Šķiet, ka mūsdienu laikmetā, kad gan drukātā formātā, gan elektroniski, pieejamas tik daudz enciklopēdiju, nevajadzētu būt tādiem jautājumiem, uz kuriem vecāki nespētu rast atbildes. Tomēr, tieši tāpat kā desmitiem gadu atpakaļ, arī mūsdienās ir vairākas tēmas, kuras ir visai sarežģītas apspriešanai un rada grūtības pat pieredzējušiem vecākiem. Mēģināsim atrast paiezās atbildes uz pieciem tipiskākajiem jautājumiem, kas var vecākus ievest strupceļā jeb "palikt uz pauzes".
Kāpēc es – esmu es?
Kad šādu jautājumu gaidīt? Parasti šis jautājums sāk uztraukt bērnus ap četru gadu vecumu, taču mēdz būt arī izņēmumi.
Ar ko tas saistīts? Ar savas personības identificēšanu.
Ko atbildēt? Katra cilvēka personība – tā ir iedzimtības un dzīves laikā iegūtās pieredzes kombinācija. Iedzimts ir cilvēka ārējais izskats, kas mantots no vecākiem, veselība un virkne bioloģisku īpašību. Bet pieaugot, rodas dažādi ieradumi, simpātijas un antipātijas, garšas. No visa šī arī veidojas cilvēka personība. Katrs no mums piedzimst savā valstī, ģimenē, mums apkārt ir zināmi cilvēki, ar kuriem notiek atsevišķi notikumi – un visa šī iespaidā veidojas "es". Nav vienādu cilvēku, tādēļ šo apstākļu kopums katram ir unikāls.
Ko tu mīli vairāk – mani vai brāli/māsu?
Kad šādu jautājumu gaidīt? Līdz septiņu gadu vecumam, biežāk pēc jaunākā bērna ienākšanas ģimenē.
Ar ko tas saistīts? Bērns ir greizsirdīgs, viņš mēģina sevi aizstāvēt vai jūtas vecāku uzmanības apdalīts.
Ko atbildēt? Es jūs abus mīlu vienādi stipri, lai gan abi esat tik dažādi. Katrs no jums ir savā ziņā brīnišķīgs un jūs abi man esat ļoti dārgi. Tu taču arī mammu un tēti mīli vienādi, vai ne? Lūk, arī mēs savus bērnus mīlam tieši tāpat.
Nekad nevajag manipulēt ar bērnu, mēģinot tirgoties par kaut ko, apmaiņā pret vārdiem, kas apliecina mīlestību. Frāze "es tavu māsu mīlu vairāk, jo viņa ir teicamniece" bērnā var raisīt nevis vēlēšanos mācīties, bet gan tikai greizsirdību un liekus strīdus.
Kāpēc jūs mani radījāt/kāpēc es piedzimu?
Kad šādu jautājumu gaidīt? Vecumā no trim līdz pieciem gadiem, bet vēlāk – pubertātes vecumā.
Ar ko tas saistīts? Ar uzmanības trūkumu vai mēģinājumu samazināt sodu. Bieži šāda frāze netiek izteikta kā jautājums, bet gan manipulēšanas forma, piemēram, "kāpēc jūs mani radījāt, ja nevarat man nopirkt jaunu planšeti?".
Ko atbildēt? Tāpēc, ka mēs ar tēti mīlam viens otru un vēlējāmies, lai šīs mīlestības auglis būtu bērns, respektīvi – tu. Mēs sapņojām par gudru, labestīgu, brīnišķīgu bērnu – un tā rezultātā tu arī radies pasaulē.
Tā kā šis jautājums gandrīz vienmēr parādās, kad bērns vēlas saņemt papildu uzmanības un rūpju devu, ir vērts iespējami biežāk pastāstīt viņam par to, kā tu viņu mīli, uzskaitot viņa pozitīvās rakstura iezīmes un paslavējot. Vienlaikus, ja tā ir manipulēšana un bērnam nepieciešams materiāla rakstura "apstiprinājums" tavos vārdos, nav vērts iet bērna pavadā. Paskaidro viņam, kāpēc tu nevari vai arī neuzskati par vajadzīgu apmierināt viņa prasības, un piedāvā kādu alternatīvu variantu.
Es nomiršu?
Kad šādu jautājumu gaidīt? Ap trīs četru gadu vecumu vai pēc kāda tuvinieka vai mājdzīvnieka nāves.
Ar ko tas saistīts? Šajā vecumā nāves tēma sniedz iespēju apstrādāt jaunu informāciju un apmierināt ar to saistīto interesi. Sapratne un apziņa par esības beigām, ieskaitot savējo, nāks krietni vēlāk (skolā) un tad, ja bērnam šīs lietas būs apstāstītas jau mazotnē, jautājumu nebūs.
