Nav noslēpums, ka sliktais stress negatīvi ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, taču reizēm tā sekas var būt ļoti nopietnas, veicinot gan dažādu atkarību veidošanos, gan vardarbīgas izpausmes. Par šiem un citiem ar slikto stresu saistītiem aspektiem sociālās kampaņas "Stresam Nē!" īstenošanas gaitā stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Stress var būt gan labs, gan slikts
Labā stresa pamatā ir labās, pozitīvās emocijas, taču robeža starp labo un slikto stresu katram cilvēkam ir sava. Runājot par slikto stresu, jāteic, ka katram tas var izpausties citādāk. Vienam par slikto stresu var liecināt sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un nelaba dūša, citam – reiboņi, ģīboņa sajūta un tirpšana visā ķermenī. Tāpat var rasties pēkšņa miegainība un trauksmes sajūta, pat caureja – iespējamību ir ļoti daudz.
Ja negatīvais stress ir ilgstošs, tad noteikti nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie zinoša speciālista. Šo problēmu nerisinot, tā var pāraugt nopietnākās atkarībās, piemēram, alkohola, datorspēļu, azartspēļu vai pat narkotisko vielu atkarībā, kā arī veicināt vardarbīgas izpausmes. Tāpat ilgstoša sliktā stresa rezultātā var rasties vai saasināties dažādas psihiskās saslimšanas.
Sliktā stresa sekas
Ir cilvēki, kuri paši veiksmīgi pārvar savas negatīvās emocijas – tas nozīmē, ka viņu adaptācijas spējas ir ļoti labas. Diemžēl ir arī tādi gadījumi, kad negatīvā stresa rezultātā rodas jau iepriekšminētās atkarības (alkohola, datorspēļu, azartspēļu utt.), kas savā veidā dod šim cilvēkam mierinājumu, relatīvu mieru, un viņam šķiet, ka var necīnīties ar problēmas "sakni".
Smagākās situācijās ilgstošs negatīvais stress var izraisīt pat depresiju, kas var noritēt dažādās formās un pakāpēs. Var rasties arī domas par pašnāvību. Šādos gadījumos obligāti ir jāmeklē palīdzība pie speciālista – ģimenes ārsta, psihiatra vai ārsta-psihoterapeita. Ļoti bieži šīs problēmas pārvarēšana ir komandas darbs, un nereti ārsts cilvēkam ieteiks lietot arī speciālus medikamentus.
Tāpat sliktais stress var veicināt arī vardarbību. Īpaši, ja šīs negatīvās, ilgstošās emocijas ir ģimenē. Cēloņi šīm negatīvajām emocijām var būt dažādi. No tām cieš gan vīrs un sieva, gan bērni un attiecības kopumā. Stresa avots var būt arī ekonomiskais stāvoklis, tas, ka kāds no ģimenes locekļiem ilgstoši ir bez darba, vai arī tas, ka abi ir bezdarbnieki. Šādās sliktās sociāli ekonomiskajās situācijās diemžēl nereti rodas arī seksuālā vardarbība. Tās upuri visbiežāk ir paši neaizsargātākie ģimenes locekļi – bērni, pusaudži, arī sievietes. Protams, var gadīties, ka upura lomā nonāk arī vīrietis, tiesa, daudz retāk.
Ko tad darīt
Pats svarīgākais, ko darīt, lai sliktajam stresam neļautu ietekmēt savu dzīvi, – jau pašā sākumā mēģināt paškritiski novērtēt un novērst šo stresu. Protams, ne vienmēr to ir iespējams izdarīt. Ļoti daudz atkarīgs arī no cilvēka izglītības līmeņa – cik daudz viņš lasa grāmatas vai gūst informāciju internetā, televīzijā. Tāpat dažkārt sev nepieciešamās atbildes var saņemt arī, vēršoties pēc padoma pie kaimiņiem, draugiem un ģimenes locekļiem. Pats svarīgākais noteikti ir saņemt ģimenes atbalstu, uzsver ārste.
Tāpat sliktā stresa pārvarēšanā ļoti nozīmīga ir cilvēka attieksme pret to, no kā atkarīgs, vai slikto stresu izdosies pārvarēt ātri vai tam būs nepieciešams ilgāks laiks. Iespējams, ka to var uzveikt, piemēram, mainot dzīvesveidu vai savus paradumus, izguļoties un veselīgi dzīvojot, kā arī profilaksei lietojot magniju saturošus līdzekļus, kas labi palīdz novērst slikto stresu. Taču tāpat iespējams, ka sliktā stresa cēloņi ir meklējami dziļāk, un, ja pēc šīm divām nedēļām arvien situācija nav uzlabojusies, jāmeklē palīdzība pie speciālista – ģimenes ārsta, ārsta-psihoterapeita, psihosomatologa, psihiatra.
