Bērns ar stipru gribu – audzina vecākus un otrādi. Lauras Grēviņas pieredze ar stūrgalvīgu bērnu
Foto: Shutterstock

"Mums bieži saka, ka mūsu bērni ir ļoti aktīvi, un tā tas tiešām ir. Nevienam ar diviem maziem bērniem nav super viegla ikdiena, bet bērnu un vecāku temperamenti, ģimenes ritms un noteikumi tomēr ietekmē to, kāda tā ir. Ir vecāki, kuri teiks, ka viņiem iet trakāk nekā mums, bet citi tikmēr apgalvos, ka viņiem gan ir vieglāk. Nu ja, katram ir citādāk, un tā nav nekāda sacensība – kā mēs katrs ar saviem bērniem sadzīvojam. Katrs pielāgojamies viens otram, kā protam, vēloties tikai to labāko," tā atzīst divu bērnu mamma Laura Grēviņa, kura veido blogu "Vienplusviens".

Ar Lauras atļauju dalāmies viņas pieredzē, kā sadzīvot ar stūrgalvīgu bērnu, tādu, kuram ir stipra griba un kuru vecākā paaudze, pilnīgi iespējams, nodēvētu par izlutinātu (red. piezīme: fotogrāfijām ir ilustratīva nozīme).

"Jo vairāk par saviem bērniem domāju, jo vairāk ar viņiem pavadu laiku, es redzu, ka mums aug bērni ar izteikti stipru gribu. Par mazāko gan vēl tikai nojaušu, viņam ir tikai viens, bet par vecāko to varu teikt simtprocentīgi. Angliski teiktu – "strong willed child", latviski teiktu – "bērns ar stipru gribu", "stūrgalvīgs bērns", bet vecākās paaudzes pārstāvji, ļoti iespējams, teiktu – izlutināts, vēl kāds, ka hiperaktīvs, kas vispār jau ir medicīniska diagnoze, ko var noteikt tikai ārsts. Es gan domāju, ka man ir pilnīgi normāli bērni! Bet jā – vismaz vecākais, ar stipru un izteiktu gribu. Viņš audzina mūs, un mēs viņu. Ko tas vispār nozīmē?

Bērnam ar izteikti stipru gribu raksturīgi:

  • dusmoties īpaši intensīvi. Tie nav parasti "tantrums" jeb dusmu lēkmes, kas raksturīgas visiem bērniem. Tas ir kā vulkāna izvirdums!
  • pastiprināta interese par to, kāpēc kaut ko drīkst/nedrīkst darīt. Viņš neapstāsies pie vienkārša "nedrīkst";
  • nepārtraukta viedokļu apstrīdēšana un noteikumu apšaubīšana – viņi spēj strīdēties daudz un dikti, ir izteikti demagogi, kas par sava viedokļa pareizumu spēj pārliecināt pat pieaugušos;
  • viņi vēlas būt noteicēji it visā – kā uzvesties mammai un tētim, ko un kā darīt citiem bērniem, ko ēst un neēst vakariņās utt.;
  • nepacietība – ja kaut ko vajag, tad vajag tagad! Un prasīs to, kamēr tiks sadzirdēts!
  • nevēlas darīt lietas, ko viņiem liek darīt – spilgts piemērs ir tas, ka, ja pateikšu dēlam, ka pirms miega jāmazgā zobi, viņš teiks nē. Ja neteikšu neko, aizies pats un tos izmazgās;
  • vēlas izgudrot paši savus noteikumus;
  • ir ļoti uzstājīgi – ja viņš vēlēsies ēst konfekti, tad viņš darīs visu, lai to panāktu;
  • ignorē aizrādījumus, ja tie traucē viņam sasniegt mērķi;
  • bieži apzināti darīs pretējo teiktajam, piemēram, teiksi viņam, ka jādodas uz bērnu laukumu, ļoti iespējams, ka viņš teiks ē, lai gan to vēlas; u.c.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!