīvot bieži – šādos brīžos viņam nepieciešams, lai kāds palīdz nomierināties un samīļo. Apmēram gada vecumā mazulis sāk saprast vārdu "nē", tomēr paies vēl ilgs laiks, līdz viņš sāks paklausīt aizliegumiem.

Pusotra gada vecumā mazulim nedrīkst būt daudz aizliegumu. Galvenokārt tie ir jomās, kas skar mazuļa drošību. Piemēram, nedrīkst ņemt nazi vai kāpt uz palodzes. Aizliegumu izsaki mierīgā, nopietnā balsī. Nebiedē mazuli! Vislabāk bērni klausa vecākiem, ja viņi savas prasības pauž noteikti, bet draudzīgi.

Apmēram pusotra gada vecumā mazuļiem sākas atdarināšanas spēļu laiks. Viņi cenšas palīdzēt vienkāršos mājas darbos. Ļauj mazulim darboties un sagaidi, ka daudzus darbiņus viņš darīs "pa savam". Bērniņi arvien vairāk ēd to pašu ēdienu, ko pārējā ģimene (svarīgi, lai mazulim netiktu piedāvāts cepts, ass, sāļš vai pārāk salds ēdiens, dažādas veikalā pirktas mērces). Bērniem patīk ēst ēdienu, ko var turēt rokās – ābola gabaliņš, sausmaizīte. Neļauj mazulim staigāt ar ēdienu rokās.

Bērns vecumā no 18 līdz 24 mēnešiem

Foto: Shutterstock

Tavs mazulis apguvis lielo un sīko kustību prasmes un nemitīgi tās pilnveido – pietupstas, kāpj pa kāpnēm, atver un aizver skapjus un atvilktnes, brauc ar stumjamām rotaļlietām un visai veikli tās stūrē, noģērbjas, mēģina uzģērbt krekliņu. Rūpējies par to, lai bērns droši varētu pētīt pasauli un lai viņam būtu, ar ko darboties.

Mazuļa valoda pilnveidojas katru dienu. Daži bērni divu gadu vecumā ir pļāpas, bet citi joprojām runā maz. Bērna valodas attīstību veicina sarunas, stāstiņi, dziesmiņas un pantiņi. Ja bērniņš runā neskaidri, nebar viņu. Atkārto vārdu pareizi. Ja raizējies par mazuļa runas attīstību, aprunājies ar ārstu.

Tā kā mazuļiem patīk atdarināt, viņi ar aizrautību apgūst higiēnas prasmes. Bērniem patīk pašiem mazgāties, tīrīt zobus. Pusotra līdz divu gadu vecumā daudzi bērniņi sāk apgūt "podiņmācību". Esi saprotoša – paies laiks, līdz mazulis sapratīs, ko tu no viņa vēlies. Kad bērns mācās kaut ko jaunu, nekad nedusmojies un nekaunini bērnu, ja viņam neizdodas.

Iedrošinājums, atbalsts un pacietība palīdz bērniņam daudz labāk nekā nemitīga skubināšana. Katru reizi, kad bērns izdara to, ko vēlies (piemēram: "Noliec zābaciņus vietā!"), paslavē viņu. Mazulim patīk, ka tu priecājies, un viņš cenšas izdarīt prasīto. Negaidi, ka divus gadus vecs bērns viens pats sakārtos rotaļlietas vai gaidīs ilgu laiku, vai sapratīs, ka vecāki ir piekusuši. Šajā vecumā bērni vēl nespēj saprast citu cilvēku vajadzības.

Starp pusotru un diviem gadiem lielākais vairums mazuļu piedzīvo tā dēvēto "divgadnieka krīzi". Mazulis arvien vairāk apzinās pats sevi kā atsevišķu personu no vecākiem un mācās būt neatkarīgs. Neatkarība izpaužas nepaklausībā, biežā "nē" teikšanā un cīņā pret ierobežojumiem. Ļauj bērnam darboties, bet esi noteikta, nosakot robežas. Ja mazulis sadusmojas, saglabā mieru – tas bērnam palīdz nomierināties un māca emociju kontroli. Dažiem mazuļiem dusmu izvirdumi ātrāk pāriet, ja viņus samīļo, bet citi labāk nomierinās vienatnē. Nekad nesodi un nekaunini bērnu par dusmu lēkmi!

