Jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no audzināšanas, un par to arī parunāsim. Psihologu veidotais "Wiollife" gan norāda, ka viss jādara ar saprātu un mēra sajūtu, lai šos principus ieaudzinātu arī mūsdienu bērnos.

Pašvērtējums

Mazajiem aristokrātu laiku bērniem jau no pašas bērnības mācīja, – "kam daudz dots, no tā arī daudz tiek prasīts". Sekojoši – ja esi dzimis aristokrātu ģimenē – tev ir jābūt drosmīgam, godīgam, izglītotam un nevis tādēļ, lai sasniegtu slavu un gūtu bagātību, bet gan tāpēc, ka tev tādam vienkārši jābūt. No tā arī izriet "aristokrāta goda" koncepts, saskaņā ar kuru toreizējais jēdziens "gods" nedeva cilvēkam nekādas privilēģijas, bet tieši otrādi – padarīja šo cilvēku daudz neaizsargātāku par citiem.

Neturēt doto vārdu nozīmēja reizi par visām reizēm sagraut savu reputāciju. Ir pat zināmi gadījumi, kad cilvēks, atzīstot savu vainu, deva goda vārdu nošauties – un solījumu izpildīja. Protams, tie bija tie laiki, un goda vārda turēšanu mūsdienās būtu jāattiecina uz citiem veidiem, kā savu vainu izpirkt.