Mamma ar skumjām atminas savu bērnību ar vienīgajiem ziemas zābaciņiem, bet savam mazulim viņa var iegādāties vairākus nevajadzīgus pārus. Ja tētis savā bērnībā tā arī dāvanā nedabūja tik ļoti kārotās slidas, tad droši vien tās būs viņa dēlam. Tā pieaugušie cenšas nomaskēt kompleksus, kas saistīti ar nabadzību pašu bērnībā. Lai gan dažreiz mēdz būt arī citi scenāriji, daudz slimīgāki.
Dzīve režīmā "no algas līdz algai" piespiež bērnam atteikt arī patiešām vajadzīgus pirkumus, tādēļ "Letidor" konsultējies ar speciālistiem, lai tiktu skaidrībā, kā tad bērnam izskaidrot materiālās grūtības ģimenē, kā to izdarīt pareizi, lai bērniem nerastos kompleksi, un vai vispār bērnam drīkst teikt, ka "mūsu ģimene ir nabadzīga". Šos jautājumus no dažādām pusēm aplūko psiholoģes Polīna Smirnova un Olga Caplina.
Visi pieaugušie saprot, ka nauda – tā ir ne tikai iespēja nopirkt nepieciešamo dzīvei, bet vēl tas ir komforts, cieņa, drošība, augsta pašapziņa utt.
Bērnam ģimenes sociālais statuss tiek uztverts dabiskā veidā – viņam šķiet, ka tā dzīvo visi cilvēki. Tomēr bērns pieaug, iziet sabiedrībā – bērnudārzā un skolā, un konstatē, ka viņa ģimene var atšķirties no vienaudžu ģimenēm. Atšķirība finanšu iespējās kļūst acīmredzama, un te bērns sāk uzdot neērtus jautājumus.
- Ar vērtībām, kas vecākiem jāiemāca saviem bērniem, ja runājam par naudu, vari iepazīties šeit.
Kā atteikt pirmsskolas vecuma bērnam pirkumu, ja šim mērķim nepietiek naudas
Ja bērns vēl ir pirmsskolas vecumā, viņš vēl nesaprot sakarību "nauda-lietas". Viņš neapzinās, ko nozīmē daudz vai maz naudas, tādēļ skaidrojumiem par naudas trūkumu ir jābūt īsiem, maksimāli saprotamiem.
Taču, ja vecāki neargumentēs pirkuma atteikumu, bet vienkārši pateiks: "Nepirkšu, tāpēc, ka nepirkšu!", "Nopirkšu nākamreiz", "Tev šī lieta nav vajadzīga", tad bērns pastāvīgos atteikumus sāks uztvert kā necieņu pret viņa personību. Viņam šķitīs, ka vecāki viņu nemīl, par kaut ko soda vai vienkārši ir vienaldzīgi.
Par to, ka ģimenē ir maz naudas, ir jārunā obligāti. Bērnam ir jāsaprot, ka mamma un tētis nevar nopirkt lietu nevis tāpēc, ka bērns nebūtu to pelnījis, bet tāpēc, ka tās iegādei vienkārši nav naudas. Protams, mazulis pavaicās: "Kāpēc mums nepietiek naudas?" Un te nu ir vērts paskaidrot, ka "mūsu ģimene ir trūcīga" vai, ka "mamma un tētis maz pelna".
Labāk pateikt bērnam, ka tagad nauda ir vajadzīga kaut kam svarīgākam visai ģimenei, tam, kam ir lielāka nozīme, runājot par visiem ģimenes locekļiem. Bet kas tas ir – remonts mājās vai ārstēšanās kurss vectētiņam – izlem pats, atkarībā no ģimenes situācijas.
Nav vēlams salīdzināt materiālo situāciju ģimenē ar citiem, piemēram, daudz nabadzīgākām ģimenēm. Tas bērnam var veidot nepareizu priekšstatu par pasauli, veicināt pārākuma vai gluži pretēji – nepilnvērtības sajūtu.
