Pusaudzis vēlas ne tikai fizisko un emocionālo telpu, bet arī sociālo neatkarību no vecākiem. Vēlme pēc sociālās neatkarības izpaužas dažādos veidos. Bieži vien pusaudži priekšroku dod draugiem, nevis ģimenei. Ģimenē viss rit savu gaitu – kā jau ģimenē.
Tagad pusaudzis vairs nevēlas kopīgus pasākumus ar ģimeni. Sestdienas pēcpusdienā tu esi ieplānojis pikniku. Ceturtdienas vakarā tu par to pavēsti bērnam, bet viņš attrauc: "Ar mani nerēķinies." Situāciju ieskicē Gerijs Čepmens, grāmatas "5 mīlestības valodas pusaudžiem" autors.
Ģimenes pasākumos vecāki var piespiest piedalīties bērnu, kas laiku šajā izbraukumā, visticamāk, pavadīs labi. Taču, ja tādu pašu taktiku vecāki izmanto ar pusaudzi, tad visu pēcpudienu un vakaru viņi piknikos ar nepakļāvīgu ceļabiedru. Pusaudzis neatmaigs un nepriecāsies par izbraukumu. Taviem spaidiem pretstāvēs pusaudža neatkarība.
Kā uzsver Čepmens, labāk piekrist, ka pusaudzis ģimenes pasākumā nepiedalās, īpaši tāpēc, ka par to paziņoji tik vēlu. Protams, ne jau vienmēr pusaudzim nevajadzētu nekur doties ar ģimeni. Pasākumos, kur pusaudža klātbūtne ir svarīga, jācer uz viņa piedalīšanos. Taču par šādiem pasākumiem jāizstāsta laikus, tādējādi pusaudzim būs kā hronoloģiskais, tā emocionālais laiks sagatavoties notikumam. Vecākiem vajadzētu izskaidrot, kāpēc, viņuprāt, ir svarīgi, lai pusaudzis pasākumu apmeklē. Ja pusaudži jutīs, ka viņu plānus un intereses ņem vērā, tad ģimenei pievienosies labprāt. Tomēr, lai iedibinātu sociālo neatkarību, ir lietas, kas padsmitniekiem jādara ārpus ģimenes.
Vecāki, kas atver tīņa neatkarības vērtību, to veicinās: piekritīs, ka pusaudzis iesaistās sabiedrisko pasākumos ārpus ģimenes, un šo piekrišanu apliecinās ar mīlestības izpausmēm, nevis strīdiem. Vecāki, kas strīdas ar pusaudzi un pēc tam negribīgi padodas, nedz sekmē viņa neatkarību, nedz arī pauž mīlestību. Vēlme pavadīt laiku ar draugiem neliecina par to, ka padsmitnieks atraida vecākus, bet apliecina viņa sabiedrisko apvāršņu paplašināšanos ārpus ģimenes.
Apdomājoties vairākums vecāku saprot, ka tieši to viņi cerējuši sagaidīt. Kuri vecāki gan vēlētos uz mūžiem sociāli piesaitēt savu pusaudzi? Sociālā neatkarība rodas pusaudža gados. Saprātīgi vecāki palīdz bērnam ielikt pamatus turpmākajai sociālajai pieredzei ārpus ģimenes.
Pastāvīga mūzikas izvēle
Pusaudži izraugās paši savus mūzikas skaņdarbus un izpildītājus. Mūzika ir pusaudžu kultūras centrālais elements. Ieteikt mūzikas žanru, ko tavs pusaudzis klausīsies? Muļķīga doma! Tavs pusaudzis grib būt citādāks nekā tu, tādēļ arī mūzikas izvēlē viņš vēlas neatkarību.
Pirms pusaudža gadiem un pirmajos padsmitnieka gados vecākiem jānovelk skaidras robežas starp pieņemamiem un nepieņemamiem dziesmu tekstiem. Par tīnim nepiemērotiem uzskatāmi teksti, kur slepkavības, brutalitātes un perversa seksa ainas paustas kā normāla parādība. Tīnim jāzina, ka šādas mūzikas klausīšanās beigsies ar disciplīnas ieviešanu no vecāku puses. Ja robežas novilktas, tad vecāki var tīnim dot izvēles brīvību dažādu mūzikas žanru izpētē.
