Arī psihologi kļūdās: septiņi padomi bērnu audzināšanā, kas nestrādā

Arī psihologi kļūdās: septiņi padomi bērnu audzināšanā, kas nestrādā
Foto: Shutterstock

Daudzas mammas savā bezspēcībā ar galvu metas iekšā psiholoģiskajā literatūrā. Grāmatās psihologi spriedelē, kā tieši jāattiecas pret bērniem, un kādai jābūt īstai to audzināšanai. To visu lasot, sāk šķist, ka problēmu līdz grāmatu lasīšanai bija pat mazāk, un vairums mammu sāk uztraukties vēl vairāk.

Par to, ka psihologi arī var kļūdīties, mammas visbiežāk neaizdomājas un sāk sevi vainot sliktā audzināšanā. Protams, vairumā gadījumu šāda literatūra mums stāsta par pareizajām lietām, bet ir arī izņēmumi. Septiņu kļūdainus padomus, ko mēdz sniegt psihologi, apkopojis portāls "Mama-likes".

Nepacel balsi uz bērniem!

No vienas puses, psihologi rekomendē būt patiesiem ar bērniem, bet no otras – slēpt savas emocijas un nekliegt. Tici, ka ne par kādu patiesumu nevar būt runa līdz laikam, kamēr neiemācīsies bērnam atklāti paust savas emocijas.

Vēl viens mīnuss mūžīgajam mieram no vecāku puses ir tāds, ka bērns tā arī nekad nesapratīs, ka tu vari par viņu arī uztraukties. Kādudien viņš novērtēs tavu emocionalitātes trūkumu kā vienaldzību no tavas puses.

Visas multfilmas skatīties tikai kopā ar mammu!

Ja sekotu šim noteikumam, tad savā brīvajā laikā mammai būtu jāskatās tikai multfilmas pārī ar bērnu. Bet kā tad ir ar tām izslavētajām stundām un minūtēm, kuras, pēc to pašu psihologu teiktā, mammai ir jāvelta tikai sev?

Arī psihologi kļūdās: septiņi padomi bērnu audzināšanā, kas nestrādā
Foto: Shutterstock

Iespējams, kāda finansiāli var atļauties nolūgt virtuves palīdzi, tīrītāju un mazgātāju, tad šis ir visai izpildāms padoms. Bet vairumā gadījumu mammām šī misija nav izpildāma. Optimālais variants – darīt savas lietas, bet mazulim piedāvāt iespēju paskatīties multfilmas patstāvīgi.

Pieradini bērnu pie kārtības jau no autiņiem!

Kamēr daudzas mammas cenšas izpildīt prasības, sieviete, kura šo ir izdomājusi, savu bērnu atdevusi internātā. Patiesībā, ja mājās dzīvo mazi bērni, panākt absolūtu kārtību ir praktiski neiespējami.

Tu, protams, vari censties un diennaktīm skriet pakaļ mazulim ar lupatiņām, bet visam pārējam tev nedz laika, nedz spēku nepietiks. Šādā situācijā visprātīgākais risinājums ir pagaidīt, kamēr bērnam radīsies apzināta sapratne, kas ir kārtība.

Bērniem līdz gada vecumam nav jādzird "nē"!

Psihologi apgalvo, ka vārds "nē" ierobežo mazuļa brīvību, bet viņam ir jāiepazīst pasaule. Kā gan viņš to iepazīst, ja tu viņam neaizliegsi skriet zem mašīnām, līst pa palodzēm pie atvērta loga un glaudīt dusmīgus suņus?

Ja mazulis realizēs šīs un citas neprātīgās vēlmes, tad arī atļaut visu pēc kārtas vairs nebūs jēgas. Kopš agrīna vecuma bērnam skaidri ir jāsaprot, ko drīkst un ko nedrīkst, un tam vislabāk atbilst vārds "nē".

Nedrīkst izmantot šantāžu!

Šantāža – ne visai labi, bet vēl sliktāk, ja vecāki pilnībā atsakās izmantot šo unikālo metodi. Mazulim var bezgalīgi skaidrot, ka ēst pirmo ēdienu ir labi, bet dzert no kaimiņu kaķa bļodiņas –slikti, bet kamēr viņš reāli to apzināsies, tieši kāpēc tas ir slikti vai labi, paies gadi.

Bet, lūk, ja bērnam paskaidros, ka gardumus viņš nedabūs, kamēr nepaēdīs pirmo ēdienu un nepārtrauks kopā ar kaķi no bļodiņas lakt pienu, tad bērns labosies daudz ātrāk. Jā, metode ir visai tālu no ideālā, bet, kad bērns paaugsies, viņš pats pateikts par to paldies.

Cieni bērna vēlmes!

Nedrīkst koncentrēt visu uzmanību tikai uz bērna vēlmēm, citādāk no viņa izaugs nelabojams egoists. Kamēr tu izpildīsi visus viņa "gribu", uz saviem "gribu" nāksies pārstāt pievērst uzmanību.

Arī psihologi kļūdās: septiņi padomi bērnu audzināšanā, kas nestrādā
Foto: Shutterstock

Bet tu zini, ka bērns visu laiku vēlas spēlēties, skriet, skatīties kaut ko, un, vēlams, ne ar vienu citu, kā mammu. Tādā veidā tev vajadzēs visu laiku viņam būt blakus. Tas var novest tikai pie tā, ka tu pārstāsi gūt gandarījumu no komunicēšanās ar mazuli.

Pēc vārda "nē" neteikt vārdu "jā"!

Piekritīsi, ka šāda psihologu pozīcija ir pilnīgs absurds. Ja bērns kopš bērnības pieradīs samierināties ar to, ka "nē" ir galējā atbilde, tad ar šo ieradumu viņš arī aizies tālāk dzīvē.

Bet cik gan daudz iespēju var palaist garām, ja uzskati, ka vārds "nē" ir neveiksmīgs finišs! Parādi bērnam labāku variantu: lai pēc tava stingrā "nē" viņš pacenšas iegūt burvju vārdiņu "jā". Tici, ka prasme "nē" pārvērst par "jā" ir vienkārši nenovērtējama pieauguša cilvēka dzīvē.

Patiesībā jau bērnu psihologiem biežāk ir taisnība, nekā nav. Bet vecākiem gan ir vērts aizdomāties, kādas metodes un piemērus var izmantot attiecībā pret paša bērnu. Bērni ir atšķirīgi. Tas, kas der vienam bērnam, var nederēt citiem.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!