Kā vecāki jauc bērna neapmierinātību ar manipulēšanu

Kā vecāki jauc bērna neapmierinātību ar manipulēšanu
Foto: Shutterstock

Bieži var dzirdēt, kā vecāki viens otram žēlojas: "Mans bērns ir tāds manipulators!", ""Viņš ar mani manipulē!", "Neļauj ar sevi manipulēt!". Vārds "manipulācija" stingri iekļāvies vecāku leksikā un bieži vien viņi patiesi tic, ka bērni ar viņiem manipulē. Bet, kad vecāki tā domā, tad viņiem rodas neapmierinātība, satraukums, aizvainojums un dusmas uz bērnu.

Par to, kas ir manipulēšana un ko darīt, ja arī tava atvase, tavuprāt, ir iecienījusi minēto metodi, lai panāktu sev vēlamo, portālā "Ipsyholog" stāsta bērnu un ģimenes psiholoģe Jekaterina Kesa.

"Kā viņš tā var?! Tik maziņš, bet jau manipulē ar mani?"

Tava pārliecība par to, ka bērns manipulē ar tevi, bloķē tavu spēju saprast, kas tieši notiek ar bērnu, redzēt, kādas vajadzības regulē šādu bērna uzvedību, kas viņam pietrūkst un ko viņš patiesībā vēlas. Psiholoģe mudina tikt skaidrībā ar šo jautājumu.

Kas ir manipulācija

Manipulācija ir slēpta psiholoģiska metode, kuras mērķis ir savās interesēs piespiest otru cilvēku izpildīt nepieciešamās manipulatora darbības. Cilvēks, kurš manipulē ar otru, ir mērķēts, lai tas otrs mainītu savu uzvedību viņam par labu. Tādējādi viņš var prognozēt, ko jutīs un darīs šis otrs cilvēks pēc manipulācijas.

Tāpat manipulators nevēlas, lai citi uzzinātu par patiesajiem viņa nolūkiem un jūtām. Viņš slēpj savus nolūkus un par tiem tieši nerunā. Savu patieso jūtu, domu un emociju slēpšana, kā arī fakts, ka savas vēlmes un lūgumi netiek izteikti tieši, ir spilgta manipulatora pazīme.

Kā bērns "manipulē"

Bērns vēl nav spējīgs slēpt savas emocijas un tās pārvaldīt. Visas viņa jūtas un emocijas tev ir kā uz delnas. Viņš tieši un atklāti pieprasa to, kas viņam nepieciešams un dusmojas, ja viņam kaut kas neizdodas. Nekādas slēptas psiholoģiskas metodes viņš neizmanto.

Tieši tāpat aptuveni sešu, septiņu gadu vecumā bērns nav spējīgs prognozēt cita cilvēka rīcību un reakciju, jo viņam gluži vienkārši vēl nav nobriedušas tās galvas smadzeņu daļas, kuras atbild par šo spēju. Sekojoši, viņš nevar izdomāt kaut kādas slēptas psiholoģiskas metodes un prognozēt, kādu efektu viņš atstās uz pieaugušo.

Kā vecāki jauc bērna neapmierinātību ar manipulēšanu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Un vēl – sekojoši, ja bērns ir neapmierināts ar kādu aizliegumu un vētraini protestē pret to – tā nav manipulēšana. Tā vienkārši ir neapmierinātība un protests, uzsver psiholoģe Kesa.

  • Vēl vienu interesantu viedokli atradīsi šajā rakstā, kur profesore Gunta Ancē skaidro – tāds fenomens kā bērnu niķi nepastāv!

Vecāku bieži pieminēti piemēri, kā bērns manipulē

Ja bērns sakreņķējas par to, ka nevari ar viņu pavadīt laiku un raud – tā nav manipulēšana. Tas ir kreņķis par to, ka viņš nevar ar tevi kopā paspēlēties.

Ja bērns nedara to, ko tu viņam lūdz, neklausa un strīdas – tā nav manipulācija. Tā ir spītība un vēlme pastāvēt par savu.

