Atbild ģimenes psiholoģe Līna Kogana-Lernere
"Ikvienam cilvēkam tādā vai citādākā mērā ir pazīstamas bailes piedzīvot neveiksmi. Bērniem tās bieži ir izteiktas pasīvas uzvedības formā, ar uzmanīgu attieksmi pret visu jauno, atteikšanos pamēģināt savu spēkus neierastos apstākļos. Izvairīšanās kļūst par problēmu, kad tā pārtop par ierastu uzvedības veidu ilgstošā laika periodā.
Iemesli šādai uzvedībai var būt daudz: paaugstinātas pieaugušo cerības, salīdzināšana ar citiem bērniem, bieža sodīšana par pieļautajām kļūdām (kas pirmsskolas vecuma bērniem vienmēr nozīmē sodīt bērnu par viņa nepatstāvību). Pietiekami bieži bailes no neveiksmes var veidoties arī situācijās, kad bērns no pieaugušo puses tiek pāraprūpēts. Ja vecāki ir pārmērīgi aktīvi, lai bērnu pasargātu no jebkuras potenciālas neveiksmes, viņš sevi var uztvert kā tādu, kuram nepieciešams nepārtraukta un īpaša uzmanība un rūpes, tātad, tādu, kurš neko nevar.
To, ka bērns pagaidām neprot braukt ar divriteni, diezin vai būtu nepieciešams izskatīt kā iemeslu tam, lai spertu kādus īpašus soļus. Šo prasmi bērni apgūst dažādos vecumos: kāds četru gadu vecumā, kāds piecu vai sešu. Jāatzīst, ka šī ir pietiekami sarežģīta prasme, kura prasa virkni dažādu citu prasmju. Un, protams, lai sadūšotos uz jaunu lietu, bērnam ir svarīgi saprast, ka viņam ir tiesības kļūdīties, un to, ka kļūdas ir neatņemama ikviena mācību procesa sastāvdaļa.
Ieteicams pievērst dēla uzmanību uz to, kas viņam dažādās sfērās izdodas, atbalstīt jebkurus viņa centienus kādai jaunai lietai. Un nesteidz dēlam uzreiz palīdzēt situācijās, kurās tu jūti, ka pilnībā viņš varētu pats tikt galā, – dod viņam laiku izmēģināt savus spēkus."
- Par to, kā bērnam iemācīt tikt galā ar neveiksmēm, lasi te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