Ko atbildēt? Visi dzīvnieki, augi un arī cilvēki agri vai vēlu nomirst. Katram no mums, tevi ieskaitot, ir savs dzīves ilgums. Sākumā tu iesi uz bērnudārzu, pēc tam uz skolu, augstskolu, uz darbu, apprecēsies, tev būs bērni, tu daudz ceļosi un atklāsi pasauli. Tev priekšā ir ilga, ar dažādiem notikumiem bagāta dzīve, bet, lai tā būtu maksimāli ilgāka, tev jārūpējas par savu veselību un jābūt uzmanīgam.
Centies atbildēt iespējami izsmeļošāk, tā, lai bērns pie šīs tēmas vairs tik ātri negribētu atgriezties. Ja tu piederi pie kādas reliģijas, mēģini paskaidrot baznīcas noteiktās dogmas bērnam saprotamā valodā. Ja Dievam netici un nevienai reliģijai neseko, nesteidz trīsgadnieku "priecēt' ar filozofiskiem spriedelējumiem par nāvi, labāk aprobežojies ar vispārīgu skaidrojumu. Mazā vecumā bērnam būs pietiekami, ja viņa kāmītis būs aizbēdzis uz mežu pie savas ģimenes, bet vecaistēvs mūs tagad vēro no debesu maliņas.
Ja bērnam ir vairāk nekā seši gadi, vērs uzmanību, ka nevar ticēt visām filmām par zombijiem, vampīriem, spokiem un citiem mošķiem, ka iespējama aizkapa dzīve, ka iespējams nomirt un atdzīvoties. Šādā vecumā bērnam par nāvi jau var skaidrot citos vārdos, nedaudz paplašinātāk nekā trīs gadu vecam mazulim.
Kāpēc jūs sakāt, ka esmu skaists, bet klasesbiedri tā nedomā?
Kad šādu jautājumu gaidīt? Ap 11-13 gadu vecumu jeb pusaudžu vecumā.
Ar ko tas saistīts? Ar sociālo grupu parādīšanos pusaudžu vidū, kā arī skaistuma izpratnes veidošanos, ko propagandē sabiedrība.
Ko atbildēt? Izpratne par skaistumu katram ir sava. Ja visiem cilvēkiem izskatā patiktu viens un tas pats, tad jau sen mēs visi būtu identiski vai izmiruši. Tev ir ļoti daudz pievilcīgu iezīmju (uzskaiti tās bērnam), tādēļ noteikti atradīsies cilvēks, kuram tu iepatiksies. Iespējams, viņš ir jau tagad, vienkārši kautrējas tev to atklāt.
Ja pusaudzim patiešām ir problēmas saistībā ar viņa izskatu, neaprobežojies tikai ar vienu sarunu, palīdzi bērnam to atrisināt. Piemēram, abi kopā varat doties uz sporta zāli vai izvēlēties jaunu, stilīgu apģērbu, nomainīt brilles uz kontaktlēcām, proti, noskaidrot iemeslu, kādēļ tavam bērnam neizdodas saliedēties ar vienaudžiem.
Turklāt atceries, ka pusaudži var būt agresīvi ne tikai pret tiem, kuri vizuāli izskatās "ne tā", bet arī pret pārlieku skaistiem, gudriem, sabiedriskiem vai kautrīgajiem. Dažreiz problēma atrisinās tad, ja bērns nomaina paziņu un draugu loku.
Vispārīgi ieteikumi, kā atbildēt uz neērtiem jautājumiem
Neraugoties uz to, ka jautājumi var būt visdažādākie, pastāv daži kopīgi noteikumi, kas ļaus tev neapmulst, kad bērns būs uzdevis kārtējo sarežģīto jautājumu:
- Nenovērsies no bērna un nesūti viņu pie citiem tuviniekiem, pat ja jautājums tev nepatīk vai šķiet nenopietns.
- Nepaslinko, piemeklējot vārdus, kas bērnam būtu saprotami.
- Precizē, kāpēc viņš interesējas par vienu vai citu tēmu, kur bērns par to uzzinājis.
- Nepārtrauc sarunu, kamēr vien bērnam nebūs saprotama tava atbilde.
- Nemelo, bērns to lieliski jūt, un nākamreiz pēc atbildes viņš dosies pie kāda cita.
- Sarunājoties esi vienā līmenī ar bērnu. Lai to panāktu, nosēdini bērnu sev klēpī vai apsēdies kopā ar viņu uz grīdas.
- Noklausies jautājumu līdz galam, jo bērna vārdu krājums var nebūt tik bagātīgs, lai īsi un kodolīgi varētu noformulēt savu sakāmo.
Avots: portāls Family.rambler.ru.
