Aizvien biežāk savā praksē man nākas saskarties ar bērniem, kuriem ir nediagnosticēti dzirdes traucējumi. Sākotnēji vecāki vēršas ar sūdzībām, ka bērnam ir uzvedības problēmas, mācīšanās traucējumi vai skaņu izrunas traucējumi. Veicot izpēti, atklājas, ka bērnam ir iespējami dzirdes traucējumi, kur vēlāk to arī apstiprina Latvijas Bērnu dzirdes centrā, uzsver audiologopēde Daiga Lagzdiņa.
Kā norāda Pasaules Veselības organizācija, pieciem procentiem no visiem pasaules iedzīvotājiem ir dzirdes traucējumi. No tiem 32 miljoni ir bērni, kuriem ir dzirdes traucējumi. 1,1 miljardam jauniešu (vecumā no 12-35 gadiem) ir risks iegūt dzirdes traucējumus sakarā ar akustiskām traumām.
Dzirdes traucējumi ir dažādi, un arī to smaguma pakāpes var atšķiries. "Uzskatu, ka būtiski ir pievērst uzmanību tam, kāpēc rodas dzirdes traucējumi. Dzirdes traucējumus varam iedalīt trīs riska faktora grupās – prenatālie, perinatālie un postnatālie," skaidro speciāliste.
Prenatālie riska faktori (pirms dzimšanas) – rēzus grupas nesaderība starp māmiņu un bērnu, ilgstošas grūtniecības saglabāšana, iedzimts sifiliss, masalas, masaliņas, vējbakas, gripas vīrusa infekcijas, kā arī ģenētiski noteikti dzirdes traucējumi. Bieži vien dzirdam, ka māmiņām saka, – īpaši svarīga ir grūtniecības pirmā puse, lai mamma būtu vesela, jo, kā jau minēju, dažādas vīrusa infekcijas ir riska faktors iespējamiem dzirdes traucējumiem, norāda Lagzdiņa.
Perinatālie riska faktori noris dzimšanas laikā. Kā viens no riska faktoriem var būt bērna zemais svars, kas ir zem 1500 gramiem. Protams, ja arī izvērtējums pēc Apgares skalas ir zems, vai arī ir jaundzimušo meningīts, smagas asfiksijas vai dzemdību traumas.
Postnatālie riska faktori norit pēc dzimšanas, kā piemēram, meningīts, masalas, cūciņas, galvas traumas, akustiskas traumas, vīrusu saslimšanas un dažādi medikamenti, kā piemēram diurētiķi, kas var izskalot no iekšējās auss esošo šķidrumu.
Šie riska faktori var izraisīt arī citus traucējumus, piemēram, kas skar valodu un runu, tāpēc vienmēr labam speciālistam, ievācot anamnēzi, būtu jānoskaidro, kā māmiņai pagāja grūtniecība, kādas bija dzemdības un pēcdzemdību periods – vai bērniņš slimoja, lietoja kādus medikamentus u.t.t.
Ja aplūkotu procentuāli, 60 procentus no visiem dzirdes traucējumiem var novērst. Piemēram, akustiskās traumas – ne visi vecāki pasargā savus bērnus. Bieži koncertos stāv pie pašas skatuves, bet bērnam nav ne aizsargājošās austiņas, ne ausu aizbāžņi. Ļoti svarīgi ir laikus konstatēt dzirdes traucējumus, jo tas var ietekmēt tālāko bērna attīstību un ietekmēt viņa runas, valodas, akadēmiskās prasmes, personības un emocionālo sfēru, uzsver speciāliste.
Tāpēc vecāki tiek aicināti vērot savus bērnus un laikus konsultēties ar speciālistu, piemēram, ja:
- ir ierobežots vārdu krājums un saglabājas nepareiza izruna;
- pazūd vārdu galotnes;
- nepareizi saprot un lieto vārdus;
- nepareizi lieto vai nelieto prievārdus;
- skolas vecumā pieļauj specifiskas kļūdas rakstīšanā;
- ir grūtības lasītā teksta izpratnē un apgrūtināta arī cita runātā uztvere u.t.t.
