Meitenes, kuras aug bez tēva, seksuālās attiecības uzsāk agrāk, savukārt pusaudži ar augstāku IQ (intelekta līmeni) un augstākiem mācību sasniegumiem, nogaida ilgāk, liecina pētījumi. Atziņas no dažādiem pētījumiem par seksuālās aktivitātes uzsākšanas vecumu prognozējošiem faktoriem izpētījusi un apkopojusi Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas docente, pētniece Ieva Stokenberga.
Atziņas tika prezentētas biedrības "Papardes zieds" jaunās īsfilmas "Parunāsim…" pirmizrādes laikā. Īsfilma ir domāta pusaudžu vecuma meitenēm un viņu vecākiem par to, kā meitenēm iemācīties pateikt "nē", lai iespējami attālinātu pāragru seksuālās dzīves sākšanu.
Ilgstošas uzvedības problēmas bērnībā un agrīna nepatika pret skolu paredz agrīnu dzimumdzīves uzsākšanu, arī tas ir izpētīts 2013. gadā veiktā pētījumā. Tāpat agrīnu seksuālu aktivitāti prognozē bieža TV skatīšanās, zema pašcieņa, sliktas attiecības vecāku starpā, zems izglītības līmenis, uzvedības problēmas un vāji akadēmiskie sasniegumi.
Analizējot to pusaudžu pieredzi, kuri meklējuši garīgās veselības aprūpes speciālistu palīdzību (piemēram, depresijas gadījumā), secināts, ka agrīnu seksuālu aktivitāti prognozē vecāku praktizēta naidīga kontrolēšana, pusaudžu uzvedības problēmas un vienaudžu ietekme.
Arī lielāks stress ģimenē un apkārtējā vidē (zems sociālekonomiskais stāvoklis, mātes depresijas simptomi un ģimenes attiecību kvalitāte) prognozē agrāku seksuālās dzīves uzsākšanu un riskantāku seksuālo uzvedību. Augstāks sevis kā seksuāla partnera pašnovērtējums (sociālā kompetence, fiziskais briedums un pievilcība) prognozē agrāku dzimumdzīves uzsākšanu un caur to arī riskantāku seksuālo uzvedību. Un noteikti – meitenēm agrīnu dzimumdzīves uzsākšanu ietekmē tēva prombūtne, šāda atziņa gūta kādā 2012. gadā veiktā pētījumā ārvalstīs.
Kā būtu jārīkojas vecākiem, lai bērnu iespējami ilgāk saglabātu kā "bērnu", nepieļaujot pāragras dzimumdzīves uzsākšanu?
Stokenberga norāda, ka labas attiecības starp tēvu un māti ir būtisks aizsargājošs faktors bērnu labklājībai un veselīgai, nesasteigtai attīstībai.
- Rādiet piemēru, kā cieniet sevi un otru, kad pieņemiet lēmumus un risināt domstarpības;
- Parādiet, kā jūs tiekat galā ar grūtībām – izrunājoties, meklējot padomu un palīdzību, rīkojoties saskaņā ar savām vajadzībām, bet respektējot iesaistītās puses un ievērojot noteikumus;
- Pieņemiet gan pozitīvās, gan negatīvās bērna emocijas, nevērtējiet un nekritizējiet tās, atspoguļojiet un skaidrojiet bērniem, kas ar viņu notiek;
- Ļaujiet bērnam attīstīties viņa tempā – pamaniet un novērtējiet ne tikai to uzvedību, kas liecina par sasniegumiem un attīstību, bet arī to, kas parāda viņa bērnišķīgumu, spontanitāti, rotaļīgumu un bezbēdīgumu; dodiet iespēju novērtēt priekšrocības būt bērnam.
Mātes rūpes
Pētniece uzsver, ka mātes rūpes par savu emocionālo labklājību veido pozitīvu lomu modeli un tiešā, kā arī netiešā veidā ietekmē meitas seksuālo attīstību.
- Rūpējoties par sevi, iemācīsi meitai, kā viņai rūpēties par sevi – ne jau izskats ir svarīgākais, lai justos laba, skaista un vērtīga;
- Mazāk izmanto vainošanu, kaunināšanu un kontrolēšanu – bērna uzvedības koriģēšanai vairāk izmanto pozitīvās uzvedības ievērošanu un uzslavēšanu, skaidro rīcības loģiskās sekas un ļauj tās piedzīvot;
- Iemācies teikt "nē" savam bērnam mierīgi, bez vainošanas un manipulācijām – tā iemācīsi viņu teikt "nē" vienaudžu spiedienam un potenciāli riskantai uzvedībai.
Tēva ietekme meitu audzināšanā
Tēva pozitīva iesaiste meitas audzināšanā ir īpaši svarīga, lai veidotu veselīgu pašvērtējumu un novērstu agrīnu seksualizāciju, uzsver Stokenberga.
- Esi kopā ar meitu – viņai vajadzīga tava, tēva, uzmanība;
- Atbalsti un iedrošini viņu centienos izprast pasauli un tikt galā ar tās izaicinājumiem;
- Saki viņai, ka mīli un lepojies ar viņu – tādu, kāda viņa ir;
- Esi vienots ar savu partneri prasībās un noteikumos ģimenē;
- Neizmanto dzimumu kā argumentu strīdos vai pienākumu sadalē.
