Foto: Shutterstock
Sievietes dzīvē svarīgi ir ne tikai grūtniecības deviņi mēneši, bet arī pēcdzemdību periods, kurā māmiņām ir jāgūst spēki un jāizveido saikne ar bērnu. Dažādās valstīs novērojamas atšķirīgas paražas, kā sievietes atlabst pēc bērna laišanas pasaulē. Lielākoties raksturīgās iezīmes saistītas ar valstu ģeogrāfisko stāvokli vai seniem paradumiem, kas tiek pielietoti arī mūsdienās.

Portāls "Scary Mommy" aplūkojis, kādas ir raksturīgākās pēcdzemdību perioda tradīcijas dažādās valstīs. Savukārt "Cālis" papildina ar informāciju par to, kāds pēcdzemdību periods ir Latvijā, par ko patiesībā pēdējos gados gana daudz tiek runāts, bet risinājumi nav atrasti – dažādu iemeslu dēļ, tostarp, nepietiekamā budžeta finansējuma. Runa ir par to, ka jaundzimušajiem aprūpe ir pietiekami laba, bet par jauno mammu veselību un labsajūtu īsti neviens speciālists nav atbildīgs.

Bērna kopšanas atvaļinājums tiek piešķirts daudzās valstīs, bet atšķirīgs ir laika periods. Piemēram, ASV māmiņas darbā un ierastajā darba ritmā atgriežas teju dažas dienas pēc bērna nākšanas pasaulē, tādēļ tiek uzskatīts, ka amerikāņu sievietes izjūt lielāku pārbaudījumu un grūtības, nekā citu nacionalitāšu pārstāves. Viņas mēdz būt ļoti aizkaitinātas, ja kāds pieminēs jebko par atlabšanas periodu, jo viņām tāda nepastāv. Darbā jāatgriežas neilgi pēc dzemdībām un nesanāk laika domāt par enerģijas atgūšanu – gan fiziskā, gan emocionālā ziņā.
Foto: Ilustratīvs foto/ Shutterstock

Savukārt Ķīnā sievietēm ar bērnu mājās atļauts pavadīt mēnesi, kura laikā ir jāievēro dažādi norādījumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Liela uzmanība tiek pievērsta māmiņas uzturam, lai pastiprinātu krūšu dziedzeru darbību un veicinātu mātes piena veidošanos. Lai zīdīšanas laikā piena būtu gana daudz, māmiņām nepieciešams uzturā lietot zupas un buljonus. Stingri aizliegts ēst neapstrādātus, nepagatavotus augļus un dārzeņus, kā arī dzert aukstu ūdeni. Tāpat nav vēlams, ka sieviete pārlieku daudz mazgājas, jo tādējādi var novājināt imūnsistēmu un biežāk slimot, tā tiek uzskatīts šajā Austrumu valstī.

Atpūšoties sieviete atjaunojas un sniedz nozīmīgu atbalstu mazulim. Pēdējā laikā novērojama izteikta tendence, ka ķīniešu sievietes pēcdzemdību posmu izvēlas pavadīt viesnīcā, nevis kopā ar ģimeni. Interesantu pieredzi par Ķīnu atradīsi šajā stāstā, kur latviete Laura Belēviča stāsta par savu dzīvi šajā tālajā valstī, kur pasaulē laidusi arī divus no trim bērniem.

Jaunās māmiņas Francijā pēc izrakstīšanās no slimnīcas saņem medicīnisko palīdzību no medmāsām. Ja nepieciešams, ārstniecība tiek veikta gan mātei, gan jaundzimušajam. Lai palīdzētu ķermenim atkopties pēc piedzīvotajām pārmaiņām, tiek izrakstīti vajadzīgie medikamenti un veiktas procedūras.
Foto: Shutterstock

Mūsdienās ir valstis, kurās vēl pastāv aizvēsturiskas tradīcijas, viena no tādām ir Indija. Mājas apstākļos tiek pagatavoti ārstniecisko augu uzlējumi, kurus izmanto mazgāšanās laikā ziepju vietā. Ne tikai mazgāšanās atjauno sievietes veselību pēc dzemdībām, bet arī ķermeņa masāža ar speciāliem eļļas maisījumiem, kas palīdz spēcināt muskuļus. Sievietei ir noteikts mājas režīms no 40 līdz 60 dienām, lai pasargātu mazuli no infekcijām. Arī pārtika, ko patērē māmiņa, ir svarīga. Izvēloties ēdienu sievietei pēcdzemdību periodā, tiek domāts, lai šī pārtika spētu veidot būtiskus enerģijas krājumus un ilgāku laiku ķermenī saglabātu siltumu. Ēdienam jābūt viegli pārstrādājamam un tādam, kas nerada smaguma sajūtu kuņģī.

Arī Nigērijā, līdzīgi kā Indijā, ir tradīcija, kura pilnveidojusies daudzu gadsimtu garumā. Tas ir kā rituāls, kurā bērna pirmā vannošanās reize ir neikdienišķa un neparasta. Ir pieņemts, ka māmiņas vietā mazuli mazgā vecmāmiņa. Tas simbolizē sieviešu solidarizēšanos un sniedz atbalstu īpašajā brīdī. Tādējādi mātei ir vieglāk pierast pie jaunajām pārmaiņām un nepieciešamības gadījumā vērsties pēc padoma pie pieredzes bagātākām sievietēm.

