Līdz ar bērna piedzimšanu ikkatrs vecāks nedaudz sajūk prātā. Un te nav runa tikai par negulētām naktīm. Vienas no galvenajām tētu un mammu bailēm ir, ka ar bērnu kaut kas ir ne tā, kā vajadzētu būt. Katrs bērna elpas vilciens tiek novērtēts skalā no "It kā normāli" līdz "Kas tas bija? Laiks zvanīt ātrajai palīdzībai!". Tomēr jebkurš labs pediatrs pateiks, ka vairums bērnu aug un attīstās absolūti normāli. Tas ir vecāku uzdevums – saņemt sevi rokās un izdarīt pašu nepieciešamāko lietu minimumu, lai izaudzinātu veselīgu un laimīgu cilvēku.

Portāls "Adme", konsultējoties ar pediatriem, piedāvā iepazīties ar pieciem vissvarīgākajiem faktiem par bērna veselību, kurus vajadzētu zināt visiem vecākiem bez izņēmuma.

Nelieto medikamentus "uz savu galvu"

Nekādos apstākļos nedod bērnam medikamentus bez ārsta nozīmējuma. Pat ja kaimiņu puikam tie palīdzējuši pie līdzīgiem simptomiem, pat ja vecmāmiņa "patiešām zina, ka tā vajag". Reti kurš aizdomājas, ka pat visvienkāršākie deguna pilieni var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Ja situācija nav kritiska un nepieprasa ātrās palīdzības izsaukšanu, līdz ārsta vizītei var pamēģināt iedot tikai vismazāk bīstamās "zāles" – piemēram, jūras ūdeni, ja runājam par degunu.

Imunitātes stiprināšana

Lai bērns izaugtu vesels un spētu pretoties apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem, jārada maksimāli komfortabli apstākļi imunitātes attīstībai. Lai tas notiktu:

  • Mazuļa mammai jācenšas saglabāt krūtsbarošanu vismaz līdz bērna sešu mēnešu sasniegšanai;
  • Mājās jārada komfortabli apstākļi (gaisa temperatūrai jābūt ne augstākai par plus 22 grādiem pēc Celsija, gaisa mitrumam – ne mazāk par 50 procentiem, regulāri jāvēdina telpas, pat bērna klātbūtnē);
  • Katru dienu jādodas pastaigās svaigā gaisā;
  • Neatstāt novārtā fiziskās aktivitātes.
  • Nodrošināt pilnvērtīgu, kvalitatīvu miegu.
Kā un ar ko stiprināt bērna imunitāti, lasi šajā rakstā, kur vienuviet apkopoti "Cālis" arhīva materiāli par šo tēmu.
Foto: Shutterstock

Esi pacietīgs

Dažas problēmas, kas saistītas ar bērna veselību un ar kurām var saskarties vecāki, var pazust pašas no sevis, bērnam nedaudz pieaugot. Piemēram, kolikas vai pārtikas nepanesamība uz kādu konkrētu produktu.

Neignorē potes

Pēdējā laikā pieaugusī antipotēšanas kustība var izsist no sliedēm daudzus vecākus. Bet jāatceras, ka vēl pirms dažiem gadu desmitiem no poliomielīta, difterijas un stingumkrampjiem mira tūkstošiem bērnu. Bet tuberkuloze joprojām ir nopietna problēma daudzās valstīs, ieskaitot Latviju. (Plašu materiālu par šo slimību atradīsi šeit.) Neviens kvalificēts ārsts savam pacientam nerekomendēs atteikties no vakcinēšanās. Un neviens vecāks, kurš pamatīgi izprot šo jautājumu, neļausies riskēt un savu bērnu pakļaut nevajadzīgām briesmām saslimt ar to, pret ko ir sapotēti viņa vienaudži.

  • Par profilakstisko pošu būtību, par to, kā darbojas vakcīnas un pret kādām slimībām Latvijā bērnus potē, lasi šeit.

Atceries simptomus

Un tomēr, neraugoties uz vecāku rūpēm, bērni dažreiz slimo. Tas ir normāli: tieši tā arī veidojas imunitāte. Bet ikvienam vecākam ir jāzina izplatītāko slimību simptomi, kuri pieprasa nekavējošu vēršanos pie ārsta.
Foto: Panther Media/Scanpix

Pneimonija: apgrūtināta elpošana, ādas krāsas izmaiņas, apetītes traucējumi, pārmērīga uzbudinātība vai apātija, paaugstināta temperatūra (var parādīties kā pēdējais simptoms). Pneimonija ir iekaisums mazākos vai lielākos plaušu apvidos, ko visbiežāk izraisa pneimokoku infekcija, taču var ierosināt arī citi mikroorganismi. Plašāk par šīs slimības simptomiem un ārstēšanu lasi šeit.

Rota vīrusa infekcija: apetītes zudums, apātija, nervozitāte, paaugstināta temperatūra, vemšana un caureja, tāpat var tikt novērotas iesnas, klepus. Par rota vīrusu un norovīrusu, kā tos atšķirt, informāciju atradīsi šajā rakstā.

Bronhīts: paaugstināta temperatūra, apgrūtināta elpošana, klepus, vājums, apetītes zudums, galvassāpes un sāpes krūšukurvī, paaugstināta svīšana, ādas krāsas izmaiņas – no iezilganas vai pelēkas. Šeit atradīsi video padomu, ar kādiem vingrinājumiem var palīdzēt izārstēt pneimoniju un bronhītu.

Bet pats galvenais – saglabā mieru un nekrīti panikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!