Jautājums psihologam: ar manu dēlu neviens negrib spēlēties

Jautājums psihologam: ar manu dēlu neviens negrib spēlēties
Foto: Shutterstock

Sešus gadus vecs zēns dārziņā pārsvarā spēlējas viens pats. Vai viņš ir nobriedušāks un viņa intereses atšķiras no vienaudžiem? Kā tomēr saprasties ar sava vecuma bērniem, pat ja, iespējams, gudrībā kāds bērns ir par pakāpi augstāk? Jautājumu uzdod mamma, bet atbildi sniedz psiholoģe.

"Dēlam ir seši gadi. Puika viņš ir sapņotājs, nedaudz kautrīgs, bet zinātkārs, labi lasa, viņam patīk pētīt enciklopēdijas. Bet nezin kādēļ bērnudārzā gandrīz visu laiku viņš sēž viens pats, dažreiz bērni paķircina, ka lēni ģērbjoties, piemēram, nesauc kopā spēlēties.

Pirms trīs mēnešiem mēs pārcēlāmies uz citu pilsētas rajonu, nomainījām bērnudārzu. Es domāju, ka komunikācija nokārtosies, bet atkal ir tas pats stāsts. Uz pāridarījumiem atbildēt viņš nevar, pretī nedod, citi zēni viņu apceļ. Audzinātāja saka: "Negrib ar viņu draudzēties. Viņam nepatīk aktīvās spēles." Pagalmā viņš draudzējas ar diviem, par viņu vecākiem zēniem, ar viņiem manējam ir interesanti, viņi arī nāk pie mums ciemos. Kā noregulēt attiecības ar vienaudžiem?" pēc padoma "Parents" vaicā sešu gadus vecā dēla mamma Viktorija.

Atbild ģimenes psiholoģe Līna Kogana Lernere:

"Tagad jūsu dēlam patiešām nepieciešams vecāku atbalsts: pārcelšanās, adaptācija jaunajā dārziņā bērnam ir sarežģīti pārbaudījumi. Un svarīgi, lai viņš šajā brīdī justu, ka vecāki ir blakus.

Sarežģījumi attiecībās ar vienaudžiem var rasties visdažādāko iemeslu dēļ. Tās var būt īpatnības bērna uzvedībā: vienā gadījumā – kautrīgums, citos – pārmērīga agresija vai tas, ka bērns ātri aizvainojas. Tas var būt saistīts arī ar sociālo prasmju trūkumu. Dažreiz bērna intelektuālā attīstība būtiski aizkavē emocionālās sfēras attīstību, un tad bērnam var rasties grūtības iekļauties spēlē, piedalīties kopīgajā mijiedarbībā.

Ir svarīgi saprast, kā dēls pats redz šo situāciju. Ko viņš stāsta par to, kā veidojas viņa attiecības ar citiem bērniem. Vai viņš pats vispār to pārdzīvo, jūtas kā izstumtais – vai tomēr tas vairāk ir vecāku redzējums par situāciju? Kāda var būt izeja šādās situācijās? Stāsti viņam stāstus, kuru varoņi saskaras ar līdzīgiem sarežģījumiem, un kopīgi izdomājiet, kā iziet no šīm situācijām.

Pakonsultējies ar audzinātājām, iegūsti viņu atbalstu: viņa būs tava dēla palīgs adaptācijas periodā. Ja dārziņā ir pieejams psihologs, painteresējies par iespējām iziet uzvedības treniņus vai padomā par psihokorekcijas grupu nodarbībām.

Cik bieži pie jums mājās ir viesi? Ja ir šāda iespēja, uzaicini pie sevis draugus, kuriem ir bērni. Kā dēlam veidojas attiecības ar šiem bērniem? Var kopā ar dēlu pārspriest, vai viņš vēlētos pie sevis uzaicināt kādu draugu no dārziņa, aiziet kopā ar viņu kaut kur, piemēram, uz kino vai parku.

Organizē kaut kādas aktivitātes ārpus bērnudārza, kur dēlam varētu veidoties kādas draudzīgas attiecības. Tie var būt pulciņi, sporta treniņi: labs pedagogs spēj radīt iespēju savstarpējai sapratnei starp bērniem.

Izpētiet kopā ar bērnu viņa veiksmīgo pieredzi. Jūs arī savā vēstulē minat, ka dēlam ir draugi pagalmā. Interesanti, kā notikusi šī iepazīšanās, kā veidojušās attiecības, kas viņus vieno."

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus