Bērna piebarošana no četru mēnešu vecuma – ārsta un mammu viedokļi

Bērna piebarošana no četru mēnešu vecuma – ārsta un mammu viedokļi
Foto: Shutterstock

Mammas piens mazulim ir visvērtīgākais – par to nekādu šaubu nav, taču ne visām māmiņām izdodas bērnu zīdīt, turklāt arī ar krūti barotiem mazuļiem var būt kādas ēšanas problēmas. Parasti mammām ir gana daudz jautājumu – kādā vecumā un ar ko sākt piebarošanu.

Jāatzīst, cik cilvēku, tik dažādu viedokļu, un arī ārstiem nav viennozīmīgas receptes par šo jautājumu, un tas ir saprotami, jo nav divu vienādu bērnu un divu vienādu situāciju. Šoreiz aplūkosim mammu viedokļus un pieredzi par zīdaiņu piebarošanu, sākot no četru mēnešu vecuma. Savu skatījumu sniedz arī pediatrs.

Mammas jautā un pašas dalās pieredzē

"Mums drīz būs četri mēneši, bet ārsts teica, lai sākam piebarot. Nu jā, mēs arī arī sākam to darīt ar ķirbīti, burkāniņu, puķkāpostiņu, sākām arī pa drusciņai āboltīti, augļu biezenīšus no burciņām. Protams, tas, cik viņa apēd, ir cits jautājums. Īsti vēl nemāk, bet nu kaut kā cīnāmies."

"Sveikas! Baroju bērniņu ar krūti, viņam nupat palika četri mēneši. Šodien bijām vizītē pie dakteres, svara pieaugums ir 500 gramu, kas dakterei šķita par maz. Ieteica sākt piebarot ar dārzeņiem. Kādi viedokļi? Ar ko labāk sākt? Burciņbiezeņi, vai jau no paša piebarošanas sākuma sākt gatavot pašai? Jūsu ieteikumi?"

"Sāk barot ar dārzeņiem, tie ir mazāk alerģiski, nesatur tik daudz cukura, kā augļi. Vispirms sāk ar pāris tējkarotēm tvaicēta, blenderēta dārzeņa- ķirbis vai kabacis būs ļoti piemērots. Dārzeni pārbauda pāris dienas, mazliet palielinot katru reizi. Tad var pārbaudīt jau reakciju uz citu dārzeni, piemēram, brokoli vai ziedkāpostu. Ja viss ir kārtībā, iziet vēderiņš, nav nekādas reakcijas, tad tos var sajaukt kopā arī nākamreiz, ar katru reizi palielinot daudzumu. Tā pārbauda katru jaunu dārzeni, kā pēdējos burkānus, jo tie ir alerģiski, bet kartupelis cietina vēderu. Tā pamazām ir ieviestas dārzeņu pusdienas, vienā reizē bērnam ir jāapēd līdz 190 gramu dažādas dārzeņu variācijas. Dārzenīšiem klāt vēlams piepilināt pāris piles augstvērtīgas olīveļļas vai ķirbju sēklu eļļas, lai taukos šķīstošie vitamīni labāk uzsūktos.

Kad stabili ēsts vismaz divas nedēļas, uzsāk dot augļus launagā, t.i. pēc pusdienām - gan svaigus, gan savārītus biezenī, ogas, banānus, tikai pakāpeniski, katru augli divas dienas pārbaudot. Kad ir arī launags kārtīgi iekustināts, tad pusdienām pievieno arī gaļu - vēlams sākt ar trusi, bet der arī tītars, jērs un piena teļš, neiesaku hormonu vistas un cūkgaļu. Gaļu pievieno katru otro dienu, ja puncis reaģē labi un garšo, tad sāk katru dienu. Un kaut kad pēc visā tā, ap sešu vai septiņu mēnešu vecumu brokastīs sāk lietot putras - sākumā kukurūzas, rīsu, griķu, vēlāk arī pārējās, izņemot mannas un prosas, jo tās satur ļoti daudz glutēna un var iedzīvoties celiakijā! Zinu, ka mammas baro dažādi, bet šis plāns ir ļoti drošs, viegls un es teiktu pareizs."