Apmēram ap pusotra gada vecumu daudzi bērni arvien vairāk sāk interesēties par pasauli un citiem cilvēkiem. Daži bērni ātri iejūtas nepazīstamā vidē un ar prieku iesaistās sarunās vai rotaļās. Šie mazuļi parasti ir aktīvāki un drošāki. Citi bērni svešā vidē iejūtas lēnāk un kautrējas. Nespied viņu iesaistīties, bet ļauj mazulim būt tavā tuvumā un pierast tik ilgi, cik viņam nepieciešams.

Bērnu uzmanību piesaista šķietami sīkumi. Mazulis ilgi var tupēt un pētīt, kā pa taku rāpo skudras vai kā traktors rok bedri. Esi pacietīga! Bērnam patīk darboties kopā ar tevi. Iesaisti viņu vieglos mājas darbos – šķirot drēbes, salikt karotes, atnest somu. Bērni arvien vairāk spēlē iztēles spēles. Spēlē mazulis mācās dzīvi un parāda savu pasaules uztveri un to, kas ikdienā notiek viņa vidē. Ļauj bērnam spēlēties ar ūdeni, smiltīm, dažādiem dabas materiāliem. Parādi, kā darbojas dažādi priekšmeti.

Vecāki ir sava bērna galvenie rotaļu biedri! Tēti, noliec TV pulti un parotaļājies ar mazuli! Māmiņ, biežāk samīļo savu bērniņu! Divu gadu vecumā tavs bērniņš jau prot tik daudz! Dažreiz tev var rasties sajūta, ka tavs bērns ir jau pavisam liels, bet tā nav! Viņam vajadzīgs daudz laika kopā ar tevi – rotaļās, sarunās, darbiņos. Un viņam joprojām vajadzīgs tavs atbalsts, rūpes un mīļums, tieši tāpat kā pirms diviem gadiem, kad viņš bija tikko piedzimis mazulītis!

Arī vecāki ir svarīgi. Vēstījums mammām

Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai cik ļoti tu mīli savus bērnus un vēlies par viņiem rūpēties vislabākajā veidā, dažreiz var būt ļoti grūti tikt galā ar daudzām mazuļa prasībām, rūpēm par vecākajiem bērniem, māju, saimniecību un citiem ikdienas pienākumiem. Tev var šķist, ka nekam nepietiek laika un nepadarīto darbu kaudze krājas arvien lielāka. Tomēr ir ļoti svarīgi parūpēties par savām vajadzībām.

Ir vajadzīgs, laiks, lai pierastu pie vecāku lomas. Tā atšķiras no līdz šim zināmajām sievas, draudzenes, māsas, meitas, kolēģes lomām. Lai gan šķiet, ka nav nekā dabiskāka, kā būt mammai, dod sev laiku, lai iejustos un mācītos! Tu vēl neproti apmainīt autiņbiksītes, nesaproti bērniņa signālus, esi nedroša, mazuli ceļot, vannojot un ēdinot. Neraizējies, ja sākumā kaut kas neizdodas. Esi saudzīga pret sevi. Ar laiku un praktizēšanos tu kļūsi pavisam prasmīga!

Žurnālos un interneta mājas lapās attēlos redzamas laimīgas mātes ar priecīgiem mazuļiem. Tomēr dzīvē ne vienmēr māmiņas jūtas labi. Lielākā daļa jauno māmiņu pirmajās dienās pēc dzemdībām sajūt nomāktību. Strauji mainās garastāvoklis – vienu brīdi ir laimes sajūta, bet pēc brīža – asaras. Ja mamma saņem atbalstu un sapratni no apkārtējiem, nomāktība parasti izzūd pāris nedēļu laikā. Lūdz palīdzību, dari tikai nepieciešamākos darbus un pēc iespējas atpūties.

