Visi pāra orgāni cilvēkam ir pakļauti asimetrijas funkcijām – kājas (motorās funkcijas), redze, dzirde, oža, garša. Cilvēka ķermenis veselumā ir ideāls. Pilnīgi simetriska labā ķermeņa daļa ir spoguļa atspulgs kreisajai. Arī cilvēka iekšējie orgāni ķermenī ir izkārtoti precīzi, īpaši muskulatūra un skelets.

Visi pāra orgāni (nieres, plaušas, olnīcas) funkcionāli ir simetriski un veic identiskas darbības. Tikai sirds un aknas izveido it kā līdzsvara šūpoles – sirds kreisajā pusē, aknas labajā pusē. Bet kā ar rokām? Rokas ir īpašas – tās ir pāris un tomēr darbojas katra citādi. Roku kustības pilnībā kontrolē centrālā nervu sistēma. Arī kājas, ausis un acis var izpaust kreilību.

1865. gadā franču antropologs un ķirurgs Pols Broks konstatēja: "Es zinu!" Mēs runājam ar kreiso smadzeņu puslodi." Viņš atklāja, ka runas centrs smadzenēs atrodas pieres daļā kreisajā smadzeņu puslodē. Kreiso puslodi nosauca par dominanti (svarīgāko). Funkcionālā asimetrija par vadošo roku noteica labo. Jāsecina – katrs smadzeņu puslode ir dominante, jo katrai no tām ir īpašas funkcijas.. Tās katra veic dažādus psihiskus procesus. Raksturojot kreiļu un labroču atšķirības, var teikt, ka vienu un to pašu uzdevumu kreilis un labrocis atrisina atšķirīgi, bet iznākums ir pareizs. Piemēram, augstāko matemātiku var risināt kā algebru (kreisā smadzeņu puslode domā ar formulām), un kā ģeometriju (labā puslode pasauli uztver tēlos). Augstāko matemātiku – diferencēto un integrēto – gandrīz vienlaicīgi izstrādāja reizē divi zinātnieki – Īzaks Ņūtons (1643-1727) – fiziķis, matemātiķis, cilvēks kreilis, kurš pasauli uztvēra tēlos, un Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1646-1716) – loģikas pētnieks, kas izmantoja pētījumos algebru.

Raksturojot kreiļu un labroču atšķirības, var teikt, ka vienu un to pašu uzdevumu kreilis un labrocis atrisina atšķirīgi, bet iznākums ir pareizs.

Alberts Einšteins (1879-1955) – ģeniāla kreiļa piemērs. Viņš spēja pretrunīgus faktus apvienot vienā veselumā un veikt izcilu atklājumu. Taču Einšteina attīstība neritēja tik gludi. Gandrīz līdz četru gadu vecumam viņš nerunāja. Matemātika nepadevās. Arī fizikā un svešvalodās bija nesekmīgs, viņš pameta skolu nesekmības dēļ. Laikam ritot, pateicoties uzcītībai un oriģinālajai domāšanai, viņš vēlāk kļuva par Nobela prēmijas laureātu.

Vētrainie kreiļi

Daži zinātnieki apraksta kreiļus kā ļoti nemierīgus, kautrīgus, neuzņēmīgus, ar noslieci uz vainas sajūtu, rupjus, nepraktiskus, ar zemu intelekta līmeni, sliktu motorisko koordināciju un zemu sekmību skolā. Bet vai šīs īpašības nepiemīt arī labročiem? Kreilis neatšķirsies no labroča ikdienā, bet stresa situācijā noteikti atklāsies psihes nenoturība.

Ir arī pretējs viedoklis – kreilis daudz vienkāršāk uztver svešu vidi un spēj adaptēties jaunos apstākļos. Krievu zinātnieks V. Aršavskis izpētījis: ja spējīgos bērnus-kreiļus nelauž, viņi var uzrādīt spējas matemātikā un īpašas spējas arhitekta profesijā, izcelties ar stabilu psihi. Piemēram, 1976. gadā starp pētītajiem arhitektūras fakultātes studentiem Amerikā kreiļu bija 21 procents.

Kreiļu raksturojums: no labročiem atšķiras ne tikai ar spītību
Foto: Shutterstock

Tiek analizēta arī oriģinalitātes spēja radošā darbā kā kreiļu prioritāte. Kreiļi precīzi (labāk nekā labroči) varot noteikt attālumu līdz priekšmetam zem ūdens (tātad – attīstīta orientācija apkārtnē). Īpaši tiek pieminētas kreiļu spējas sportā. Kā piemērs minēts bokss. Bokseri kreiļi tiek dēvēti par "ašajiem divročiem", viņi saņem 35-45 procentus no visām zelta medaļām šajā sporta veidā. Arī slavenie tenisisti Džons Makinrojs un Džimijs Konorss ir kreiļi.

