Bērna ekrānlaiks: kad ir par daudz un kā to samazināt

Bērna ekrānlaiks: kad ir par daudz un kā to samazināt
Foto: Shutterstock

Vecumā līdz trīs gadiem jau 73 procenti bērnu ikdienā lieto dažādas ekrānierīces, un, vecumam pieaugot, palielinās arī ekrānos aizvadīto stundu skaits, tā liecina jaunākā aptauja, ko veica "Centrs Dardedze". Savukārt psihologi un mediķi ceļ trauksmi par nepieciešamību ekrānlaiku ierobežot: ja ekrāni tiek rādīti bērniem jau pirmajos dzīves gados vai arī ekrānlaika bērna dzīvē ir pārāk daudz, tas var negatīvi ietekmēt bērna fizisko, emocionālo un sociālo attīstību.

Kā vecākiem izvērtēt, vai ekrānos pavadīto laiku ir nepieciešams samazināt? Kad ekrānu ir par daudz? "Centrs Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma iesaka izvērtēt bērnu ieradumus, izmantojot šādas pazīmes.

Attiecības un emocijas

  • Bērns vairāk vēlas pavadīt laiku ekrānos nekā pavadīt laiku ar ģimeni vai draugiem.
  • Bērnam ir grūti sadraudzēties ar citiem un draudzību uzturēt.
  • Pienākot ekrānlaika beigām, bērns izrāda izteiktas dusmas.
  • Kopš brīža, kad bērns sāka lietot viedierīces, viņš kļuvis nesavaldīgāks, agresīvāks.
  • Bieži veidojas konfliktsituācijas ar vienaudžiem.
  • Bērnam trūkst empātijas, un viņš neizrāda rūpes par citiem.

Komunikācija

  • Bērnam ir grūti uzsākt sarunu vai piedalīties sarunās.
  • Bērns regulāri pārprot neverbālos signālus.
  • Bērns dod priekšroku īsziņām situācijās, kur iespējama reāla saruna.

Bērna kognitīvās spējas

  • Nelietojot ekrānus, bērnam ir grūti koncentrēties uz pašreizējo darbību.
  • Skolā pasliktinās sekmes, tiek kavēta vai neapmeklēta skola.
  • Bērns lielākoties runā un domā tikai par digitālajām aktivitātēm.
    Bērna ekrānlaiks: kad ir par daudz un kā to samazināt
    Foto: Shutterstock

Fiziskās sekas

  • Bērns izvairās no sporta un spēlēm ārā.
  • Bērns maz guļ, naktī bieži mostas, redz sliktus sapņus.
  • Bērnam izveidojušās liekā svara problēmas.
  • Protams, ka aiz šīm pazīmēm var slēpties arī citi iemesli – gan paša bērna fiziskas vai psiholoģiskas īpatnības, gan arī problēmas ģimenē, tomēr ekrānierīču lietošanas izplatība, veiktie pētījumi un psihologu novērojumi rada pamatu uzskatīt ekrānus par vienu no būtiskiem "aizdomās turamajiem".

Kā bērna ekrānlaiku samazināt

Ar ekrāniem mazāk patiešām ir labāk. Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērna ekrānu lietošanas paradumi atstāj uz viņiem negatīvu iespaidu, vecākiem jāapzinās – nekad nav par vēlu bērna ieradumus mainīt, arī pusaudžiem. Kā to darīt?

Pašu piemērs

Bērni visvairāk mācās no pieaugušo piemēra, tāpēc pirmais ieteikums ir pārskatīt pašu vecāku ekrānu lietošanas paradumus – esot kopā ar bērnu, noteikti nevajadzētu reaģēt uz katru viedierīces signālu, pastāvīgi lasot un rakstot ziņas. Vecāku sniegtā uzmanība ļaus bērnam justies svarīgam vecāka dzīvē. Turklāt tad bērnam vairs nebūs vajadzības sākt slikti uzvesties, lai uzmanību sev pievērstu. Zīmīgi, ka, vecākiem "sēžot ekrānos", būtiski pieaug arī bērnu traumatisma risks, jo pieaugušie gluži vienkārši nepaspēj pamanīt un novērst bērnam bīstamas situācijas.

Ekrānierīču pieejamība

Vecumā līdz trīs gadiem – un pirmsskolas vecumā kopumā – ekrānierīces bērnam nav nepieciešamas un nav ieteicamas, atgādina "Centrs Dardedze" psiholoģe. Līdz skolas vecumam bērnam nevajadzētu būt savam telefonam, planšetei vai televizoram. Tāpat arī nav ieteicams novietot un lietot ekrānierīces guļamistabā. Ja ekrānierīces tiek lietotas, bērnam tas būtu jādara kopīgajās telpās – kā virtuvē vai dzīvojamā istabā, kur vecāki var pieskatīt skatīto saturu un ilgumu. Viedierīcēs pieejamas arī programmas, kas dod iespēju uzstādīt laiku, kad tās izslēgsies.