Apmēram 20 procenti jauno māmiņu piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Sieviete izjūt pastāvīgu nomāktību un skumjas vai krasas garastāvokļa svārstības. Zūd interese un prieks par ikdienas aktivitātēm un darbošanos. Sieviete var justies slikta mamma, vainot sevi par savām izjūtām un kaunēties par tām. Gribas nemitīgi raudāt, un viss šķiet tik nepanesami grūti, ka gribas aizbēgt. Parasti ir grūti tikt galā ar ikdienas pienākumiem un darbiem, var būt grūti parūpēties par sevi un bērniņu. Meklē palīdzību – izrunājies ar kādu, kuram uzticies! Zvani uz krīzes tālruni (Krīzes centrs "Skalbes" 67222922; 27722292). Zvani ir anonīmi! Atbalstu varat saņemt arī Debesmanna.com (atbalsta biedrība cilvēkiem, kuri saskārušies ar depresiju pirms vai pēc bērna piedzimšanas).

Gandrīz visas mammas laiku pa laikam jūtas pilnīgi izsīkušas – rūpes par bērnu prasa fizisku un emocionālu spēku. Dažreiz šķiet, ka spēka nav, un tu sadusmojies uz bērniņu. Ja tas notiek, tas nozīmē, ka šobrīd visa ir par daudz. Paņem īsu pauzi, izej no telpas uz dažām minūtēm un nomierinies. Palīdz lēna un dziļa elpošana, skaitīšana līdz 10, pastaiga ārā.

Ja šķiet, ka problēmu ir pārāk daudz, sadali tās pa solīšiem un risini pēc kārtas. Iztēlojies, ka tavam mazulim jau ir trīs gadi un viņš brauc ar trīsriteni… grūtie brīži pāriet. Vienojies ar partneri par laiku, kas ir tikai tavs. Šajā laikā dari lietas, kas sagādā tev prieku – ej uz kora nodarbību, lasi, satiecies ar draudzenēm utt..

Lai neizsīktu, pirmajos pāris mēnešos pēc dzemdībām dari tikai pašus nepieciešamākos mājas darbus. Lūdz konkrētu palīdzību no partnera, vecākiem, draugiem. Atlicini nelielu brīdi sev – ar baudu izdzer tasi tējas vai pavingro. Tas atjaunos tavus spēkus. Katru dienu dodies nelielā pastaigā. Ja mazulis naktīs slikti guļ, atrod iespēju nosnausties pa dienu. Ēd regulāri, bet nelielas maltītes.

Vēstījums tētiem

Foto: Shutterstock

Arī tev vajadzīgs laiks, lai pierastu pie jaunās situācijas, un tas var būt grūti. Partnere ir pārņemta ar rūpēm par mazuli, un tu vari justies tā, it kā būtu izstumts. Iespējams, tu raizējies par to, vai spēsi nodrošināt ģimeni ar visu nepieciešamo. Tas var radīt spriedzi, sevišķi, ja nav pastāvīga darba un ir maz atbalsta.

Tu vari justies apmulsis, nedrošs, noguris no prasībām mājās un darbā un izsīkt. Aprunājies ar partneri par to, kā abi šobrīd jūtaties. Nevainojiet viens otru un nekritizējiet, drīzāk uzklausiet un mēģiniet saprast, ka šobrīd jums abiem ir liela slodze. Pat, ja nespējat to samazināt, savstarpējs atbalsts palīdz labāk pārvarēt grūtības.

Tev var šķist, ka nespēj pietiekami labi nomierināt, saģērbt, novannot mazuli. Jo biežāk darbosies ar bērniņu, jo labāk tev veiksies, un jūs abi gūsit lielāku prieku no saskarsmes. Parotaļājies ar mazo, izej ar viņu pastaigā. Priecājies par bērniņu!

Parasti no vīrieša sagaida, ka viņš būs atbalsts sievietei, bet retāk pajautā –"Kā tu jūties tēva lomā? Kas tev izdodas? Kas rada raizes?" Apmēram 10 procenti jauno tēvu pēc mazuļa piedzimšanas izjūt trauksmi vai depresijas simptomus, un lielāks risks ir tiem vīriešiem, kuru partnerēm ir depresija. Vīrieši biežāk runā nevis par trauksmi vai depresiju, bet par stresu, grūtībām tikt galā ar pienākumiem, pārslodzi, sāpēm. Lai tu neizsīktu, nepieciešama atpūta. Vienojies ar partneri par laiku, kurš ir tikai tavs. Kamēr mazulis vēl mazs, šis laiks būs pavisam īss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!