Foto: Shutterstock
Alerģijas var izpausties dažādi, piemēram, parādoties izsitumiem vai niezei, asarojot acīm vai rodoties citiem nepatīkamiem simptomiem. Pieaugušie nereti ātri sajūt izmaiņas pašsajūtā un sāk meklēt to cēloņus. Ar bērniem ir sarežģītāk – visgrūtāk, protams, ir ar maziem bērniem, jo viņi nespēj izstāstīt, kad parādījies apsārtums vai citi alerģijas simptomi.

Iedvesmojoties no "Very Well" ekspertu skaidrojumiem, piedāvājam iepazīties ar vairākiem alerģijas veidiem, to simptomiem un iespējamiem risinājumiem. Tas varētu dot iespēju ātrāk saprast, ka mazulim radušās problēmas, lai nepieciešamo palīdzību būtu iespējams sniegt pēc iespējas ātrāk.

Paturi prātā, ka ikviens organisms uz dažādiem ārējās vides faktoriem reaģē atšķirīgi, un, ja rodas, aizdomas, ka mazulim ir kāda veida alerģija, konsultējies ar speciālistu. Nekādā gadījumā nemēģini pats noteikt diagnozi un bez ārsta padoma sākt bērna ārstēšanu.

Atopiskais dermatīts


Foto: Shutterstock
Atopiskais dermatīts nozīmē "ādas alerģija", un parasti tā ir agrākā alerģijas izpausme bērnam. Tas novērojams vidēji 10-20 procentiem bērnu un visbiežāk izpaužas zīdaiņiem. Atopiskais dermatīts jeb ekzēma raksturo šādi simptomi: nieze un izsitumi. Bērns mēģina kasīt niezošās vietas, izsitumi parasti ir sarkani un sausi, tie var lobīties vai suloties.

Zīdaiņiem un maziem bērniem izsitumi var klāt seju (īpaši vaigus), krūtis, rumpi, galvas aizmugurējo daļu, kā arī rokas un kājas. Izsitumu un apsārtumu izvietojums ir atkarīgs no tā, kuras vietas bērns var aizsniegt un pakasīt. Tāpēc parasti izsitumi nav novērojami zonās, ko sedz autiņbiksītes. Nedaudz vecākiem bērniem izsitumi parasti ir vērojami ceļu un elkoņu rajonā. Ja bērnam ir alerģija pret ēdienu vai apkārtējās vides apstākļiem, simptomi kļūst izteiktāki.

Bērnu alergoloģe Elīna Puķe skaidroja, ka atopisko dermatītu var provocēt dažādi faktori. Mazinot kairinātāja ietekmi, ir iespējams atvieglot arī bērna stāvokli. Reizēm situāciju uzlabo vienkārša ādas mitrināšana, bet reizēm nepieciešams noskaidrot, vai bērnam nav alerģija pret pārtiku vai kādu ārējās vides faktoru. Vairāk par atopisko dermatītu un tā simptomu mazināšanu bērnam, lasi te.

Pārtikas alerģija


Foto: Shutterstock
Bērniem un zīdaiņiem var būt arī alerģija pret noteiktiem pārtikas produktiem. Tā parasti sāk izpausties pēc tam, kad bērnu iepazīstina ar jauniem pārtikas produktiem un viņš vairs nepārtiek tikai no mātes piena. Teju visiem bērniem, kas cieš no pārtikas alerģijas, izpaudīsies kāds no simptomiem, kas parādās uz ādas. Šie simptomi parasti parādās neilgi pēc tam, kas uzturā lietoti produkti, kas izraisa alerģisko reakciju.

Bērnu pediatrs Egils Zālītis ir skaidrojis, ka par pārtikas alerģiju visbiežāk liecina šādi simptomi:

  • Nātrene – sarkani izsitumi, kas līdzinās odu kodumiem;
  • Niezoši izsitumi;
  • Ekzēma;
  • Pietūkums;
  • Pampumi;
  • Apgrūtināta šķaudīšana;
  • Sēkšana;
  • Slikta dūša, kādreiz pat vemšana;
  • Caureja;
  • Bālums.

Pārtikas alerģiju ir iespējams sajaukt arī ar tās nepanesību vai saindēšanos ar pārtiku. Ja bērns būs saindējies, simptomi būs izteiktāki. Jebkurā gadījumā – ja pārtika liek mazulim justies slikti, ir jākonsultējas ar ārstu.

Visbiežāk bērniem ir alerģija pret šiem pārtikas produktiem:

  • Govs piens;
  • Zemesrieksti;
  • Soja;
  • Kvieši;
  • Riekstkoku rieksti (lazdu, piemēram);
  • Jūras veltes.

No 80 līdz 90 procentiem alerģiju mēdz būt pret olām, pienu, kviešiem un soju, tās parasti pazūd līdz piecu gadu vecumam. Citas alerģijas tik ātri neizzūd, ir ilgstošas, piemēram, alerģijas uz zemesriekstiem, citiem riekstiem un jūras veltēm.

Alerģisks rinīts jeb siena drudzis


Foto: Shutterstock
Alerģiskais rinīts jeb siena drudzis skar apmēram pusi no tiem bērniem, kas cieš no atopiskā dermatīta. Lielākā daļa bērnu nepiedzīvo siena drudža simptomus pirms skolas gaitu uzsākšanas, bet ir bērni, kam slimība sāk izpausties agrākā vecumā. Lielākajai daļai bērnu, kas cieš no alerģiskā rinīta, simptomi parādās pēc saskares ar mājdzīvniekiem, putekļiem un pelējuma. Alerģija pret ziedputekšņiem parasti parādās vēlāk.

Šīs alerģijas simptomi ir šķaudīšana, iesnas, niezošs deguns un acis, kā arī nazālais nosprostojums. Tāpat var rasties problēmas no acu degunu berzēšanas alerģijas izraisīto simptomu dēļ. Šeit tu vari iepazīties ar mazās Rūtas stāstu par cīņu ar alerģiskajām iesnām un veiksmīgu to uzveikšanu.

Astma


Foto: Shutterstock
Astma ir slimība, kas skar apmēram astoņus procentus cilvēku. Bērniem tā ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām. Ļoti bieži tās cēlonis ir alerģija – vidēji katram ceturtajam bērnam, kas cieš no alerģiskā rinīta, dzīves laikā attīstās astma. Šī slimība var parādīties jebkurā vecumā, lai arī zēniem tā parasti parādās pirms pusaudžu gadiem, bet meitenēm to laikā.

Maziem bērniem diagnosticēt astmu var būt ļoti sarežģīti. Tās simptomi iekļauj klepošanu. Ne visiem bērniem klepus ir novērojams, bet, ja astmas dēļ bērns klepo, klepus ir sauss un skaļš, tas pastiprinās pēc fiziskām aktivitātēm un vakaros. Paturi prātā, ka bērni parasti gan klepo citu iemeslu, nevis astmas dēļ.

Astmas simptomi iekļauj arī sēkšanu, elpas trūkumu un saspringumu krūtīs. Vairāk par astmu bērniem jūs varat uzzināt šeit, šeit un šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!