Mazulim pārtikas alerģija: kā atpazīt un no kādiem produktiem tā visbiežāk veidojas

Mazulim pārtikas alerģija: kā atpazīt un no kādiem produktiem tā visbiežāk veidojas
Foto: Shutterstock

Pārtikas alerģijas rodas, kad ķermenis reaģē uz nekaitīgiem ēdienu proteīniem, olbaltumvielām. Pārtikas alerģijas izpausmes rodas neilgi pēc tam, kad ēdiens ir apēsts. Reakcija var būt mērena vai pat smaga. Reizēm ir grūti noteikt, vai tā ir alerģijas izpausme vai kāda cita kaite. Vecākiem būtu jāzina, kā atšķirt šīs izpausmes, uzsver Egils Zālītis, bērnu pediatrs, Hārvardas Medicīnas fakultātes pediatrijas rezidentūru beidzis "Massachusetts General" slimnīcā Bostonā.

Par izplatītākajām pārtikas alerģijas pazīmēm un simptomiem Zālītis izglītoja topošos un jaunos vecākus portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgi veidotās Vecāku skolas pirmajā lekcijā, kurā uzmanība tika vērta uz bērna uzturu pirmā dzīves gada otrajā pusgadā.

Pārtikas alerģijas pazīmes, simptomi

  • Nātrene - sarkani izsitumi, kas līdzinās odu kodumiem;
  • Niezoši izsitumi;
  • Ekzēma;
  • Pietūkums;
  • Pampumi;
  • Apgrūtināta šķaudīšana;
  • Sēkšana;
  • Slikta dūša, kādreiz pat vemšana;
  • Caureja;
  • Bālums.

Pārtika var izsaukt simptomus, kuri līdzinās alerģijām, bet tomēr neatbilst tām. Piemēram, saindēšanās ar pārtiku, ko izraisa baktērijas bojātos pārtikas produktos. Simptomi ir izteiktāki, kā, piemēram, vēdersāpes, nemitīga vemšana, caureja un pat drudzis.

Medikamentu iespaids – kofeīns sulās vai šokolādē, kad mazulis kļūst nemierīgs, uzbudināts.

Ādas kairinājums, ko izsauc apelsīnu sula vai tomāti.

Zīdaiņa vecumā arī pārmērīgs cukura daudzums sulās var izsaukt caureju.
Laktoze – cukurs piena produktos, kas var izraisīt nepanesību, kā, piemēram, vēdersāpes, caureja, vēdera uzpūšanos, gāzītes un sliktu dūšu.

Pārtika, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

  • Govs piens;
  • Zemesrieksti;
  • Soja;
  • Kvieši;
  • Riekstkoku rieksti (lazdu, piemēram);
  • Jūras veltes.

No 80 līdz 90 procentiem alerģijas mēdz būt pret olām, pienu, kviešiem un soju, tās parasti pazūd līdz piecu gadu vecumam. Citas alerģijas tik ātri neizzūd, ir ilgstošas, piemēram, alerģijas uz zemesriekstiem, citiem riekstiem un jūras veltēm.

Banānu nice cream ar zemesriekstiem
Foto: Shutterstock

Jaunākie pētījumi, ieteikumi, kā novērst zināmas pārtikas alerģijas

Lai gan Latvijā tik plaši ēdienkartē netiek iekļauti zemesrieksti un no tiem gatavoti produkti, tomēr pieaug tendence uz latviešu galda likt daudzās citās valstīs iecienītus ēdienus. Tā, piemēram, pēdējo 10 gadu laikā zemesriekstu alerģijas izplatība rietumu valstīs ir dubultojusies.

Alerģija uz šo produktu ir īpaši izplatīta bērnu vecumā. Vēl nesen pediatri brīdināja vecākus savus mazuļus līdz 2 -3 gadu vecumam nebarot ar zemesriekstiem, jo tie var izraisīt alerģiskas reakcijas. Pat ļoti neliels daudzums zemesriekstu var izraisīt nopietnu reakciju. Reakcijas var atšķirties no vieglām līdz pat dzīvībai bīstamām: izsitumi, nātrene, nieze, ādas pietūkums, gļotādu uztūkums mutē un rīklē, sēkšana, caureja, vemšana, vēdera krampji, zems asinsspiediens, anafilaktiskais šoks, pat nāve.

Tomēr jaunākie pētījumi rāda, ka, uzsākot ēdināt mazuli no 4-6 mēnešu vecuma ar zemesriekstu maisījumu, tiek stipri pazemināts risks uz alerģiju pret zemesriekstiem nākotnē. Kā radās šie jaunie ieteikumi? Zālītis skaidro, ka pētījumā tika atklāts, ka tiem dalībniekiem, kuri tika baroti ar zemesriekstu produktiem, alerģija uz zemesriekstiem bija trīs procentos gadījumu. Turpretim tai grupai, kurai bija liegts zemesriekstu saturošs ēdiens, alerģija uz zemesriekstiem bija 17 procenti jeb piecas reizes augstāks risks.

Tas nenozīmē, ka tagad visus mazuļus var sākt barot ar zemesriekstu saturošiem produktiem, uzsver Zālītis.

Stingri jāiegaumē sekojošās kontrindikācijas pret zemesriekstu produktu pielietošanas zīdaiņa uzturā:

  • Ja mazulim vai bērnam pēc riekstviestu ēšanas radušies izsitumi;
  • Ja kādam ģimenes loceklim ir pārtikas alerģija, it sevišķi alerģija uz zemesriekstiem;
  • Mazulim ir citas pārtikas alerģijas, ekzēma vai alerģiju pazīmes, simptomi.

Bērniem, uz kuriem var attiecināt trīs iepriekšminētās lietas, ieteicams veikt konsultāciju un analīzes pie alergologa un gaidīt šī speciālista ieteikumus.

Citā pētījumā, kas tika veikts Zviedrijā, tika atklāts, ka tiem bērniem, kuri no zīdaiņa vecuma līdz 12 gadu vecumam baroti ar zivīm, risks uz vispārējām alerģijām bija par 25 procentiem zemāks nekā tiem bērniem, kuri netika baroti ar zivīm šajā vecumā. Saprotams, ka jāizvairās arī no pārmērīga dzīvsudraba patēriņa un ieteicams ēst tikai tās zivis, kurām ir mazāks dzīvsudraba sastāvs, kā piemēram, menca, tilapija un sams, rekomendē pediatrs.

Nākamā Vecāku skolas lekcija notiks 15. martā. Tajā gan pediatrs Zālītis, gan klīniskā bērnu un ģimenes psiholoģe Kristīne Dūdiņa stāstīs par to, kā attīstīt bērna intelektu un nepārdozēt modernās tehnoloģijas. Savukārt šeit vari iepazīties vēl ar pārējo nodarbību tematiem, bet te redzēsi, kā noritēja pirmā lekcija.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti