Bērns atsakās no ēdiena un gatavs tikai našķoties; ieteicamā rīcība vecākiem

Bērns atsakās no ēdiena un gatavs tikai našķoties; ieteicamā rīcība vecākiem
Foto: Shutterstock

Bērni ir dažādi – citi ēd visu, ko dod, un vēl prasa papildu porciju, citi ir mazēdāji. Vēl citi vispār atsakās no ēdiena, taču tas nenozīmē, ka viņu roķeles nestieptos pretim našķiem. Un tikai vecāku varā ir mainīt ģimenes ēšanas paradumus. Starp citu, uztura speciālisti uzskata, ka tieši bērnībā tiek likti pamati veselīgiem ēšanas paradumiem. Portālā "Cālis" pēc padoma vērsās kāda trīsgadnieka mamma, kuras dēls atsakoties no normāla ēdiena. Atbildi viņai sniedz psiholoģe.

"Trīs gadus vecs bērns slikti ēd normālu ēdienu. Aizbildinās, ka vēderiņš pilns, saka, ka negaršo pat par ēdieniem, kas parasti garšo. Uz kārumiem gan nasks ļoti. Ko darīt, ja atsakās no vakariņām? Spiest ēst kaut drusku, dot ko citu ēst, ja jau negaršo? Vai atstāt vispār bez vakariņām, tas gan nav risinājums, jo tad drīz vien virina ēdiena skapjus un kaut ko meklē.

Un mūsu ģimenē mēdzam apēst kādu kārumu pēc vakariņām, piemēram ābolmaizi, kūku, biezpiena sieriņu. Īsti negribu dot bērnam pa taisno saldo, ja nav ieēdis neko stiprāku. Tāpat neesmu gatava šādas lietas izņemt no ģimenes ēdienkartes tikai tāpēc, ka bērns atsakās ēst normālu ēdienu. Sakot normālu, es domāju – parastu, vienkāršu, latvietim saprotamu ēdienu. Vārīti kartupeļi ar maltās gaļas mērci, kartupeļu putra utml. Kā ieteiktu mums rīkoties?" padomu meklē noraizējusies mamma.

Konsultē "Centrs Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma:

"Paldies, ka meklējat atbildes. Situācijas, kad mazi bērni dod priekšroku našķiem un izvairās no "parasta" ēdiena, noteikti nav retums. Svarīgākais būtu tas, lai vecāki skaidri definē noteikumu – našķi drīkst ēst tikai tad, kad ir paēsts ēdiens. Šo noteikumu vajadzētu gan skaidrot bērnam, gan arī ievērot pārējiem ģimenes locekļiem, jo bērns ļoti ietekmējas no pieaugušo piemēra. Līdz ar to, ja vecāki ir paēduši vakariņas, viņi var apēst arī kādu kārumu, un tas ir normāli, ka bērnam šajā brīdī tukšā dūšā našķus nedodam.

Ja bērns nepaēd un vēlāk pats sāk meklēt ēdienu, varam viņam iejūtīgi paskaidrot – redzu, ka tev tomēr laikam ir tukšs puncītis un gribas ēst, bet našķi tagad vēl ēst nedrīkst. Ja nav pārāk vēls, varam piedāvāt vakariņu maltīti vēlreiz. Nav nepieciešamības spiest bērnu ēst vai dusmoties – pietiek ar to, ka bērns zina mūsu noteikumu un paši to konsekventi ievērojam.

Daudziem bērniem nepatīk ēdiens, kur daudzas lietas ir sajauktas kopā. Ieteicams salikt uz šķīvja katru ēdiena sastāvdaļu atsevišķi un tad bērns var izvēlēties, ko no tā ēdīs (dažreiz, piemēram, bērns izvēlas tikai gaļu un dārzeņus, bet citreiz var notiesāt tikai visus kartupeļus).

Palīdz arī kopīgi ģimenes rituāli, kad ēdam vakariņas visi kopā. Jāpaseko līdzi arī tam, ko bērns ēd pārējā dienas laikā – starp ēdienreizēm bērnam vajadzētu būt pieejamām tikai veselīgām uzkodām (piemēram, kāds burkāns vai ābols), un, protams, arī pēc ēšanas našķu daudzumu vajadzētu ierobežot.

*Fotogrāfijai ir tikai ilustratīvs raksturs.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!