Pirmkārt, ir jāsaprot bērna darbību motīvi. Piemēram, pirksta zīšana vai matu virpināšana pirkstos var norādīt uz neapzinātu vēlmi samazināt stresu vai kliedēt garlaicību, bet, otrkārt, jāseko, vai tomēr jautājums jau nav nopietnāks un bērnam nav kādas neirozes, kuru pārvarēšanā palīdzēs vien ārsts.
Šajā lietā, kad jāmēģina bērns atradināt no kaitīgajiem ieradumiem, ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja tu viņu sāksi kaunināt vai, vēl sliktāk, bērnu sodīt par viņa rīcību, tad stress tikai pieaugs un situācija pasliktināsies. Palīdzi bērnam atrast citu izeju no viņa emocijām. Un neaizmirsti par tādu lietu kā pozitīvu pamudināšanu, uzmanības novēršanu: ja tava meita cauru dienu grauza nagus, lai viņa izvēlas, ko ģimene ēdīs vakariņās. Neskopojies ar uzslavām! Un šajā grūtajā procesā – esi pacietīga. Iespējams, tavs bērns ļoti cenšas pārvarēt šo kaitīgo ieradumu, taču ir dienas, kad to nākas darīt ar pārāk lielām grūtībām.
Grauž nagus
Nagu graušana dažreiz var nozīmēt to, ka tavs bērns ļoti uztraucas vai pārdzīvo par kaut ko. Tomēr tas ne vienmēr ir tā. Iespējams, viss sācies pavisam nevainīgi – ar vēlmi likvidēt aiznadzīti. Pēc kā viņš sajutis sāpes, tādēļ atkal "atgriezies" pie sāpošās vietas. Tas ir kaitīgs ieradums, un kā apgalvo japāņu zinātnieki, var būt pat iedzimts ģenētiski.
Meklējam aizstājēju: Piedāvā bērnam ķirbju sēkliņas vai žāvētus augļus, ja reiz viņam tik ļoti nepieciešams kaut ko grauzt. Arī nagu vīlīte var būt labs aizstājējs šim dīvainajam nagu kopšanas veidam kā nagu graušana.
Cits veids: Ja bērns nagus sāk grauzt kāda ilgāka brauciena laikā, pirkstu galus vari aplīmēt ar krāsainiem plāksteriem. Vai iedod bērnam pa ceļam plastilīnu vai kādu konstruktoru, lai rokas visu laiku būtu aizņemtas.
Radikālas metodes: Ja šis kaitīgais ieradums kļuvis par iemeslu, piemēram, iekaisumam, vai parādījies pēc kādiem stresa pilniem notikumiem, piemēram, dzīvesvietas maiņa, - noteikti ir vērts vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Šādos, nopietnākos gadījumos, palīdzēs nomierinošas tehnikas un pat hipnoze, bet to visu plašāk varēs pastāstīt neirologs. Par nagu graušanu plašāk lasi šeit un šeit.
Matu virpināšana pirkstos
Mati ir vispārzināms stresa noņemšanas līdzeklis, tie ir zīdaini un taustei patīkami. Dažiem bērniem matu virpināšana pirkstos palīdz nomierināties un sakoncentrēties.
Aizstājēji: Ja bērns matus no rokām neizlaiž arī matemātikas stundās, tad tos ir vērts sasiet, izmantojot matu gumiju. Biežāk šis ieradums piemīt meitenēm, tādēļ, ja arī tavējai ir šāda problēma, matus cieši sasien vai sapin, lai tie brīvi nebūtu pieejami.
Cits veids: Lai atradinātu meitu no vēlmes aiztikt matus un ja patiešām tā jau ir gana nopietna problēma, var pat aiziet pie friziera un tos nogriezt.
Radikālākās metodes: Nelielā skaitā gadījumu šis ieradums var transformēties kā trihotilomānija (pataloģiska cenšanās izraustīt sev matus uz galvas vai uzacīm, skropstām). Ja tu uz bērna galvas esi pamanījusi kādus plankumus bez matiem vai redzi, ka bērns neapzināti izplēš matus, obligāti iespējami ātrāk vērsies pie pediatra. Vēl par šo ieradumi lasi šeit.
Krakšķina kauliņus
Šī specifiskā skaņa rodas, kad, kustinot locītavas, tajās plīst gaisa burbulīši. Bērnam (jā un nereti arī pieaugušajiem) šī skaņa rada labsajūtas sajūtu un pat prieku.
Meklējam aizstājēju: Bērnam patīk šī skaņa? Iedod viņam plēvi ar burbulīšiem un aizsūti istabā, patālāk no sevis. Lai tos sprādziena uz nebēdu!
Cits veids: Piedāvā bērnam pirkstiņvingrinājumus, tas palīdzēs attīstīt to spēku un lokanību. Par to, kādus vingrinājumus var veikt, lasi šeit.
Radikālākas metodes: Ja ieradums nepāriet, nosaki "zonas bez krakšķiem", piemēram, virtuvē. Taču nepārdzīvo par to, ka šis ieradums varētu būt iemesls, lai nākotnē bērnam rastos artrīts. Viens zinātnieks – Donalds Angers, lai veiktu eksperimentu, krakšķināja kauliņus tikai labajai rokai, turklāt darīja to 50 gadus un pēcāk paziņoja, ka artrīts viņam nav nevienā rokā.
Pirksta zīšana
Pirkstu zīšana novērota jau zīdaiņu vecumā, kā arī nedaudz lielākiem bērniem, un, pirmkārt, tas notiek instinktu līmenī, pēc tam – lai nomierinātos. Lielākā daļa bērnu šo ieradumu paši atmet līdz 3-4 gadu vecumam. Tomēr šis kaitīgais ieradums nepaliek bez sekām, jo bērnam var veidoties uz priekšu izvirzīti priekšējie zobi un veidoties nepareizs sakodiens.
Kā aizstāt: Iedod bērnam mazu, mīkstu bumbiņu, īpaši brīžos, kad viņam rodas tieksme zīst pirkstu, piemēram, skatoties multfilmu, lai abas bērna rokas būtu aizņemtas.
Cits veids: Ārsti uzskata, ka īpaši nelīdzēs tas, ja pirkstus apsmērēsi ar kādu rūgtu vai skābu vielu. Bērni vienkārši ies un rokas nomazgās. Labāk parādīt fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki ar šķībiem zobiem un pateikt: "Tu taču vēlies skaistu smaidu? Es tev palīdzēšu". Necenties pirkstu izvilkt no mutes, kad bērns to zīž, vienkārši atgādini par problēmu tad, kad viņš to nedara.
Radikālāka metode: Bērnu stomatologs uz zobiem var uzlikt speciālu kapi, kas neļaus gūt "baudījumu" no pirksta zīšanas. Par šo nelāgo ieradumi lasi arī šeit un šeit.
Cita veida nelāgi ieradumi
