Bērns negrib slikti uzvesties

Kādēļ audzināšanas nolūkos nedrīkst un nevajag biedēt bērnu ar raganām un zobgraužiem
Foto: Shutterstock


Protams, viens vienīgs gadījums diez vai radīs dziļu traumu uz visu bērna dzīvi, lai gan daudz kas ir atkarīgs no emocionālās spriedzes un bērna gūtajiem iespaidiem konkrētā situācijā. Taču, diemžēl, visbiežāk vecāki bērnam draud ne jau vienu reizi vien. Biedēšana ir visai izplatīta audzināšanas metode, secina pedagoģe.

Vairumā gadījumu, kad vecāki uz bērna nevēlamu uzvedību reaģē ar draudu izteikšanu, tā vietā, lai paskaidrotu, kas tieši ir slikti un kā to labot, pieaugušais sniedz neskaidru/negatīvu situācijas novērtējumu (neesi kaprīzs, skops) vai pieprasa to, ko nav iespējams izpildīt tikai pēc paša vēlēšanās, piemēram, aizmigt un nomierināties.

Parasti bērnam nav nolūka uzvesties slikti: viņš uzvedās tā, kā spējis izdomāt. Viņam ir vajadzības, kuras viņš vēlas apmierināt, taču nezin kā, vai arī ir emocijas, kuras viņam pašam nesagādā prieku. Kamēr vecāki nav parādījuši, kā jāuzvedas pareizi, bet bērns to vēl nav sapratis un atcerējies, neskaidri: "Pārstāj uzvesties slikti, ja nē…, tad…" vairāk līdzinās vēstījumam – "pārstāj darboties, pārstāj būt pats". Tā vietā, lai bērnam palīdzētu tikt skaidrībā, kā viņš var uzvesties, pieaugušie bērnam māca vai nu atgrūst pašam savu "es", vai arī "likvidēt" dažas bērna emocijas. Tas ir nopietns sitiens pašapziņai, ticībai savas personības vērtībai un veiksmīgumam, skaidro pedagoģe.

Lielākā daļa vecāku neapzinās, cik maz bērns spēj iemācīties, kamēr viņš baidās. Bērna galvas smadzenes, kas joprojām attīstās, stresa situācijā koncentrējas uz to, ko viņš jau prot, bet nevis, lai apgūtu kaut ko jaunu. Viņš visus spēkus velta "izdzīvošanai", pat ja situācija nav bīstama, bet tikai novērtēta kā apdraudoša. Bailes labi māca tikai vienu – turēties tālāk no visa, kas ir saistīts ar briesmām. Izdarīt daudz sarežģītākus secinājumus bailes kavē.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!