Ja bērns prasās tev uz rokām – tā nav manipulācija. Tā ir vēlme sajust emocionālo saikni ar mīļoto mammīti vai tētīti, sajust viņu uzmanību, rūpes un mīlestību.

  • Cik speciālistu, tik viedokļu. Lūk, šajā rakstā iepazīsties ar citas psiholoģes viedokli, kur viņā skaidro par vecāku kļūdām, kuras viņi pieļauj, ļaujoties izlutināta bērna manipulācijām!

Kā izvairīties no manipulēšanas

Problēma ir tajā, – kad tu sev skaidro bērna uzvedību ar vārdiem: "Viņš, mans manipulators" – viss tavas uzmanības fokuss uzreiz pāriet uz bērnu: "Viņš ir vainīgs", "Viņš ir manipulators". Sanāk, ka bērns rīkojas "slikti" un problēma ir viņā. Tu uzreiz sevi sajūti kā "Upuri", ar kuru netaisnīgi izrīkojas.

Vārdam "manipulē" tavā apziņā piemīt negatīva nokrāsa, un tas uzreiz noskaņo tevi pret bērnu, tā vietā, lai censtos viņu labāk saprast. Tā bloķē vēlmi saprast, kas patiesībā notiek ar bērnu, kāpēc viņš tā rīkojas, ko viņš patiesībā vēlas un kā viņam iespējams palīdzēt.

Tiklīdz tu sāc domāt, ka problēma ir bērnā – tas ir strupceļš. Tāpēc, ka praktiski vienmēr atbildība par bērna uzvedību gulstas uz vecākiem, patīk tev tas vai nepatīk. Un jāstrādā ir ar sevi un jāmaina ir pašam sevi, savas reakcijas un savi veidi, kā labāk sadarboties ar bērnu. Tad arī bērns mainīsies, ir pārliecināta psiholoģe.

"Mana bloga lasītāji rakstīja piemērus par to, kā bērns tīši mānās, izdomā, piemuļķo utt. Protams, bērni var mānīties. Bet tā nav manipulēšana šā vārda nozīmē, ko mēs izmantojam pieaugušo pasaulē. Piemēram, pieaudzis cilvēks var un prot tieši pateikt par saviem nolūkiem, bet, iespējams, nedara to, jo nevēlas tiešu un atklātu dialogu. Viņš nevēlas, lai viņam tiktu atteikts. Tādēļ viņš ķeras pie manipulācijām, "upurī" izsaucot parāda, vainas vai kauna izjūtas, piespiežot tam otram darīt tā, kā viņam vajag. Turklāt "upurim" bieži vien ir sajūta, ka viņš pats tā vēlas vai ir spiests tieši tā rīkoties," skaidro Kesa.

Kā vecāki jauc bērna neapmierinātību ar manipulēšanu
Foto: Palladius / cc

Bet bērns bieži vien nevar tieši pateikt un konkrēti paskaidrot, ko viņš grib. Vai nu viņam pietrūkst valodas krājuma, vai arī viņam vēl nav pašanalīzes spēju, vai arī viņš vispār nesaprot, ko patiesībā grib vai nezina, kā to pateikt. Tāpēc arī viņš uzvedas tā, kā uzvedas. Viņam vienkārši nav izvēles. Un tās nav slēptas psiholoģiskas metodes un nav nekādas manipulācijas vārda vistiešākajā nozīmē.

Māci bērnam tieši izteikt savas vēlmes, runāt par savām jūtām, izteikt savu neapmierinātību. Bet to, kas tev šķiet manipulēšana, nosauc par "bērnu viltību". Tas būs daudz taisnīgāk.

Tiklīdz tu sāksi izprast patiesos, dziļākos bērna uzvedības iemeslus, tā dusmas uz viņu atkāpsies, bet tā vietā nāks līdzjūtība, izpratne un vēlme bērnu atbalstīt un palīdzēt viņam.

Cerams, ka tev kļuva skaidrs, ka mazi bērni pagaidām neprot manipulēt, uzsver Kesa.

  • Te atradīsi 14 bērnu viltības, kā panākt savu! Tieši tā – viltības.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!