Kreiļi parasti ir kustīgi, pēc rakstura "vētraini". Šis trauksmainais raksturs nereti izraisa nevajadzīgas problēmas, stresus, pat psihisku nelīdzsvarotību.

Kā sarunā ar portālu "Cālis" atzīst pedagoģe Evija Leimane, bērns – kreilis ar daudz ko atšķiras no saviem vienaudžiem un ne tikai ar spītību. Parasti tie ir īpaši mākslinieciski apdāvināti un ļoti emocionāli bērni. Pastāvot pat uzskats, ka no trīs gadu vecuma kreiļi daudz labāk nekā viņu vienaudži zīmē un veido. Nereti kreiļiem ir ļoti labas muzikālās dotības un pat absolūtā dzirde.

Kreiļi parasti ir kustīgi, pēc rakstura – vētraini. Šis trauksmainais raksturs nereti izraisa nevajadzīgas problēmas, stresus, pat psihisku nelīdzsvarotību. Garastāvoklis viņiem mainīgs, tas nereti dienas gaitā pasliktinās, tad atkal uzlabojas. Var rasties pat apātija.

Nelīdzsvarotais garastāvoklis izskaidrojams ar to, ka kreilim aktīvāka ir labā galvas smadzeņu puslode. Kā zināms noskaņojumu kontrolē abas galvas smadzeņu puslodes. Pacilātība un prieks ir kreisās smadzeņu puslodes un zemgarozas pārziņā, bet apātija – labās smadzeņu puslodes kontrolē.

Nelīdzsvarotība sevišķi raksturīga jaunākajam skolas vecumam. Uzmanība vairākumam kreiļu nav noturīga, zināmas grūtības sagādā tās pārslēgšana, bieži sastopama tāda īpatnība, kā atmiņas vājums. Dominējošā ir redzes atmiņa, norāda speciāliste.

Kreiļi ļoti labi veic darbus, kuros vajadzīga liela precizitāte. Tādēļ kreiļu vidū ir daudz arhitektu, mākslinieku, skulptoru.

Īpaši jāpiemin kreiļu bagātā iztēle. Viņiem ir nosliece uz radošu darbu, kas saistīts ar daudzveidību. Labi attīstīta telpiskā iztēle. Kreiļi ļoti labi veic darbus, kuros vajadzīga liela precizitāte. Tādēļ kreiļu vidū ir daudz arhitektu, mākslinieku, skulptoru. Slikti padodas monotons darbs, tādēļ ieteicama bieža darbības maiņa.

Kreiļu raksturojums: no labročiem atšķiras ne tikai ar spītību
Foto: Aaron Burden / cc

Visi bērni – kreiļi ir daudz emocionālāki par labročiem. Viņi ir viegli iespaidojami un ievainojami, tādēļ viņi daudz vairāk ir pakļauti dažādām ietekmēm. Kreiļiem baiļu sindroms ir sastopams 5-7 reizes biežāk nekā labročiem. Viņi nereti pārdzīvo emocionālu spriedzi, ko bieži vien var uzskatīt par īstu slimību, kas ieguvusi nosaukumu dekstrastress. Kreiļiem raksturīgs augstāks satraukuma līmenis. Kreiļi ir jūtīgāki pret medikamentiem, bērnībā vairāk alerģisku saslimšanu.

Fiziski kreiļi parasti ir smalki veidoti, šauriem pleciem, reti ar masīvu muskulatūru. Kustībās strauji, bet ekonomiski patērē savu enerģiju, tādēļ šķiet nenogurdināmi.

Bērniem - kreiļiem baiļu sindroms ir sastopams 5-7 reizes biežāk nekā labročiem.

Pēc pārbaudēs (ar testu un izmēģinājumu) iegūtajiem rezultātiem ir secināts, ka izteiktajiem kreiļiem ir vērojamas dažas anatomiskas īpatnības, proti:

  • kreisās rokas plauksta ir nedaudz lielāka par labo;
  • nagi nedaudz platāki ir kreisajai rokai;
  • mīmikas muskulatūra labāk izteikta kreisajā pusē; pieaugušam kreilim vēnas kreisajā rokā ir spēcīgāk attīstītas;
  • šķielēšana sastopama 34 procentiem bērnu- kreiļu;
  • runas traucējumi – aptuveni diviem bērnu - kreiļu.

Ir jāņem vērā arī bērnu-kreiļu telpiskās uztveres īpatnības, kas izpaužas un bieži vien atklājas tikai skolā, mācību procesa laikā. Tās ir:

  • jēdzienu "pa labi", "pa kreisi" neizpratne vai nepilnīga izpratne;
  • nespēja veikli sevi organizēt darbam
  • lēns darba temps.

Telpiskās uztveres īpatnības līdzīgi atklājas arī dažādu mācību priekšmetu apguvē.

Materiāla tapšanā izmantota Vitas Šatohinas grāmata "Mans bērns ir kreilis" ("Pētergailis") un portāla "Cālis" arhīvs.