Mūsdienās tēva loma bērna audzināšanā tiek vērtēta arvien augstāk. Dažādi pētījumi apliecinājuši, ka tēva trūkums būtiski ietekmē bērna psihoemocionālo stāvokli. Šoreiz piedāvājam ielūkoties psihologa kabinetā. Speciālists portālā "Uduba.com" atklāj stāstus par saviem "klientiem" un analizē sekas, kas rodas, ja bērnam iztrūkst harmonisku attiecību ar tēvu.
Pa atslēgas caurumu psihologa kabinetā
Pie psihologa ieradies sešus gadus vecs zēns ar smagām neirozēm
- Ar ko tu dzīvo?
- Ar mammu.
- Bet tētis?
- Mēs viņu izdzinām.
- Kā tā?
- Mēs ar viņu izšķīrāmies. Viņš mūs pazemo, viņš nav vīrietis, izbojājis mums labākos gadus.
Pie psihologa ieradies 14 gadus vecs pusaudzis, migrēna smagā formā, ģībšana, uzvedības traucējumi
- Bet kāpēc tu neuzzīmēji tēti, jūs taču esat viena ģimene?
- Labāk lai viņš vispār nebūtu, tāds tēvs…
- Ko tu ar to domā?
- Viņš mammai visu dzīvi sabojājis, uzvedies kā cūka, tagad nestrādā.
- Bet tieši pret tevi kā viņš attiecas?
- Nu, par divniekiem nerājas.
- Viss?
- Un viss, kas gan no viņa. Es pat naudu savām izklaidēm pats pelnu.
- Bet kā pelni?
- Grozus pinu.
- Bet kurš tev to iemācīja?
- Tēvs. Viņš man vispār daudz ko iemācīja, vēl es protu makšķerēt, automašīnu vadīt, ar kokiem nedaudz… Lūk, uz pavasari laivu saremontēsim un ar tēvu brauksim makšķerēt.
- Kā gan tu vienā laivā sēdi ar cilvēku, kura, tavuprāt, labāk pasaulē nemaz nebūtu?
- Vispār mums ar viņu ir interesantas attiecības. Kad māte aizbrauc, mums ir labi. Viņa ar tēvu nesatiek, bet es gan ar mammu, gan tēti, varu saprasties, kad viņi nav kopā.
Pie psihologa atvesta sešus gadus veca meitene ar komunicēšanās problēmām, uzmanības deficīts, naktīs murgi, grauž nagus…
- Kāpēc tu uzzīmēji tikai mammu ar brāli, bet kur tad ir tētis un tu?
- Nu, mēs esam citā vietā, lai mammai būtu labāks garastāvoklis.
- Bet, ja jūs būsiet kopā?
- Tad slikti.
- Kā tā slikti?
- (meitene raud).
Pēc kāda laika:
- Jūs tikai mammai nesakiet, ka es arī tēti mīlu, ļoti.
Pie psihologa atnācis astoņus gadus vecs puika, smaga depresija un vēl virkne citu saslimšanu
- Bet kas ir ar tēti?
- Nezinu.
Psihologs vēršas pie mammas:
- Jūs nerunājat par tēva nāvi?
- Viņš zina, mēs par to runājām (māte raud), jā, un viņš neprasa, un fotogrāfijas negrib skatīties.
Kad māte iziet no kabineta, psihologs vaicā zēnam:
- Tev būtu interesanti uzzināt par tēvu?
Puika atdzīvojas un pirmo reizi palūkojas acīs psihologam.
- Jā, bet nedrīkst.
- Kāpēc?
- Mamma atkal sāks raudāt, nevajag.
Psihologs dalās ar faktiem, ar kuriem savā prakses laikā viņam nācies saskarties
Ja sieviete nemīl un neciena bērna tēvu
Karogs PAR atstumto no vecākiem
Tu līdzinies savam tēvam!
Ko var sniegt tikai tēvs
Kāpēc daži zēni un meitenes paliek kā bērni visu mūžu