Bērna ekrānlaiks: kad ir par daudz un kā to samazināt
Foto: Shutterstock

No ekrāniem brīvs laiks

Vecākiem ieteicams definēt noteiktus dienas laikus, kas ir brīvi no ekrāniem. Viena stunda pēc atgriešanās mājās dos iespēju "uzlādēt" bērnus ar vecāku uzmanību, kas viņiem nav tikusi dienas laikā, vai pārstrādāt dienas laikā piedzīvotās emocijas, izrunājot, izspēlējot tās, piemēram, lomu spēlēs un fiziskās aktivitātēs. Ģimenes ēdienreizēm – mājās vai kafejnīcā – vajadzētu būt no ekrāniem brīvam laikam, kad veltām laiku savstarpējām attiecībām. Savukārt vienu stundu pirms miega nepieciešams pārstāt ekrānu lietošanu, lai ļautu ķermenim izstrādāt miega hormonus.

Skaidri noteikumi

Te nu vecākiem nav, kur sprukt – tā ir vecāku atbildība uzraudzīt bērnu ekrānu lietošanas paradumus, ilgumu un konsekventi sekot līdzi noteikumu ievērošanai. Bērniem ir jāzina, ka ekrānlaikam ir konkrētas robežas, noteikumiem jābūt skaidriem un nemainīgiem. Vecāki var noteikt maksimālo ekrānlaiku dienā vai nedēļā, un ļaut bērnam pašam izvēlēties, kā viņš to iztērēs. Par to, ka ekrānlaiks drīz beigsies, vēlams bērnu pabrīdināt iepriekš – piemēram, izmantojot taimeri, pulksteni vai pasakot, ka "skatīsimies vēl vienu multenīti un tad darīsim ko citu", lai bērns netiek pārsteigts nesagatavots.

Vecākiem jābūt gataviem paskaidrot, kāpēc pie mums ekrānu lietošanas ierobežojumi ir atšķirīgi nekā kaimiņu mājās, un kāds ir vecāku pozitīvais nodoms, šādus noteikumus ieviešot. Varam skaidrot, ka bērni būs veselāki, vairāk kustoties, viņiem būs vairāk enerģijas un laika attīstīt jaunas iemaņas vai talantus – braukt ar riteni vai spēlēt bumbu, kas savukārt radīs vairāk jautrības, pavadot laiku ar draugiem vai ģimenes locekļiem.

Ļoti iespējams, ka ekrānlaika samazināšana izraisīs bērna pretestību. Vecāki var ar sapratni, atbalstoši reaģēt uz bērna emocijām, kad bērns nevar dabūt gribēto – ir normāli, ka bērni pirmajā brīdī dusmojas, jūtas garlaikoti vai negrib palaist garām to, ko viņu draugi dara sociālajos tīklos, taču vecākiem jābūt izlēmīgiem un jācenšas izvairīties no garām diskusijām.

Bērna ekrānlaiks: kad ir par daudz un kā to samazināt
Foto: Shutterstock

Ekrānu lietošanas noteikumi būs atšķirīgi dažāda vecuma bērniem, tāpat, protams, ne visi noteikumi attieksies uz pieaugušajiem, tomēr ieteicams, lai vismaz dažus ierobežojumus ievēro arī vecāki. Ekrānlaiks mainās arī līdz ar bērna vecumu, tāpēc ieteicams iesaistīt bērnus lēmumu pieņemšanas procesā un izveidot plānu, pie kura pieturēties.

Alternatīvas nodarbes

Lai nepieļautu ekrānierīču uzvaras gājienu, vecākiem ir jāparūpējas, ka bērnam ir pieejamas arī citas aizraujošas nodarbes – materiāli mākslas darbu radīšanai, grāmatas, lidojošais šķīvītis vai velosipēds palīdzēs, ja bērns saka, ka viņam nav, ko darīt. Kopīga spēlēšanās noteikti var uzlabot bērna spēlēšanās prasmes, taču vecākiem nav arī jāuzņemas uzdevums visu laiku, pastāvīgi izklaidēt bērnu. Ja bērnam jau no maza vecuma ir pieredze, kad kaut neilgu laiku atbilstoši vecumam viņš spēj darboties pats, tas uzlabos bērna pašregulācijas spējas.

Regulāras aktivitātes kopā

Vecāki var stiprināt attiecības ar bērnu, vismaz vienu reizi nedēļā sarīkojot interesantu bezekrānu notikumu visai ģimenei. Tādējādi vecāki parāda bērnam, ka viņš ir šī laika un nedalītās uzmanības vērts, kas savukārt spēcina bērna pašapziņu un spēju pretoties dažādām negatīvām ietekmēm un atkarībām. Kā pamudinājums izvērtēt ģimenes paradumus var kalpot arī "Centrs Dardedze" un AS "Latvijas valsts meži" izaicinājums "Vesela diena", pavadot 20. maiju visiem kopā pie dabas, un ekrānus nelietojot gan lielajiem, gan mazajiem. Tā ir iespēja vecākiem pārbaudīt pašiem sevi un no jauna iepazīt savus bērnus, ieplānojot visai ģimenei saistošas nodarbes un veltot cits citam nedalītu uzmanību.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!