Un nekādā gadījumā savu atteikumu kaut ko nopirkt nevar attaisnot ar to, ka "mūsu valstī bagāti dzīvo tikai zagļi un krāpnieki".
- Kā pareizi bērnam iedot kabatnaudu? Par to lasi šajā rakstā.
Kā runāt par finanšu grūtībām ar pusaudzi
Runāt par reālo finanšu situāciju ģimenē var tikai, sākot no pusaudžu vecuma, kad bērnam veidojas apzināta attieksme pret naudu, kad bērns ir spējīgs saprast loģisko ķēdīti: darbs–alga–vērtība–pirkums.
Un runāt ar pusaudžiem noteikti vajag, jo tieši viņi ir īpaši ievainojami, jo šajā vecumā ir ļoti liela nozīme noteiktu lietu esamībai, kuras jau ir vienaudžiem.
Atceries, ka ar pusaudzi ir jārunā tā, lai viņam neveidotos pret vecākiem necienīga attieksme kā pret cilvēkiem – neveiksminiekiem, kuri nav spējīgi būt veiksmīgi un materiāli nodrošināti.
Labāk naudas trūkumu skaidrot ar pārejošām grūtībām, kas izveidojušās kaut kādu apstākļu sakritības dēļ, piemēram, darba zaudēšanu. Bet noteikti bērnam sniedz perspektīvu, ka viss nokārtosies, un ģimenē būs iespējams nopirkt visu ne tikai nepieciešamo, bet arī citas lietas.
Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no pašu vecāku attieksmes par materiālajiem ienākumiem. Ja vecāki galēji bezcerīgi un depresīvi novērtē savu stāvokli, tad gribot vai negribot šīs sajūtas tiek nodotas arī bērnam. Tādēļ pacenties šajā jautājumā būt optimists.
- Ko darīt, ja pusaudzis bez atļaujas no tava maka izķeksēji naudu, lasi te.
Kas bērnam jāzina par ģimenes budžetu
Lūk, dažas rekomendācijas, kā pareizi ar bērnu apspriest finanšu grūtības ģimenē!
- Ģimenes budžetam jābūt pārredzamam arī bērnam, tāpat kā ģimenes prioritātēm. Līdz bērnam ir jānogādā informācija par to ģimenes budžeta daļu, kas tiek tērēta viņa uzturēšanai un izklaidēm. Svarīgi, lai visiem ģimenes locekļiem, ieskaitot bērnu, būtu sajūta, ka nauda ģimenē tiek tērēta līdzvērtīgi.
- Ar bērnu apspried jebkuras dzīves situācijas. Neviens nav pasargāts no pārbaudījumiem: slimībām, naudas trūkuma, tuvinieku zaudējuma, atlaišanas no darba utt.
- Mierīgi bērnam paskaidro, ka ģimenei patlaban nav pa spēkam iegādāties dārgu lietu, kuru bērns lūdz. Ja tu piekrīti, ka lieta bērnam ir nepieciešama, apspriediet, kad pirkums būs iespējams.
- Kā variantu var bērnam piedāvāt sakrāt naudu vēlamās lietas iegādei. Ja tomēr šādi priekšmeti, ko bērns lūdz, mājās jau ir gana daudz, lielas nepieciešamības to iegūt nav, bet viņš tāpat pieprasa jaunu, liec saprast, ka tu neplāno pirkt to, kas jau viņam ir.
- Lai izvairītos no bērna histērijām veikalā, atsakot iegādāties kādu mantu, vēlams ar atvasi vienoties jau mājās. Paskaidro, ka tagad jums ir nedaudz naudiņas un tā tiks tērēta tikai lietām, ko esi iekļāvis nepieciešamo pirkumu sarakstā, ko sagatavoji jau mājās.
- Bērniem ir jāsaprot, ka lielīties ar vecāku ienākumiem nevajadzētu, tieši tāpat kā sūdzēties par ģimenes trūcīgajām finanšu iespējām.