Bērna piebarošana no četru mēnešu vecuma – ārsta un mammu viedokļi
Foto: Shutterstock

"Ja bērnam parādās aizcietējums, tā ir droša zīme, ka vēl par agru, organisms nav gatavs un ieteicams kādu nedēļu nogaidīt. Ja mazulis neēd, never muti, izrāda nepatiku - vēlams nespiest, jo arī tas nozīmē, ka viņš nav gatavs, lieka uzbāšanās var izraisīt nepatiku pret to procesu un tad tiešām būs cīņa ar ēšanu un neēšanu!"

"Labāk tiešām dārzeņus, jo pēc augļiem viena daļa bērnu dārzeņus ļoti negribīgi ēd. Augļus tikai kā otro ēdienreizi tad, kad jau visi dārzeņi izmēģināti un pusdienas tā normāli tiek ēstas.

Sākumā pa vienai vai divām tējkarotēm, tad drusku vairāk, kā bērns grib. Labāk sākt ar pusdienām - vakarā nav labi, jo reakcija uz ēdienu var sabojāt nakti, no rīta vēl bērns nav īsti atmodies, un vispār jau dārzeņi ir arī nākotnē zem nosaukuma "pusdienas" - galu galā piebarošanas mērķis ir iepazīstināt ar pārtiku un sagatavot nākotnes ēšanas režīmam, veselīgiem paradumiem.

Sākumā, iespējams, refleksa dēļ stums ar mēli ārā. Tas ir aizsardzības reflekss, nevis "negribu" vai "negaršo", tas nozīmē, ka lēnā garā pa karotītei jāturpina piedāvāt -nesasteidzot ar tilpumiem, bet arī neatmetot domu par piebarošanu pavisam. Ja never muti, tad gan ar varu nevajag spiest, visu patiku uz ēšanu var uz ilgu laiku pabojāt.

Produktus noteikti nemaina katru dienu, trīs, četras dienas dod vienu - gan lai pierod vēders, gan garšu iepazīst, gan - lai redz, ja nu kāda reakcija (vēderam var nepatikt arī tad, ja mamma var ēst visu - tas tomēr ir savādāk pašam pa taisno ēst).

Un jāatceras arī tas, ka, lai arī bērns var gribēt aiz intereses un savādāka ēdiena esamības ēst varbūt vairāk - lai nestaipītu kuņģi un nemācītu pārēsties - porcija vidēja svara bērnam ir 10 grami reiz vecums mēnešos + šķidrums padzerties (sevišķi tad, kad pienu/maisījumu vairs virsū nedzer). Bieža kļūda ir, ka iedod biezeni tikpat cik maisījumu, tad tikpat vēl saldu tēju un tad ir brīnumi, ka nav ne vajadzīgā ēdienreižu skaita - kas ir vajadzīgs pareizai gremošanas sistēmas darbībai - ne vairs pietiekama piena/maisījuma ēšanas vēlme.

Par to no kā pūtīs vai nepūtīs vēderu nekad nevar zināt - tā ir individuāla lieta (personiskā pieredze: ābolu varēja, bumbieri sākumā nē, kāpostu varēja, puķkāpostu sākumā ne).

Tad, kad jau tikts līdz augļiem - tomēr arī labāk ābolu apstrādāt, zaļš var būt par stipru sākumā - gan garšas ziņā, gan puncim (vismaz es zaļus sāku dot tad, kad spēja jau tos kost pa taisno un sakošļāt, tā arī bērna ārsts ieteica), ērtākais veids - krāsnī stikla traukā vai folijā izcept un tad var pa taisno, mizu atplēšot, izbarot, cik dzirdēts - bērniem patīk labāk kā vārīts, kā arī nav ar ūdeni jāķēpājas, vieglāka pati gatavošana."