Vecāki, kas kritizē pusaudža mūzikas izvēli, netieši kritizē bērnu pašu. Šādas kritikas gaisotnē tīnis jutīsies nemīlēts. Toties, ja vecāki atbalstīs pusaudža izvēles brīvību un turpinās paust mīlestību, stiprināsies viņa neatkarības izjūta un būs apmierināta viņa vajadzība pēc mīlestības. Čepmens pat iesaka palasīt tekstus pusaudža klausāmgabalos. Meklē informāciju par mūziķiem, kas sarakstījuši un izpilda dziesmas, ko klausās pusaudzis. Izsaki piebildes par patīkamu teksta daļu vai pozitīvām izpildītāju iezīmēm. Ieklausies bērna iespaidos par šo mūziku.
Pusaudzis, kurš zina, ka tu viņa muzikālo izvēli nekritizē un faktiski esi izteicis pozitīvas piezīmes, drīzāk ieklausīsies kritiskajos vārdos un varbūt pat būs vienisprātis ar tevi. Un, pat ja tev nepiekritīs, tu viņa prātā būsi iesējis šaubu sēklu.
Tu iejūties pusaudža izjūtās – un viņš jūtas atbalstīts. Atceries, ka pusaudzis jau domā loģiski, viņam veidojas pašam savi secinājumi. Tev nav jālasa sprediķis. Juzdams tavu emocionālo atbalstu, pusaudzis jutīsies mīlēts.
Dīvaina valoda un savāds apģērbs
Pusaudži runā atšķirīgā valodā. Iesoļojot padsmitnieka gados, bērns iemācās jaunu valodu. Pat necenties to apgūt! Tā varētu samulsināt ikvienu. Mērķis ir vecākiem nesaprotama valoda. Kāpēc tas ir svarīgi? Atbilde – sociālā neatkarība. Pusaudzis ievieš atstatumu starp sevi un vecākiem – valoda ir viens no līdzekļiem. Cenšoties saprast tīņu valodu, tu izjauksi visu mērķi. Saprātīgi vecāki vienkārši pieņem, ka tīņa jaunā valoda ir pierādījums viņa pieaugšanai. Vecākiem ir likumīgas tiesības ik pa laikam pavaicāt: "Vai tu varētu man saprotamā valodā to paskaidrot?" Ja tīnis tomēr reaģē noliedzoši, vecākiem šis jautājums vairs nav jākustina, uzsver Čepmens.
Tīņi cits cita runāto saprot, bet pieaugušajiem to saprast nav paredzēts. Tīnis veido saites ar vienaudžiem, dibina sabiedriskās attiecības ārpus ģimenes, un jaunā izloksne ir daļa no šīm attiecībām. Saprātīgi vecāki par šo valodu nesmīnēs un neliegs tīnim šos jaunos sociālās neatkarības izpaudumus, bet turpinās viņu mīlēt.
Atšķiras arī pusaudžu ģērbšanās stils. Nav ne jausmas, ko tavs pusaudzis valkās, var vien pateikt to, ka apģērbs atšķirsies no tavām drēbēm. Jaunā garderobe uzradīsies komplektā ar matu griezumu un iepriekš neredzētām matu krāsām. Tāpat arī nagu lakas krāsa tev šķitīs ērmīga un rotaslietas greznos tīni pavisam neiedomājamākajās vietās. Ja vecāki tāpat iziet no rāmjiem un izsakās skarbi, pusaudzis attālinās. Ja vecāki ir izteikti kontrolējoši un pieprasa pusaudzim atgriezties "normalitātē", vecāku klātbūtnē pusaudzis tā varbūt arī dara, bet dara to lielā aizvainojumā. Un, kad vecāku nav tuvumā, atkal atgriežas tīņa normālstāvoklī.
Vecākiem apģērba nozīme būtu jāaplūko plašākā sabiedriskā kontekstā. Apģērbu galvenokārt diktē kultūra. Ja šī doma tev šķiet apšaubāma, pavaicā sev: "Kāpēc es ģērbjos tādā stilā, kādā ģērbjos?" Droši vien tāpēc, ka līdzīgi ģērbjas ļaudis tavās aprindās. Pusaudži ievēro to pašu principu, tikai identificējas ar pusaudžu kultūru.
Vecāki, kas par padsmitnieka apģērbu sarīko liela mēroga kariņu, cīnās nelietderīgā kaujā, kas no parastas attīstības parādības izvēršas šķirtnē starp vecākiem un pusaudzi. Tīņa domu gaitu šādas kaujas nemaina, atalgojošus apbalvojumus vecāki nesaņem. Saprātīgi vecāki izteikts viedokli, bet neuzstās un ļaus pusaudzim brīvu vaļu sociālās neatkarības izveidē. Un paralēli turpinās pildīt pusaudža mīlestības krātuvi, izsakoties bērna galvenajā mīlestības valodā.
Avots: Gerijs Čepmens "5 mīlestības valodas pusaudžiem" (izd. Zvaigzne ABC).