Latīņamerikas valstīs jaunās mammas tiek norobežotas no pārējās sabiedrības vismaz sešas nedēļas, tas ļauj sievietei pilnvērtīgi pievērsties bērna kopšanai un uzmanību neveltīt citām, mazāk svarīgākām lietām. Novēršanās no visas pārējās sabiedrības daļas sievietei nerada stresa situācijas un raizes par problēmām, līdz ar to arī bērns ir mierīgāks un neizjūt nemieru no mātes puses. Uzmanība pilnībā tiek veltīta zīdainim, māmiņa neiesaistās mājas darbos un rūpēs par pārējiem bērniem, tiem pievēršas pārējie ģimenes locekļi.
Foto: Shutterstock

Savukārt Vācijā, tāpat kā Latvijā, jau gaidību laikā izsniedz mātes pasi. Atšķirība vien ir tāda, ka Latvijā mātes pasē tiek veikti ieraksti par grūtniecības laikā veiktajiem izmeklējumiem un ārsta novērojumiem "ikmēneša vizītēs", bet Vācijā šajā dokumentā tiek veikti ieraksti arī pēcdzemdību periodā – gan par mātes, gan bērna veselību. Tas tiekot darīts, lai mazinātu risku saskarties ar nevēlamām veselības problēmām un ārsts savlaicīgi varētu rīkoties un novērst briesmas.

Toties Somijā vecākiem nav jāsatraucas par pirmās nepieciešamības lietām, kas vajadzīgas uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Katram jaundzimušajam tiek pasniegta dāvana, kurā ir gan apģērbs, gan ķermeņa kopšanas līdzekļi, gan knupītis un grabulītis. Pasaulē plaši tiek diskutēts par šo tradīciju, un pamazām to pārņem arī citas valstis. Plašāk par pūriņu, ko saņem jaunās ģimenes, lasi šeit, starp citu, par godu Somijas simtgadei arī dažas ģimenes Latvijā tikušas pie šīm vērtīgajām dāvanām.

Latvijā bērna kopšanas atvaļinājums ilgst līdz pusotram gadam, tiesa, tad, kad mazulis ir kļuvis gadu vecs, mainās arī valsts finansiāli sniegtais atbalsta apmērs. Bet likums paredz, ka sievietei darba vieta jāsaglabā līdz bērna pusotra gada vecumam. Savukārt, ja aplūko pēcdzemdību periodu savādākā gaismā, jeb to, ko jaunā mamma var saņemt savas labsajūtas nodrošināšanai, te nu aina tik spoža nav. 2015. gadā norisinājās diskusija "Pēcdzemdību aprūpes nepieciešamība Latvijā", kurā piedalījās gan slimnīcās strādājošās, gan mājdzemdību un privāto dzemdību vietu vecmātes, kuras akcentēja vienu no aktuālajām problēmām – sievietes jeb nedēļnieces pēcdzemdību aprūpi. Respektīvi, Latvijā tādas praktiski nav, ja vien sieviete par saviem privātiem līdzekļiem to pati sev nenodrošina. Jā, ar jaundzimušo aprūpi pēc nākšanas pasaulē viss ir kārtībā, bet par sievieti – viņas fizioloģisko un emocionālo veselību neviens no valsts puses neparūpējas.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Toreiz Guntis Belēvičs, būdams Veselības ministrs, solīja atbalstīt vecmāšu iniciatīvu – rosināt no valsts apmaksāt vismaz trīs vecmātes vai cita veida atbalsta personas vizītes mājās pēcdzemdību periodā, taču skaidrs esot tas, ka pašreizējā situācijā papildus līdzekļus neviens nepiešķirs, tādēļ nepieciešamā nauda jāmeklē sistēmas iekšienē. Līdz šim brīdim situācija šajā jautājumā nav mainījusies, taču Rīgas Dzemdību nams vecmātes mājas vizītes piedāvā kā maksas pakalpojumu. Par to plašāk lasi šeit.

Latvijā pēcdzemdību aprūpe ir vērsta uz bērnu, bet sievietei no valsts pienākas vien ginekologa apmeklējums sešas nedēļas pēc dzemdībām. Savukārt Lielbritānijā sievietes pēcdzemdību periodā no valsts saņem trīs vecmāšu vizītes mājās. Arī Vācijā pie nedēļnieces teju ik dienas ierodas vecmāte, bet Kanādā vecmātes vizīte tiek nodrošināta pēc sievietes pieprasījuma.

Latvijā šādu ekstru – pēcdzemdību aprūpi sievietei – var saņemt vien turīgākās ģimenes, kas pašas nolīgst vecmāti, dūlu vai PEP mammu, kas palīdz atgūties gan fizioloģiski, gan emocionāli. Plašāk par to, kas tika runāts diskusijā, lasi te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!