"Es domāju, ka vispirms putras un tad gaļa, jo gaļa ir grūtāk gremojama. Dzelzs dēļ jau ar nevajag - dzelzi var uzņemt tikpat labi ar daudziem augļiem un dārzeņiem, kā arī to pašu pienu/maisījumu (jo sevišķi maisījumu), jo galu galā pārējais vēl ir tikai piebarojums, no tiem 10 gramiem gaļas ar ko sāk - tāpat neko diži neuzņems."

"Prosa tiek ieteikta kā viens no pirmajiem graudaugiem, satur daudz vērtīgā un glutēnu nesatur, ja nav ražota kopā ar citiem produktiem tuvu (ko norāda uz iepakojuma)."

"Es teikšu, ka ir daudz vēl par agru četru mēnešu vecumā domāt par mazā piebarošanu. Kur jūs steidzaties? Svars par mazu, neaug garumā? Vai kā? Es savējo bērnu sāku piebarot 6,5 mēnešu vecumā un arī pamazām, pamazām. Ar bērnu nav jācīnās, viņš visu pats paņems, kad būs gatavs."

"Es savu meitiņu no četriem mēnešiem sāku radināt pie garšām, par piebarošanu to bija grūti nosaukt. Sākumā pa pāris pilēm burkānu sulas dienā, pakāpeniski palielinot ( no diviem pilieniem līdz kādiem sešiem, astoņiem). Kad tas bija iziets etaps un nekādu sliktumu, alerģiju nebija, devu pagaršot ābolu - nokasītu pa taisno no ābola ( vārīt neiesaka, tad visi vitamīni bojā iet). Sākumā apēda pavisam maz, nedaudz saviebjot sejiņu. Nākamajā dienā jau labāk - zināma garša, apēda jau tējkaroti. Tā līdz pieciem mēnešiem pa tējkarotei ēda, arī bumbieru un banānu vēlāk. No piecu mēnešu vecuma iedevu pagaršot kartupeli + maisījums. Neēda, tad kartupeli ar burkānu - garšoja. Tad pamēģinājām kabaci. Tas garšoja vislabāk un bez nekā ( bez maisījuma klāt). Tā vēl pagaršoja puķkāpostu, tad nu kādu laiku variēju ar šiem produktiem."

Bērna piebarošana no četru mēnešu vecuma – ārsta un mammu viedokļi
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Piebarošanu var sākt tikai tad, kad bērnam izšķīlušies pirmie zobiņi: tā ir pazīme, ka sāk izstrādāties fermenti no piena atšķirīgas barības sagremošanai. Agrāka piebarošana ir cēlonis visādām slimībām, kas saistās ar uztura nesagremošanu un attiecīgi organisma piesārņošanos, un jo īpaši ar alerģijām."

"Nomierinieties jūs ar to krūts barošanu. Es pēc dzemdībām arī cīnījos, bērns karājās pie pupa 24 stundas diennaktī, brēca, bāza rokas mutītē, bet es tik baroju ar krūti. Rezultātā man bērns pieņēmās svarā pirmajā mēnesī par 100 gramiem. Pati kā zombijs - neizgulējusies, pārraudājusies, jo mazais pārraudājies. Tad nu devu beigu beigās maisījumu. Es pat zvanīju zīdīšanas konsultantēm, solīja atbraukt, ne nu atbrauca, ne pat atzvanīja. Vai tiešām nevar saprast, ka ne visām ir tas piens ar ko barot?"

"Statistikai par ģimenes ārstiem un piebarojumu: mūsu ārste ieteica sākt piebarot no četru mēnešu vecuma (krūtsbērnu), svars pirmos mēnešos bija vidēji viens kilograms plusā. Vienā brīdī ieteicās, ka man laikam trūkstot piena, jo bieži baroju! (Tajā laikā intervāls bija vidēji divas stundas). Lieki teikt, ka darīju pa savam un bērns sāka iepazīties ar ēdienu sešu mēnešu vecumā. Daktere ik pa laikam izsper kādu supergudrību, piemēram, ka gaļu no sešu mēnešu vecuma varot jau kaut katru dienu dot. Un cik ar draudzenēm runāts, katram bērnam ārsts ko citu saka."

