Kas mums traucē draudzēties ar bērnu
Trauksme. Jebkurus bērna dzīves notikumus vecāki, pirmkārt, novērtē, raugoties no drošības viedokļa. Tādēļ viņiem ir grūti sadalīt bērnu entuziasmu attiecībā uz "sprādziena klasē" sarīkošanu vai "gonkām" uz velosipēda. Bērns, pēc sava stāstījuma reedzot vecāku reakciju un uzklausot tādas frāzes kā "Paldies, ka esi dzīvs" zaudē vēlēšanos dalīties ar vecākiem savos piedzīvojumos un idejās par jauniem varoņdarbiem.
Lai viņu nesarūgtinātu, sākotnēji pacenties vismaz uzklausīt, ko viņš stāsta, bet tikai pēc tam piedāvā citu alternatīvu viņa izvēlētajai bīstamajai izklaidei. Piemēram, ja bērnam patīk veikt straujus pagriezienus ar velosipēdu, palīdzi atrast drošu vietu un nodrošini, lai bērnam būtu aizsargķivere.
Zināšanu trūkums. Dzīves pieredze bieži vien vecākiem traucē paskatīties uz situāciju bērna acīm. Pieņemsim, mamma un tētis saprot, ka bērna "vislabākais" draugs izmanto viņa labsirdību un nepelna uzticēšanos. Cenšoties to paskaidrot bērnam, pieaugušais diez vai panāks vēlamo rezultātu, tāpēc, ka viņš ignorē pašu svarīgāko – pieķeršanos draugam.
Dzirdot no vecākiem neglaimojošas atsauksmes par biedru, bērns, pat pašam negribot, kļūst par opozicionāru. Jo, redz, īsti draugi vienmēr viens otru aizstāv! Atceries, ko tu dari, kad draudzene žēlojas par savu vīru – tu vienkārši viņu mierini, bet nemudini šķirties.
Vecuma starpība. Ja bērniem ar vecuma starpību divi trīs gadi ir visai grūti atrast kopīgu valodu, tad ko gan runāt par gadu starpību 20–30 gadi! Bērna neprognozējamībai un spontanitātei ir grūti sacensties ar racionālo pieaugušo.
Piemēram, bērnam patīk skaņa, ko rada krītoši klucīši, tādēļ viņš tos met no dīvāna, bet vecāki cenšas spēlei piedot attīstošu efektu un uzstājīgi pieprasa tos saskaitīt vai nosaukt to krāsas. Savaldot savus pedagoģiskos impulsus un attiecoties pret "bezjēdzīgo" spēli kā iespēju, kā atbrīvoties no sasprindzinājuma un nedaudz izklaidēties, tu bērna acīs kļūsi daudz pievilcīgāks draugs.
Draudzība izaugsmei
Ja ar mazu bērnu ir sarežģīti draudzēties "pa īstam", tas vēl nenozīmē, ka tā būs vienmēr. Dzīves laikā bērni un vecāki pakāpeniski mainās lomām. Iespējams, pēc pusgadsimta tavs mazulis lems, kādā sanatorijā tev vislabāk atpūsties un kādu cepuri nēsāt ziemas salā. Taču tas būs pēc tam, bet tagad ir jāsagatavo augsne tam, lai pavisam drīz jūs kļūtu par īstiem draugiem. Lūk, trīs mazi padomiņi!
Nekad bērnam nemelo. Ir daudz citu veidu izvairīties no atbildes uz kādu pāragri uzdotu vai neērtu jautājumu: var atjokot pretī vai sarunu novirzīt uz citu tēmu. Visus šos trikus bērns vēlāk pārdomās un sapratīs, bet, lūk, meli viņu ievaino un to dēļ uz ilgu laiku vari pazaudēt uzticēšanos!
Kopīgas intereses – viens no draudzības pamatakmeņiem, tādēļ patiesi interesējies par to, kas patīk tavam bērnam. Ja viņš ir aizrāvies ar dinozauriem, iemācies arī tu šos grūti izrunājamos nosaukumus.
Izvairies no izdabāšanas un vienkāršiem bērna draudzības iekarojumiem, piemēram, nepārdomātu izšķērdību un viņa gaitu nekontrolēšanu. Tomēr vecāki ir bērna vecākais draugs, un tas uzliek zināmu atbildību.