Pediatres Diānas Fridrihsones skatījums par piebarošanu

Līdz sešu mēnešu vecumam (ieskaitot) zīdainim pietiek ar saņemto mātes pienu, kas mazuli nodrošina ar visiem nepieciešamajiem hormoniem, imūnvielām un fermentiem un satur visas vajadzīgās uzturvielas, kas ir viegli sagremojamas, atbilst zīdaiņa attīstības pakāpei un organisma prasībām. Tas vienlaicīgi ir ēdiens un dzēriens. Mātes piens bērnam būtu jāsaņem līdz pat divu gadu vecumam.

Kā un kad sākt piebarošanu

Septītajā mēnesī zīdaiņa pamatuzturam, mātes pienam, pakāpeniski pievieno papildu uzturu – dārzeņus, putras, augļus un to sulas. Kādā no ēdienreizēm pēc mātes piena nedaudz jāiedod cits ēdiens. Pirmais papildu uzturs varētu būt sakņu vai augļu biezenis. Sākumā dārzeņu biezeni vajadzētu gatavot no viena veida dārzeņiem, ieteicams no maigākiem – burkāniem, ziedkāpostiem vai brokoļiem bez sāls, bez cukura un bez garšvielām. Vēlāk dārzeņu sortimentu var mainīt un paplašināt. Nedēļas laikā bērns pierod pie dārzeņu biezeņa, tāpēc citā ēdienreizē vajadzētu piedāvāt dārzeņu novārījumā vai ūdenī vārītu putru – rīsu, kukurūzas vai prosas (tās nesatur glutēnu). Vēlāk putru var gatavot dārzeņu novārījumā un nedaudz pievienot govs pienu. Ēdienreižu beigās vai starplaikos bērniņam var dot padzerties vārītu, atdzesētu ūdeni.

Dienā izvēlies tādu laiku, kad nav jāsteidzas un tu vari mierīgi iedot bērnam jauno ēdienu. No rīta bērnam vēl arvien jāēd krūtspiens – tad viņš parasti ir ļoti izsalcis un nav noskaņots jauna ēdiena izmēģināšanai. Dažiem piemērotākais laiks var būt priekšpusdiena, citiem – vakarpuse.

Kad bērnam mutē liks karotīti ar ēdienu, viņš sākumā nesapratīs, kas tas ir, tāpēc ēdienu uzreiz automātiski nenorīs. Ēdiens mutītē var sakrāties, kamēr vecāki domā, ka barošana ir veiksmīga. Viss var beigties arī ar to, ka ēdiens skriešus iznāks atpakaļ. Uzsākot piebarošanu, jārēķinās ar to, ka sākumā vairāk ēdiena tiks izspļauts, nevis norīts.

Ja bērnam ēdienu mutē liek pārāk dziļi, tas var izraisīt vemšanas refleksu, un bērns tuvāko dienu laikā nevēlēsies pieņemt nekādu ēdienu no karotītes. Karotīte jāmēģina likt samērā sekli - pret aukslējām, lai bērns ēdienu no karotītes varētu izsūkt. Svarīgi ir zināt, ka daži bērni jau no paša sākuma dod priekšroku biezākām putrām, savukārt citiem vairāk pieņemamas ir šķidrākas putras, tāpēc ir ieteicams izmēģināt abus variantus. Iesūcot doto ēdienu, bērns izmanto jau iepriekš izveidojušos refleksu. Ja bērns konsekventi izspļauj visu, ko viņam mēģina iedot, vajadzētu pagaidīt pāris dienas un pēc tam mēģināt atkal. Pēc tam, kad bērns sapratīs, ka tas ir ēdiens un ka tas remdē izsalkumu, viņš sāks ēst bez iebildumiem.

Nākamie piebarošanas produkti

Lai zīdainis papildus saņemtu vitamīnus un minerālvielas, sākot ar sešu mēnešu vecumu, jāsāk dot augļu un ogu biezeņi vai to sulas, kam nepievieno cukuru. Sākumā sulas vai biezeņus gatavo no viena augļa: ābola, banāna vai bumbiera. Svaigi spiestas sulas sākumā var atšķaidīt ar ūdeni. Augļu biezeņa un sulu daudzumu pakāpeniski palielina – sāk ar vienu tējkaroti un palielina līdz piecām, sešām tējkarotēm.

Piebarošana astoņu un deviņu mēnešu vecumā

Sākot ar astoņu mēnešu vecumu, zīdaiņa ēdienkartē pakāpeniski jāiekļauj gaļa un pākšaugi. Gaļu bērniņam jādod biezeņa veidā, ko gatavo no cūkas, liellopa vai vistas gaļas. Gaļai var pievienot vārītu tomātu. Gaļas biezeni var dot kopā ar dārzeņu vai pākšaugu biezeni pusdienu laikā pēc zīdīšanas. Sākot ar deviņu mēnešu vecumu, zīdaiņa ēdienkarti papildina ar rupja maluma maizes šķēli, kas viegli apziesta ar sviestu vai margarīnu un ko bērnam dod rociņā.

Šajā posmā jauns ir ne tikai uztura veids, bet arī tas, ka bērnu var sākt uzmanīgi sēdināt augstā bērnu krēslā. Līdz ar to bērns var pavisam jaunā veidā piedalīties pārējo ģimenes locekļu ēdienreizēs, arī tēvam ir vieglāk pārņemt bērna ēdināšanu.

Parasti bērns šajā vecumā jau sekmīgi tiek galā ar labi samīcītiem biezeņiem. To, cik ļoti jāsamīca un jāsasmalcina biezenis, rādīs prakse, proti, bērns ēdienu, kas ir par rupju, izklepos, atgrūdīs un izspļaus. Ja bērna izkārnījumos ir daudz nepārstrādātu ēdiena atlieku, tas var norādīt, ka ēdienu jāsasmalcina rūpīgāk, neskatoties uz to, ka bērns nav protestējis.

Gadu veca bērna piebarošana

Sākot ar gada vecumu, bērnam var sākt dot 2% govs pienu un tā produktus (jogurtu, biezpienu, kefīru, sieru), olas dzeltenumu un zivis. Kopējam piena daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 600 ml. Bērna uzturā var iekļaut arī svaigus, nevārītus dārzeņus un saknes – dilles, sakņu salātus, redīsus, selerijas, saldos piparus, sīpolus, puravus un avokado rīvētā veidā kopā ar augļiem. Ja māmiņa vēlas turpināt zīdīšanu, mātes piens jādod pirms pārējā ēdiena.

Lielākoties visi bērni šajā vecumā jau var ievērot ģimenes ēdienreižu skaitu dienā (četras ēdienreizes). Ļoti daudzi bērni jūtas vislabāk tad, ja tiek ievērota noteikta ēdienreižu sistēma, tātad – starplaiki starp ēdienreizēm ir noteikti ar pulksteņa precizitāti. Šis vecums ir laiks, kad bērnam var sākt mācīt labus ēšanas ieradumus, un šajā aspektā ir svarīgi atcerēties, ka vecāki ir bērna paraugs – vienalga, vai viņiem tas patīk vai nē. Bērns dara to, ko dara viņam apkārt esošie, nevis to, ko viņam liek darīt.

Svarīgi ieteikumi piebarošanai

Zīdaiņa uzturā jāiekļauj ne vairāk kā viens jauns ēdiens nedēļā, un tas jādod pēc zīdīšanas (lai, ja nepieciešams, varētu noteikt iespējamās alerģijas cēloni).

Zīdaiņa pieradināšana pie cietās barības notiek pakāpeniski, sākot ar putrām, dārzeņiem un augļiem, kas ir samīcīti viendabīgā masā un kas pēc savas konsistences ir biezāki par mātes pienu. Kad bērns ir pieradis pie tāda ēdiena, viņu pakāpeniski var sākt pieradināt pie rupjākas barības, ko sajauc ar putrveida konsistences ēdienu. Kad arī to bērns no karotītes ēd bez rīstīšanās, var sākt dot mīkstus ēdienus, sagrieztus gabaliņos – novārītu burkānu, banānu un citus mīkstus augļus vai dārzeņus.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!